Mūžībā aizgājis arhitekts Modris Ģelzis
Modris Ģelzis bijis viens no tiem arhitektiem, kas bija ļoti godīgs gan pret sevi, gan savu profesiju, gan klientiem, laikrakstam Diena teica arhitekts Andris Kronbergs, kura skolotājs bijis Modris Ģelzis. {ABC_CITATION TEXT=[Godīgums un patiesums ir bijusi viena no viņa mūža vadlīnijām. Otra lieta – viņš ir ļoti nopietni ietekmējis savu laikmetu un cilvēkus, tajā skaitā – arī mani viņš ir nopietni mācījis. Es viņu vērtēju ļoti augstu – Modris Ģelzis bija arhitekts ar lielo A.]} Modris Ģelzis dzimis 1929. gadā Rīgā. Viņš bija profesionāli aktīvākais savas paaudzes arhitekts. Kopā ar arhitektu Gunāru Birketu strādāja pie Nacionālās bibliotēkas projekta kā līdzautors, to adaptējot vietējiem apstākļiem. Pie viņa mūža nozīmīgākajiem publiskās arhitektūras projektiem var pieskaitīt Dzintaru koncertzāli, Filharmonijas koncertzāles rekonstrukciju Rīgā, Rīgas jūras ostas pasažieru staciju, Valmieras teātra rekonstrukciju, Mākslinieku nama piebūvi u.c. Modra Ģelža arhitektu birojā radītā arhitektūra ik gadu nominēta Latvijas arhitektūras labāko darbu skates balvai, raksta arhitekte un Dienas apskatniece Ieva Zībārte. Intervijā 2005. gadā M.Ģelzis Dienai teica, ka "pašlaik arhitektūrā visvairāk tiek ignorēts cilvēka mērogs". Vaicāts, kā izmērīt laikmetīgās arhitektūras kvalitāti Rīgas centrā, viņš atbildēja: {ABC_CITATION TEXT=[Nekā nevar izmērīt, jo no vēstures mēs zinām, ka pirmajā brīdī noliegtas lietas vēlāk izrādās jauna kvalitāte.]} Viņa skolēni ir daudzi tagad Latvijā un ārpus valsts pazīstami arhitekti, piemēram Andris Kronebergs, Zane Kalinka, Zaiga Gaile. Pērnā gada maijā M. Ģelzis saņēma augstu valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – par radošā mūža ieguldījumu Latvijas arhitektūrā. Par M. Ģelža mūža veikumu viņa amata brālis Jānis Lejnieks pērn laidis klajā grāmatu Patiesa forma. Tīrs stils: Modris Ģelzis, arhitekts. Foto: LETA
