Mēnesi pirms Baltijas pievienošanās Eiropas energosistēmai Latvijā pārvades tīklam pieslēgta pirmā sinhronā kompensatora stacija

Projekts ir daļa no pārvades infrastruktūras pastiprināšanas sinhronizācijas projektā, kas ir nozīmīgākais, lielākais un noslēdzošais energoneatkarības projekts Baltijā.

"Šis ir vēsturisks brīdis Baltijas valstīm, apliecinot mūsu neatkarību un vienotību Eiropas energosistēmā. Sinhronā kompensatora stacijas pieslēgšana ir ne tikai tehnisks sasniegums, bet arī simbols mūsu apņēmībai stiprināt reģiona enerģētisko drošību un ilgtspējīgu nākotni. Pateicoties Eiropas institūciju atbalstam un starptautisko partneru ieguldījumam, mūsu enerģētiskā drošībā pēc mēneša būs jaunā, līdz šim nepieejamā līmenī," uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Baltijas valstu nozīmīgs partneris drošības jomā vienmēr ir bijušas Amerikas Savienotās Valstis, īpaši šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons stāsta: “Šodien Latvija sper ievērojamu soli ceļā uz enerģētisko neatkarību un dziļāku integrāciju Eiropā. Latvijas pirmās sinhronā kompensatora stacijas veiksmīga pieslēgšana elektroenerģijas pārvades tīklam iezīmē izšķirošu pavērsienu, pievienojoties kontinentālās Eiropas elektrotīklam, stiprinot valsts enerģētisko drošību un tās vietu noturīgā un savstarpēji savienotā Eiropā.”

Sinhronizācijas projektu īsteno Baltijas pārvades sistēmas operatori, Latvijā – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST). AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis uzsver: "Neatkarība nav pati par sevi pašsaprotama, ir nepieciešams kopīgs ieguldījums. Mūsu valsts neatkarībā un energoneatkarībā vienmēr esam gājuši roku rokā ar Baltijas kaimiņiem. Kopīgi pievienojoties Eiropas Savienībai, šo pēdējo 20 gadu laikā esam stiprinājuši energoneatkarību, sākot ar jauniem starpsavienojumiem ar Eiropas valstīm un tālāk turpinot sinhronizācijas projektu. Tas ir nozīmīgākais, lielākais un noslēdzošais energoneatkarības projekts Baltijā. Ar šo projektu mēs pilnībā pārraujam saites ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām un integrējamies ar Eiropas energosistēmu, kļūstot par vienotu sistēmu – asinsriti ar vienotu sirdi. Energosistēmas drošumam to uztur un notur stabilu daudzas mazas "sirsniņas" – Baltijas deviņi sinhronie kompensatori un daudzi citi sistēmas elementi, pie kuriem sinhronizācijas projektā esam strādājuši, lai nodrošinātu stabilu frekvenci un stabilu pārvades tīkla darbību."

Atskatoties vēsturē, Liepāja, Grobiņa un Kurzeme enerģētikas jomā ir bijušas soli priekšā. Vēl 19. gs. nogalē Liepājā sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā, pateicoties tam, ka tieši Liepājā darbu uzsāka pirmā Latvijas pilsētas nozīmes elektrostacija. Šodien Liepāja ir pilsēta, kas strauji attīstās un kur strauji aug pieprasījums pēc elektropārvades jaudām. Parādās interese pēc jauniem pieslēgumiem ar nozīmīgu patēriņu, tāpat Kurzemē sagaidāma liela vēja ģenerācijas attīstība. Viens no sinhrono kompensatoru uzdevumiem ir stabilizēt frekvenci, ņemot vērā mainīgo atjaunīgo ģenerāciju. Tāpēc Kurzeme ir ne tikai svarīga vieta sinhronizācijai, bet arī nākotnei, domājot par Latvijas ģenerācijas attīstību – lielāku pašpietiekamību enerģijas ražošanā.

“Šodien mēs esam liecinieki ne tikai tehnoloģiskam, bet arī simboliskam notikumam, kas stiprina visu trīs Baltijas valstu neatkarību un vienotību. Pirmkārt, šis projekts ievērojami palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu mūsu reģionā. Otrkārt, šodien mēs speram arī soli tuvāk videi draudzīgākai, zaļākai dzīvei, kas ir viena no Liepājas kā klimatneitrālas pilsētas prioritātēm,” norāda Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Foto: ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons (Christopher Robinson), Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Siemens Energy Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms (Joakim Lagerholm).; autors: Rūdolfs Liepiņš

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī. Šobrīd lielākā daļa Baltijas sinhrono kompesatoru ir jau uzbūvēti.

Sinhronā kompensatora stacija Grobiņā ir pirmā, kas ir pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklam. Līdz gada beigām tīklam tiks pieslēgtas arī stacijas Ventspilī un Līksnā. Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās investīcijas –114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam.

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.