Melbārde: Katra diena, kas kavē "Nākotnes nama" būvprojekta īstenošanu, sadārdzina šo projektu
Viņa akcentēja, ka jau līdz šim par projektu ir bijušas vairākas diskusijas, kuru rezultātā projekts arī pilnveidots. Kārtējā diskusija par Okupācijas muzeja piebūves projektu paredzēta 14.decembrī Rīgas domes sēžu zālē plkst.18.00.
Ministre atzina, ka viņu satrauc šīs diskusijas, jo tas būves projekta īstenošanu tikai paildzina. Pēc diskusijas seko priekšlikumi pilnveidošanai, tad notiek atkal diskusija un atkal tiek izteikti priekšlikumi, klāstīja Melbārde.
"Godīgi sakot, šis izskatās pēc laika vilcināšanas. Neticu, ka arhitekti kaut kādā veidā vienosies, ka šis projekts ir ļoti labs, labi zinot, ka arhitektu kopienā par šo projektu ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Ļoti interesē, ko ar nākamnedēļ iecerēto diskusiju vēlas panākt, labi zinot, kāda ir situācija, proti, ka ir arhitektu daļa, kas šo muzeja piebūvi negrib redzēt," sacīja Melbārde.
Neredzot citu ceļu, kā pasteidzināt "Nākotnes naba" būvprojekta virzību, Kultūras ministrija sagatavojusi grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā, rosinot muzejam noteikt nacionālas nozīmes objekta statusu. "Tas nozīmētu, ka objekts nav vienkārši kaut kāda māja vai ēka. Tas ir viens no Latvijas simboliem, kas stāsta savu stāstu. Tas ir Latvijas simtgades projekts," akcentēja ministre.
Viņa uzskata, ka, ja projekta īstenošana vēl tiks novilcināta, tad nebūs iespējas to pabeigt 2018.gadā. "Jautājums ir, kas ir būtiskāks mērķis, uz ko mēs ejam - sabiedriskais labus vai pirksta vilkšana līdzi normatīvajos aktos, atrodot jebkādu iespēju, lai parunātu un projektu pielabotu," pauda ministre.
Viņa atgādināja, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir privāts muzejs un valsts tajā iegulda tikai nelielu daļu. Muzeja projekts ir saistīts ar divām ļoti jūtīgām auditorijām - represēto biedrībām un ārvalstu latviešiem. Represētos uztrauc, ka viņi vairs nav tik jauni, taču viņi gribētu piedzīvot muzeja piebūves atklāšanu. "Aicinu paturēt prātā, ka tie cilvēki ļoti gaida un tas viņiem ir ļoti svarīgi. Savukārt ārvalstu latviešiem šis ir viens no galvenajiem projektiem, kas liek viņiem mobilizēties un vākt arī ziedojumus," sacīja Melbārde, piebilstot, ka šogad divas reizes bijusi ASV, kur jutusi ārzemju latviešu lielo neizpratni par to, kas Latvijā notiek saistībā ar Okupācijas muzeja "Nākotnes namu".
Savukārt Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs informēja, ja būtu zinājuši, cik laikietilpīgi un sarežģīti būs iepirkuma procesi, tad muzejs 2012.gadā nemaz nebūtu pārcēlies uz savām pagaidu telpām, kur nākas dzīvot saspiestos apstākļos. Muzejs jau trīs gadus dzīvo pagaidu telpās un maksā nomas maksu, cerot, ka muzeja piebūves celtniecība notiks. Pagaidu mājvietā muzejs nespēj uzņemt to apmeklētāju skaitu, ko vecajā mājā, līdz ar to Okupācijas muzeja ienākumi iet uz leju.
Nollendorfs klāstīja, ka pēc aprēķiniem muzejam ziedoti seši miljoni eiro, no kuriem "Nākotnes nama" iekārtošanai un ekspozīcijai saziedots pusotrs miljons eiro, bet muzejs rēķinās, ka kopumā šim mērķim ziedojumos izdosies savākt divus miljonus eiro.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien vienojās tomēr nepieņemt lēmumu par grozījumiem Latvijas Okupācijas muzeja likumā pirmajam lasījumam, lai arī iesaistītās personas uzskata, ka ar grozījumiem likumā būtu iespējams panākt muzeja piebūves būvatļaujas izsniegšanas pasteidzināšanu.
Likuma grozījuma autori piedāvā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikt nacionālo interešu objekta statusu un noteikt konkrētu laiku, līdz kuram jāpaveic memoriāla kompleksa būvniecības projekts. Pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 2017.gada 30.deptembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada 30.martam. Tāpat grozījumos piedāvāts noteikt, ka "Nākotnes nama" būve tiek veidota pēc arhitekta Gunāra Birketa projekta vīzijas, bet Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu būve - pēc memoriāla meta "Vēstures taktīla" autoru idejas.
Grozījumi piedāvā noteikt, ka būvniecības procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos lēmumus par piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu atbildīgās institūcijas pieņem ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad saņemti nepieciešamie dokumenti. Kā arī piedāvāts noteikt, ka būvniecības procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos atbildīgo institūciju lēmumus var pārsūdzēt tiesā un tiesa šo lēmumu pārsūdzēšanu izskata viena mēneša laikā.
Grozījuma autori uzskata, ka ar šiem priekšlikumiem tiktu panākta raitāka muzeja pārbūves projekta virzība, kas līdz šim dažādu iemeslu dēļ nepārtraukti tiek vilcināta.
Piedāvātajiem likuma grozījumiem uz pirmo lasījumi nepiekrīt Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone. Viņa skaidroja, ka patlaban vienīgais, kas normatīvajos aktos nav noteikts, ir tas, ka Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam ir nacionālo interešu objekta statuss.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
