Ministru kabinets nosaka sauszemes vēju parku izbūves kārtību
Otrdien, 13. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātie noteikumu grozījumi, kas paredz kārtību, kādā piešķirt apbūves tiesības vēja parku izbūvei valstij vai pašvaldībai piederošas zemēs. Šie grozījumi veicinās Nacionālā enerģētikas un klimata plānā izvirzītā mērķa – nodrošināt pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu – sasniegšanu.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas privātpersonām iegūt apbūves tiesības vēja parku izveidei, ir paredzēta apbūves tiesību piešķiršana izsolēs. Izsolē persona iegūst tiesības noslēgt apbūves tiesību līgumu, kurš ietver gan tiesības veikt zemes platības izpēti, vēja parka izbūvi un vēja parku ekspluatāciju. Savukārt, informācija par visiem iespējamiem apbūves zemesgabaliem, par kuriem apbūves tiesības piešķīrējs var rīkot izsoles, tiks publicēta apbūves tiesības piešķīrēja tīmekļvietnē.
Jāuzsver, ka apbūves tiesību nodibināšana vēja parka izbūvei ir atšķirīga no citām inženierbūvēm. Pirms vēja parka izbūves ir jāveic būtiski lielākas teritorijas izpēte, kas ir laikietilpīgs process. Ar šādu regulējumu tiek nodrošināts, ka privātpersona, kura ir plānojusi ierīkot vēja parkus, var veikt vēja parka izbūvei nepieciešamo inženierizpēti un rēķināties ar to, ka uz izpētes pamata varēs īstenot projektu.
KEM norāda, ka šāds ilgi gaidīts regulējums ir būtisks solis pretī Latvijas enerģētiskajai neatkarībai. Izveidotā kartība nodrošina skaidrību un paļāvību projektu attīstītājiem, kas, savukārt veicinās ģenerējošo jaudu Latvijā palielinājumu.
Šāda nozares veicināšana ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā Eiropas Savienības un Latvijas, stratēģiskos mērķus. Zaļā kursa izstrādes ietvaros, Eiropas Komisija ir publicējusi ietekmes novērtējuma ziņojumu Klimata mērķu plānam 2030, kurā, lai sasniegtu noteiktos emisiju samazinājuma rezultātus 55% apmērā, ir nepieciešams būtiski paātrināt ES dalībvalstu pāreju uz atjaunīgo enerģiju, un tās īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030. gadam. Lai Latvija izpildītu Eiropas Savienības noteiktos uzdevumus un sasniegtu nacionālajā plānā definēto mērķi - atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu, ir nepieciešams papildus līdz 2030. gadam uzstādīt vismaz 800 MW vēja elektrostaciju.
Sagatavotais apbūves tiesību piešķiršanas regulējums, cita starpā, arī paredz mehānismu, kas nodrošina MK 2022. gada 22. februāra sēdē noteikto uzdevumu AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" dibināt meitassabiedrību – SIA “Latvijas vēja parki” ar uzdevumu ierīkot vēja parku ar jaudu orientējoši 800 MW. Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku vēja parku izbūvi, mehānisms paredz vienreizējas tiesības SIA “Latvijas vēja parki” iesniegt motivētu pieteikumu par apbūves tiesībām par zemes apjomu, kas nepārsniedz 10% no kopējās, Latvijas valsts mežu piedāvātās teritorijas vēja parku izbūvei. Saskaņā ar SIA “ZAB COBALT”, sniegto juridisko atzinumu šāda pieeja ir saskaņā ar spēkā esošo konkurences tiesību regulējumu un nav uzskatāma par tiešu vai netiešu valsts atbalstu.
Grozījumu projekts noteikumos Nr. 350 ir izstrādāts, atbilstoši 2023. gada 20. aprīļa MK rīkojumam "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 93.1. pasākumā noteiktajam un, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs”.
