Mudina palielināt sodus par patvaļīgu būvniecību
Katru dienu Rīgas Būvvalde konstatē vidēji vismaz 1,4 patvaļīgās būvniecības gadījumus. Tas nozīmē, ka patvaļīgās būvniecības apjomi nemazinās, sacīja Vircavs.
Patvaļīga būvniecība tiekot konstatēta gan liela, gan maza apjoma objektos, bet pārsvarā tā notiekot mazākos objektos, piemēram, savrupmājās, dzīvokļos un palīgēkās. Parasti tiek veiktas nesaskaņotas atkāpes no būvprojekta - vai nu uzbūvē vairāk vai citādi, vai arī uzbūvē vispār bez būvprojekta. Īpaši tas attiecoties uz palīgēkām, šķūnīšiem un tamlīdzīgām būvēm, kā arī uz dzīvokļu pārbūvēm.
"Notiek arī patvaļīga būves ekspluatācija pirms pieņemšanas ekspluatācijā. Respektīvi, cilvēki sāk dzīvot savās savrupmājās, pirms tās ir nodotas ekspluatācijā. Šāda rīcība ir saprotama, bet nav attaisnojama. Diemžēl jāatzīst, ka daudzos gadījumos tā vienkārši ir vēlme nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Esam apzinājuši potenciālos objektus, kur tas varētu būt, un būvinspektori plānveidīgi veic šo objektu apsekošanu," uzsvēra Vircavs.
Būvvalde sekojot līdzi būvatļaujām, kas izsniegtas pirms laba laika. "Šādus objektus apsekojam un skatāmies, vai ēka ir uzbūvēta līdz galam un vai tajā kāds dzīvo. Ja informācija par ēku nav reģistrēta valsts datubāzēs, uz kuras pamata savukārt aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, būsim spiesti noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu."
"Ir vēl tāds interesants pārkāpuma paveids: ēkai ir konkrēta funkcija, piemēram, noliktava, bet bieži ir gadījumi, kad tā tiek izmantota citiem mērķiem, piemēram, ražošanai. Protams, tas ir saistīts arī ar nodokļiem. Šajā gadījumā likumdošana nenosaka nevienu institūciju, kas ir tiesīga par šādu darbību ilgtermiņā aizliegt to darīt vai sodīt. Būvvalde kontrolē būvniecību, nevis ekspluatāciju. Šis ir baltais plankums normatīvos, kas būtu jānovērš," pastāstīja ierēdnis.
Lai mazinātu patvaļīgās būvniecības un ekspluatācijas pārkāpumu skaitu, esot jābūt krietni efektīvākiem normatīvajiem aktiem, kas šo procesu regulē.
"Visi šie jautājumi ir pakļauti Administratīvā procesa likumam, un tas ir ļoti labvēlīgs iedzīvotājiem, tostarp arī pārkāpējiem. Normatīvos vajadzētu veikt izmaiņas, lai radītu potenciālajam pārkāpējam lielākas neērtības, it sevišķi, ja ir pierādīts, ka viņš ir pārkāpējs. Tāpat tas saistīts ar sodiem - pašreiz iespējams piemērot sodu no 100 līdz 1000 latu fiziskām personām un no 500 līdz 5000 latu juridiskām personām. Manuprāt, tie ir pārāk zemi, it sevišķi, ja ņem vērā būvniecības izmaksas.
Diemžēl ir indikācijas, ka bieži būvniekam vai pasūtītājam ir izdevīgi iekļaut soda naudas tāmēs un darīt tā, kā viņš vēlas. Ir pilnīgi skaidrs, ka tik maiga sodu sistēma pret potenciālajiem pārkāpējiem neveicina to, ka patvaļīga būvniecība varētu mazināties. Manuprāt, tā ir arī sabiedrības un katra indivīda attieksme pret vietu, pret valsti, kurā viņš dzīvo. Ja ir viedoklis, ka savā īpašumā var darīt visu, ko grib, neskatoties ne uz pilsētvides un estētiskām vērtībām, ne arī uz kaimiņu interesēm, tad tas ir saistīts ar katra cilvēka inteliģences līmeni," piebilda Vircavs.
Rīga, 31.maijs, LETA.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 31.maijā
