Meklēs risinājumus, lai energoefektivitātes pasākumu dēļ neceltos enerģijas tarifi
Ministre stāstīja, ka, lai izpildītu energoefektivitātes direktīvas izvirzītos mērķus, proti, līdz 2020.gadam ietaupīt vairāk nekā 2400 gigavatstundas, Latvijai jārod risinājumi, kā šos mērķus panākt bez papildu izmaksām.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir jāīsteno dažādi pasākumi - no energoefektivitātes veicināšanas ar reklāmas kampaņām, pašvaldību energoauditiem līdz pat Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Ja iepriekš minēto pasākumu kopums nesasniegs mērķi, izskanējuši priekšlikumi, ka trūkstošo naudu varētu iegūt nodokļa veidā, kas tiktu iekļauts enerģijas (elektrības, gāzes un arī degvielas) pakalpojumu tarifā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikums paredz ieviest atsevišķu energoefektivitātes nodokli, kas, pēc ekonomikas ministres teiktā, ir iespējams variants, tomēr EM drīzāk vēlas īstenot to ceļu, kādu iet liela daļa citu ES valstu, proti, energoefektivitātes jomā vispirms tiek paveikti visi iespējamie pasākumi, bet trūkstošā daļa tiek ietverta enerģijas tarifos.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikums paredz uzlikt lielākas prasības patērētājiem, paredzot, ka arī mājsaimniecībām ir obligāti jāveic energoefektivitātes pasākumi, un, ja tas netiek veikts, tiek noteiktas soda sankcijas. Tomēr EM uzskata, ka Energoefektivitātes likums nav tas, kurā šādas prasības būtu ietveramas.
Valdības sēdē izskanēja pārmetumi, ka nav pareizi, ja par energoefektivitātes pasākumiem būs jāmaksā arī tiem, kas jau ir veikuši energoefektivitātes pasākumus. Reizniece-Ozola atzina, ka tie, kas jau būs veikuši energoefektivitātes pasākumus, maksās mazāk nekā tie, kas nebūs veikuši.
"EM uzdevums ir panākt, lai tiktu veikti visi iespējamie energoefektivitātes pasākumi, lai to dēļ nesekotu enerģijas tarifu pieaugums. Ceru, ka varēsim no tā izvairīties, tāpēc tagad ir pāragri apgalvot, ka energoefektivitātes dēļ augs enerģijas tarifi. EM patlaban pēta to, kādā veidā iespējams veikt energoefektivitātes pasākumus ar tiem līdzekļiem, kas mums jau ir. Katrā ziņā EM ir pret atsevišķa energoefektivitātes nodokļa ieviešanu," uzsvēra ministre.
Jau ziņots, ka valdības komiteja šodien atbalstīja EM izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu.
Likumprojekta "Energoefektivitātes likums" mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos. Tāpat likuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Likumprojekts nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un ieviešanu.
Ministrija norāda, ka energoefektivitātes pasākumu izmaksas publiskajās ēkās un mājokļos no 2014.gada līdz 2020.gadam būs vidēji 142,29 eiro par kvadrātmetru, līdz ar to nepieciešamais finansējums ir 96 541 852 eiro jeb 13 787 628 eiro katru gadu. Ņemot vērā to, ka publisko ēku finansēšanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondus, valsts budžeta kopējais līdzfinansējums nepieciešams 9 348 268 eiro apjomā, un risinājums atstāj papildu ietekmi uz valsts budžetu.
Vienlaikus ietekme var mainīties, ja centrālās valdības ēku renovācijai tiek izvēlēts valsts energoefektivitātes fonds - kas var piešķirt ne tikai grantus, bet arī aizdevumus (vai arī valsts finansē ēku renovāciju no budžeta līdzekļiem), valsts budžetā būs jāparedz pilnas valsts ēku renovācijas izmaksas.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
