"Maxima Latvija" pārsūdz spriedumu Zolitūdes traģēdijas civillietā
SIA "Maxima Latvija" apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris.
Uzņēmums uzskata, ka tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums.
Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem trūkumiem pirmās instances tiesas spriedumā. Tā, piemēram, tiek ignorēts traģēdijas cēlonis jeb kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos.
"Lai gan tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, par atbildīgu tiesa atzinusi ēkas nomnieku "Maxima Latvija", kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā posmiem. Līdz ar to izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei," norāda veikala pārstāvis.
Tāpat uzņēmumā norāda, ka tiesa ignorējusi lietā esošos materiālus, ar kuriem pierādīts, ka ugunsdrošības signalizācijas ieslēgšanās konkrētajā dienā nebija saistīta ar vēlāk notikušo ēkas jumta sabrukumu. To pierāda gan konkrētās ugunsdrošības signalizācijas tehniskā speciālista sniegtās liecības, kurš traģēdijas dienā ieradās apsekot signalizāciju, gan sagatavotā neatkarīgā ekspertīze, gan arī fakts, ka konkrētā ugunsdrošības signalizācija bija paredzēta, lai identificētu iespējamo ugunsgrēku, nevis ēkas iespējamo sabrukšanu.
"Ugunsgrēka ēkā nebija. Tādejādi tiesa ir pieņēmusi spriedumu, nosakot "Maxima Latvija" atbildību, pat neskatoties uz to, ka nepastāvēja cēloniskais sakars starp ugunsdrošības signalizācijas nostrādi un vēlāko ēkas sabrukšanu," norādīja Beseris.
Tāpat uzņēmumā norāda, ka tam tiek pārmesta neesoša normatīvā akta neievērošana. Ar tiesas spriedumu "Maxima Latvija" atzīta par atbildīgu, pat neskatoties uz to, ka laikā, kad notika Zolitūdes traģēdija, neviens normatīvais akts neparedzēja, ka, nostrādājot viltus trauksmei, būtu jāorganizē veikala apmeklētāju evakuācija. Norma, kas noteiktu pienākumu evakuēt veikala apmeklētājus viltus trauksmes gadījumā, nav pieņemta vēl joprojām.
"Lietas absurdumu apliecina arī fakts, ka pats prasības iesniedzējs procesa vidū negaidīti atsauca visas prasības pret projektētājiem, būvniekiem un citiem, kuri bija tieši iesaistīti ēkas būvniecībā. Tas liek uzdot jautājumu par prasītāju patiesajiem nolūkiem," norādīja veikala pārstāvis.
Kā ziņots, pagājušā gada beigās Rīgas apgabaltiesa vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro. Šis bija pirmais spriedums, jo līdzīgu civillietu iztiesāšanas turpinās vēl citās Latvijas tiesās.
Tiesa iepriekš noraidīja pieteikumu apķīlāt SIA "Maxima Latvija" kustamo mantu - tiesā tika lūgts apķīlāt "Maxima" kustamo mantu viena miljona eiro apmērā. Savukārt vēl iepriekš tiesa lēma apķīlāt "Tineo" un "Homburg Zolitude" kustamo mantu. Tiesa noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro.
Tāpat lietā tika pieteikts lūgums kā trešās personas pieaicināt iepriekšējos atbildētājus - būvnieku "Re&Re", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un "HND Grupu" -, pret kuriem tiesvedība septembrī tika izbeigta, un Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu apmierināja. Līdz ar to prasība tika uzturēta pret "Maxima Latvija", "Homburg Zolitude" un "Tineo".
LETA
Foto: Stock.XCHNG
