Meža nozare kopīgā protestā prasa valdībai ievērot nozarē strādājošo tiesības
Netaisnīga attieksme Latvijas un Eiropas līmenī, smags birokrātiskais slogs, plāni kā dēļ var nākties likvidēt darbavietas un neadekvāti mazas kompensācijas mežu īpašniekiem, kuru mežu zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai, – pret šiem un citiem ierobežojumiem 5. martā pie Ministru kabineta protestēja meža nozarē strādājošie, aktualizējot ilgstoši ignorētas problēmas. Par savu simbolu mežinieki izvēlējušies lielizmēra koka krēslu ar nolauztu kāju: nozare pastāv un darbojas arī ar dažādiem ierobežojumiem, tomēr tālākajā attīstībā bez droša pamata neiztiks.
Latvija ir viena no mežiem bagātākajām Eiropas valstīm, un racionāla zemes apsaimniekošana, audzējot mežu un iegūstot koksnes ražu, ļauj nodrošināt vairāk nekā 40 000 tiešo darba vietu visā Latvijā galvenokārt ārpus pilsētām. Meža nozare ceļ trauksmi: aplēses rāda, ka nepārdomāta politika sliktākajā scenārijā jau drīzumā var likvidēt pat līdz 10 000 no šīm darba vietām un nostādīt nozari krīzes priekšā. Alejā pretī Ministru kabinetam novietots košs lielizmēra koka krēsls ar nolauztu kāju, kas simbolizē pašreizējo situāciju: Latvijā netrūkst strādīgu cilvēku, kuri grib un spēj saimniekot savos mežos, bet nesakārtotā likumdošana neļauj nozarei veiksmīgi darboties, radot risku piedzīvot pamatīgu kritienu.
Meža nozare aicinājumā valdībai pieprasa cīnīties, lai Eiropas nosacījumi Latviju nenostādītu neizdevīgākā situācijā nekā citas Eiropas Savienības (ES) valstis un lai Latvijas meža nozarē strādājošajiem būtu tādi paši nosacījumi kā konkurentiem Somijā, Zviedrijā vai citur Eiropā. Piemēram, tāda pārtikusi valsts kā Zviedrija savos solījumos Eiropas Komisijai par ES Klimata un dabas aizsardzības mērķiem tālredzīgi balansē vides, ilgtspējas un attīstības mērķus un sola palielināt aizsargātās platības no 15,5% uz 17,7% maksimālo 30% vietā. Savukārt Latvija tiecas sasniegt maksimālos rādītājus, neskatoties, kādu sociāli ekonomisko ietekmi tas atstās, uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMĪB).
“Viens no aktuālajiem jautājumiem, kurā nozare lūdz tūlītēju iesaisti, ir kompensācijas mežu īpašniekiem, kuru mežu zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai. Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzību, taču mežu īpašnieki visā Latvijā ir nonākuši faktiski beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī neformāli, pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta,” stāsta LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Nododot mežu zemes dabas aizsardzībai, kompensācijas to īpašniekiem ir klaji netaisnīgas: par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta saimnieciskā darbība, tiek maksāti no 50 līdz 190 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās vērtības. Tāpēc meža nozare prasa tūlītēju rīcību, nosakot kompensāciju, kas atbilst mežaudzes tirgus vērtībai.
Tāpat valdībai būtu jāīsteno Latvijas cilvēku interesēm atbilstoša dabas aizsardzības politika. “Latvijā jāveido brīvprātīga dabas aizsardzības sistēma, kur līdzīgi kā, piemēram, Somijā, mežu īpašnieki iesaistās teritoriju novirzīšanā dabas aizsardzībai. Šādā sistēmā īpašnieki var lemt par savu meža platību izslēgšanu no saimnieciskās darbības, slēdzot līgumu ar valsti un saņemot kompensāciju atkarībā no līguma termiņa un ierobežojumiem,” skaidro Arnis Muižnieks. Šobrīd Latvijā īpaši aizsargājamās teritorijas tiek veidotas ar normatīvo aktu, ko zemes īpašniekam nav iespējas ne apstrīdēt, ne saņemt atbilstošu kompensāciju.
Valdībai aktīvi jārīkojas, arī mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju, uzsver protesta rīkotāji. Gan Eiropas, gan Latvijas līmenī meža nozarei ir uzlikts milzīgs birokrātiskais slogs, nesamērīgi sadārdzinot apsaimniekošanas procesus gan mežā, gan tālāk rūpniecībā un samazinot Latvijas kokrūpnieku konkurētspēju, salīdzinot ar spēlētājiem ārpus Eiropas Savienības.
“Ne mirkli neapšaubot nepieciešamību sargāt dabu, kokrūpniekiem līdzīgi kā mežu īpašniekiem tomēr ir svarīga iespēja iegūt no meža ražu, jo tas ir mūsu darbības izejmateriāls, avots produktu ražošanai un iespēja konkurēt starptautiskajos tirgos. Kaut arī veidojam piekto daļu Latvijas eksporta vērtības, likumdošanas līmenī redzam tikai vēlmi mazināt un ierobežot, bet ne attīstīt, pilnveidot un veicināt. Latvija ir ES dalībvalsts un vienotā tirgus dalībniece, tomēr mūsu pašu intereses ir ne mazāk svarīgas par regulām, un mūsu politiķiem tās būtu jāaizstāv. Piemēram, nosakot saprātīgus un ar reālo situāciju samērojamus dabas aizsardzības mērķus,” aicina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš norāda – solījumi jau drīzumā “zemāka standarta” ražojumus aplikt ar adekvātu ievedmuitu vai vispār nelaist ES tirgū ir stipri apšaubāmi. Jau šobrīd Eiropa nespēj novērst Krievijas un Baltkrievijas sankcionēto koksnes produktu ieplūšanu ES. Turklāt ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatelementiem ir piepulcējusies arī valsts drošība. “Latvijai iespējami ātri jāatsakās no fosilajiem resursiem, un nav labākas alternatīvas par koksni – vienīgo resursu, kas dabā izaug no jauna. To nevar izdarīt nesāpīgi, tomēr izskatās, ka sāpes esam gatavi ciest, nevis operējot vainu, bet gan kosmētiski pielabojot citu orgānu,” brīdina Artūrs Bukonts.
Meža nozares protestā piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku, pārstāvot LMĪB un citas nozīmīgākās meža nozares organizācijas, tai skaitā Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Latvijas lauksaimniekus apvienojošo Zemnieku saeimu.
Protesta dalībnieki iesniedza oficiālu vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem, aicinot nekavējoties veidot kopīgu darbu grupu situācijas risināšanai.
