Ministrs: Latvija un Igaunija tiesības izmantot "Rail Baltica" Lietuvā varēs iegūt ar biržas starpniecību
Viļņa, 15.febr., LETA--BNS. Lietuva pēc Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta pabeigšanas savas infrastruktūras pārvaldību nenodos nevienai citai valstij, bet Latvija un Igaunija tiesības izmantot šā dzelzceļa potenciālu varētu iegūt ar biržas starpniecību vai elektronisko izsoļu ceļā, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis ministrs, kas ceturtdien Panevēžas rajonā tikās ar Latvijas satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), ir jāizstrādā skaidri noteikumi, lai visu triju valstu pārvadātājiem nodrošinātu vienādas tiesības izmantot šīs jaudas.
"Attiecībā uz infrastruktūras pārvaldību spriedām, ka ir jābūt caurskatāmiem noteikumiem, kā šīs dzelzceļa jaudas tiks dalītas, lai latviešiem un igauņiem būtu tādas pašas tiesības kā lietuviešiem, jo viņi raizējas, vai lietuvieši nenoslēgs ceļu uz ziemeļiem. (..) Protams, dzelzceļu pārvaldību mēs nekādi nevaram atdot citai valstij, bet esam gatavi piekrist jebkuram caurskatāmam mehānismam," norādījis Masjulis.
Pēc viņa teiktā, Latvija un Igaunija, iespējams, piekristu, ka "Rail Baltica" pārvalda viena kompānija, taču kaimiņi, domājams, baidās, ka lietuvieši var likt šķēršļus abu pārējo Baltijas valstu kravu pārvadājumiem, uzskatot, ka tieši šā iemesla dēļ Lietuva neizbūvē "Rail Baltica" trasi uz ziemeļiem no Kauņas.
"Taču mēs esam tikuši vistālāk, tātad mēs cenšamies ar darbiem pierādīt, ka te nav nekādas ļaunprātības," uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs.
Komentēdams iespējamo dzelzceļa jaudu sadales modeli, viņš pieļāvis, ka tas varētu tikt darīts ar ar biržas starpniecību vai elektronisko izsoļu ceļā.
"Kā tas notiek, teiksim, enerģētikā - gāzes cauruļvads arī ir viens, bet igauņi brīvi rezervē jaudas, un gāze plūst uz Igauniju, pastāv biržas datorsistēma - tāpat varam rīkoties arī šai gadījumā, lai nebūtu nekādu risku. Varētu būt elektroniskās izsoles, varētu būt arī dzelzceļu birža, kura izkārtotu, kuram kurā brīdī ir pirmās tiesības braukt," skaidrojis Masjulis.
"Juridiskā ziņā atdot dzelzceļa pārvaldīšanu citam mēs nevaram - mēs nepiekritīsim, ka te ienāktu citas valstis, jo tas ir nacionālās drošības jautājums," viņš norādījis, īpaši uzsverot, ka Lietuva neparakstītu līgumu par dzelzceļa pārvaldības atdošanu, ja tāds priekšlikums tiktu izteikts, un šī Lietuvas nostāja ir zināma arī Eiropas Komisijai.
"Eiropas Komisijai ir svarīgi, lai vilcieni varētu netraucēti braukt caur visām Baltijas valstīm, un mēs piekrītam to garantēt, bet jāatrod veidi, kā neatdot pārvaldību," izteicies ministrs, kurš jau 2017.gada rudenī sacīja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai Lietuvas teritorijā ir jāpieder valstij, nevis Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail", paužot cerību, ka tādu pašu nostāju ieņems arī Latvija un Igaunija.
Tobrīd visas trīs Baltijas valstis ar Eiropas Savienības (ES) Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās izveidot darba grupu projekta norises pilnveidošanai, kura piedāvātu risinājumus attiecībā uz labāku darbības koordināciju.
Iepriekšējā "RB Rail" vadība ne vienreiz vien deklarējusi mērķi pārvaldīt topošās dzelzceļa līnijas infrastruktūru, bet Lietuvas likumi noteic, ka tai ir stratēģiski svarīga nozīme no valsts drošības viedokļa.
Kā atzinis Masjulis, viņš saista lielas cerības ar jauno kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāju, Somijas pārstāvi Timo Rīhimeki, kas amatā stāsies 11.martā.
