Melnis: “AST ietekmē elektroenerģijas rēķini iedzīvotājiem nedrīkst pieaugt” 

Nākamajā trešdienā, 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu. Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā. 

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti. 

Kopš 2023. gada jūlija, kad stājās spēkā šobrīd esošais AST tarifs, inflācija Latvijā bija 6,4%, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātā kapitāla atdeves likme, kopš AST tarifa apstiprināšanas, ir pieaugusi divas reizes. Vienlaikus Igaunijas operators publiski 8. jūlijā paziņojis par pārvades tarifa kāpumu 37,6% apmērā, kas stāstos spēkā no nākamā gada janvāra.  

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Elektroenerģijas pārvades izmaksas AST atbildības zonā pieaugt nedrīkst. Mans uzstādījums gan manam resoram, gan arī mūsu pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām ir domāt par iedzīvotājiem un nākt ar reālistiskiem risinājumiem tarifa stabilitātes nodrošināšanai. Mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nepieciešama konkurētspējīga elektroenerģijas cena un sistēmas pakalpojumi ir daļa no elektroenerģijas gala rēķina.” 

Jau ziņots, ka šogad AST saskāries ar daudziem ambicioziem izaicinājumiem – sinhronizācija, jaunas funkcijas ar balansēšanu un jaunā balansēšanas tirgus izveide, tāpat arī uzbrukumi Igaunijas kritiskajai infrastruktūrai, kā arī pastāvīgiem pieaugošiem kiberdrošības riskiem.