Gada labākā sabiedriskā ēka
Atrašanās vieta Objekts atrodas uz EF dambja, Ķīpsalas ziemeļos, Matrožu ielā 15. Tā ir vieta, pie kuras viegli piebraukt, stāv nomaļus no lielās pilsētas burzmas, bet tai pat laikā atrodas pilsētas centrā. No biroja logiem ir iespēja vērot Daugavas labo krastu un Rīgas vecpilsētu. Taču sarežģījumus radīja tas, ka šajā rajonā nebija pilsētas definētu noteikumu un apbūves tradīciju. Bet no otras puses, noteikumu neesamība radīja iespēju brīvi izvērsties. Objekta realizēšana iedibina jaunu Ķīpsalas ziemeļu daļas attīstības tradīciju – vīziju kā apbūve varētu attīstīties nākotnē, pieslēgties ģipša fabrikas rajonam un augstceltņu zonai pie Vanšu tilta.
Ēkas arhitektūra "Ēka ir veidota ar ļoti interesantu arhitektūru, un būtu skumīgi, ja viss tiktu veidots maksimāli noslīpēts, minimālisma stilā. Ārzemju pieredze rāda, ka celtniecības investori un būvniecības uzņēmumi savus kantorus cenšas taisīt, atrādot savas spēju robežas. Mums ir bijusi tā laimīgā iespēja to realizēt," atzīst dizainers un projekta vadītājs Kaspars Suipe. Objekts ir veidots no diviem apjomiem – torņa un galvenās ēkas, ko savieno trapecveidīgs ātrijs. Centrālais apjoms – septiņu stāvu tornis, sarunvalodā ieguvis apzīmējumu "bumbieris". "Tas radās manā galvā kā kompozīcijas nobeigums vai elements, lai māja nebūtu garlaicīga," stāsta Lazdiņš. Savukārt četru stāvu pamatēka ar nodomu veidota nedaudz ielauzta, ar pagriezienu, lai lielās vitrīnas, vadības kabineti būtu pavērsti pret vecpilsētas siluetu. Galvenais uzsvars bija uz funkcionalitāti un loģiku. Plānojot objektu, tika ņemti vērā vairāki apsvērumi: vietas transporta shēma, apbūves organizācija, debespuses, kas atstāja ļoti lielu iespaidu uz ēkas risinājumiem, jo bija jāapzinās, no kuras puses draud pārkaršana, kā iespīdēs gaisma, kas ir redzams ārā pa logiem. "Vecpilsētas centrā šādu būvi nevarētu atļauties. Šeit pluss ir tāds, ka apbūves zeme ir klajš lauks, kuram blakus ir būvmateriālu noliktava. Nav nekādi citi elementi, ar kuriem būtu jārēķinās," komentē Lazdiņš. Uzlūkojot ēku no Daugavas puses, rodas asociācija ar kuģa siluetu, kas tiek panākts ar īpatnējo piegāzto fasādi un tās smailajiem galiem. No otras puses, māja ir tehnoloģiska – žalūzijas un betona konstrukcijas rada strukturālu karkasa veidojumu, kas liecina par loģisku ēkas uzbūvi. Bet tas, savukārt, piestāv būvfirmai – galvenajam pasūtītājam, kas ar šo ēku reprezentē sevi. Skatoties no Daugavas puses, ēka it kā sadalās divās daļās – īsākā un garākā, kur ierakstās uzņēmuma nosaukums: īsākā pusē RBS, bet garākā – Skals. "Šiem burtiem tur nav jābūt, bet māja nes šīs firmas logotipu jau pašā savā formā, proporcijās,'" teic arhitekts. Logotipa atskaņas ir redzamas arī ēkas interjerā.
Konstruktīvie risinājumi Objektā iekļauti divi sarežģīti risinājumi. Tornis ir ietverts ažūrā ietvarā, kas veidots no slīpiem betona stabiem. Konstrukcija nodrošina ne tikai torņa iekšējo apaļo stāvu pārsegumu stabilitāti, bet arī visa torņa stabilitāti, jo kalpo par balstošo konstrukciju. Tai pat laikā nesošā konstrukcija ir arī fasāde – efektīvs ārējā izskata risinājums. Tornim ir īpatnēja ģeometrija, kuru veido pati forma, betona stabi un vitrīnu stiklojums, kurā nav atrodami vairāki vienādi stikli. Tomēr katram logam ir savs dvīnis, jo "bumbieris" ir centrāli simetrisks attiecībā pret vidējo plakni. Lai tādu risinājumu realizētu bija ļoti svarīgi apzināt un pareizi izmantot datora projektēšanas tehnoloģijas. Otrā lieta, pie kuras bija jāpieliek papildus pūliņi ir pamatēkas kantainie betona izvirzījumi – kvadrātveida "brilles", kuros ietvertas apspriežu telpas. "Tās izskatās vienkārši, plāni un ažūri, bet katrā elementā ir n-tie augstuma tiltiņi, kas bija jānovērš, tika izmantota gan dubultās čaulas tehnoloģija, gan mansešu siltinājums. Lai novērstu caursalšanu, bija vietas, kur betonu bija nepieciešams pārtraukt un atkal turpināt iekštelpā. Tas sarežģīja būvniecības procesu un palielināja izmaksas," atzīst arhitekts. Ēkā ļoti sarīgs ir centrālais ātrijs – vieta, kas savieno torni ar pamatēku un kurā atrodas centrālās kāpnes. Pamatēka ir salīdzinoši neliela – tikai četri stāvi, bet ātrijs sasniedz piecu stāvu augstumu, jo ieiet iekšā pazemes autostāvvietā. Ātrijs ir vieta, kas savieno torni ar pamatēku – lineāru apjomu ar apaļu. Centrālās trepes pieder pie lineārā apjoma un tās nekādā gadījumā nedrīkstēja saskarties ar torni, kā arī arhitekts nevēlējās, lai tās balstītos pie zemes uz stabiem, jo tad tie atgādinātu protēzes vai kruķus un risinājums izskatītos '"pliks". Tāpēc trepes tika piestiprinātas vienā pusē pie lineārā apjoma, bet otra puse tika atstāta, "karājoties gaisā". Trepes tuvjas torņa apjomam, bet nesaskaras, starp tiem paliek 1m – 2m attālums. Tas ir samērā progresīvs mūsdienu arhitektūras paņēmiens, kad ēkas ārpuse ir vienādi svarīga kā iekšpuse, eksterjērs kļūst par interjera sastāvdaļu un otrādāk – interjers ir redzams no ārpuses. Un šis paņēmiens arī ir redzams torņa zonā, kur trepes bija kā nobeigums, lai pastiprinātu divu apjomu saspēli.
Organiskais interjers Ēkas ārējais veidols ļoti organiski sasaucas ar to, kas ir izpildīts interjerā, jo primārais ir ēkas ārējais izskats. Tas ir pietekami bagāts, intensīvs, savukārt iekšējais interjers to papildina, necenšoties pārspēt. Galvenais paņēmens, kas izmantots iekštelpās ir pilnstikls, no kura veidotas starpsienas. Palīgtelpas kā servernīca, noliktavas, arhīvi, tualetes, rekreācija telpas ir koncentrētas ēkas vidus daļā, kur vismazāk ir vajadzīga dabīgā gaisma, bet tai pašā laikā arī tās telpas sasniedz dienas apgaismojumus, iekļūstot iekštelpās caur pilnstikla starpsienām. Raksturīgi ir tas, ka starpsienas ir veidotas nepārtrauktā līnijā, bez rāmja, turpinoties arī virs palīgtelpām. Interjerā izmantots betonējums, stikls, alumīnija elementi un koks – kļavas finierējums. Telpu krāsotajās daļās izmantots piesātinātu toņu risinājums. Būtiki ir tas, ka iekštelpās tika izceltas vairākas zonas, kuras parasti tiek slēptas – tās ir evakuācijas kāpnes, kas tika izceltas ar oranžu toni, vertikālā komuniācija – inženiertīkli nokrāsoti zilā un tumši pelēkā krāsā.
Oranžais tonis izskatās eleganti un ir piemērots, lai integrētos kopējā ēkas izskatā, par cik ēkas apjoma ažūrais un caurspīdīgais koncepts, ļauj skatienam iziet cauri ēkas apjomam. Interjers kopumā ir neuzbāzīgs, galvenais akcents ir likts uz parādes kāpņu betonējumu, kas atrodas ātrijā. "Ēkas abās pusēs ir izveidotas divas "spaiderfasādes", kur ir ļoti daudz dažādu detaļu, un radīt vēl kādas papildus detaļas interjerā būtu galīgi lieki, nevajadīgi un uzbāzīgi," atzīst Suipe. Dizainera uzstādījums bija iegūt iekštelpām maksmālu vieglumu, caurspīdīgumu, gaisīgumu, telpas veidot funkcionālas un elegantas.
Problēmas un sadarbība Projektēšanas un būvniecības laikā neiztika arī bez problemātiskām situācijām, kuras nācās risināt procesa laikā. Galējo materiālu, bet līdz ar to arī tehnoloģisko mezglu izvēli varēja izdarīt tikai tad, kad bija skaidra tāme, zināms celtnieks un piegādātājs. Diezgan daudzi fasādes elementi tapa sadarbībā ar PB fasādēm. Šī uzņēmuma eksperti ieteica lietas, ar kurām bija jārēķinās. "Ja viņi teica, ka trapecveida stiklu viņi var uztaisīt tā, bet ne savādāk, tad ar to bija jārēķinās," saka Lazdiņš. Taču bija gadījums, kad šai firmai nebija izdevies nodrošināt nepieciešamo ģeometrisko izmēru, līdz ar to atkal nācās nedaudz pamainīt arhitektūras risinājumu. PB fasādes ieviesa ļoti labu ārējo risinājumu, piedāvājot uzstādīt stikla žalūzijas. Līdz tam tika apskatīti vairāki žalūziju varianti, taču par labu stikla žalūziju izvēlei kalpoja tas, ka pie samērā neliela biezuma, tiek nodrošināta liela plaknes stabilitāte; žalūzijas var uzņemt dažādas slodzes – sniegu, lietu, saules iedarbību u.c. Fasādes uzņēmuma ieteikums uzreiz tika adaptēts arhitektūrā, pārzīmējot objekta ģeometriju un sadalot žalūzijas nedaudz savādākā izkārtojumā. "Tas ir tādas labas sadarbības piemērs, jo nevar visu izdomāt vienā galvā un savlaicīgi. Projekts rodas galvām sadarbojoties un laika gaitā," tā Lazdiņš. Raksta autore: Vera Zajeca Foto: no Arhitektonikas arhīva Raksts veidots sadarbībā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu un interjera dizaineru Kasparu Suipi.
