Mūra sienu konstrukcija
Dažādi materiāli, dažādas iespējas Mūra mājas ir ilgmūžigas, taču to celšana ir darbietilpīga. Tehniskās īpašības (izturība, siltumpretestība u.c.) atkarīgas no konkrētā mūrējamā materiāla. Materiāli mūrēšanai: gāzbetona, keramzītbetona, betona, keramikas, silikāta un pat putupolistirola bloki, ķieģeļi un akmeņi. Baļķu mājas var veidot kā guļbūves vai stāvbūves, dažkārt baļķi tiek kombinēti ar citiem materiāliem, piemēram, plēstiem akmeņiem. Pašlaik populārākas ir guļbūves, lai gan mantojumā no pagājušā gadsimta pirmās puses palicis diezgan daudz arī apmetumā ietērptu stāvbūvju. Karkasa māju priekšrocība - ātra būvniecība, tās Latvijā būvē aizvien vairāk. Konstrukcija sastāv no karkasu veidojošās (nesošās daļas), ko būvē no koka brusām vai metāla profiliem, aizpildījuma jeb siltumizolācijas un nosedzošās plātnes (OSB vai kāds cits koksnes pārstrādes plātņveida materiāls.) Paneļmājas (saliekamās mājas) individuālajā būvniecībā līdz šim nav bijušas īpaši iecienītas - laikam iespaidojušas nelāgās atmiņas no padomjlaikiem par tā sauktajām Līvānu mājām. Taču pēdējā laikā piedāvājums būtiski palielinājies, un saliekamās mājas sāk iekarot vietu tirgū. Paneļi tiek izgatavoti no dažādiem materiāliem: industriālajā būvniecībā - no dzelzsbetona, mazstāvu ēku celtniecībā - koka un dažādu koksnes pārstrādes produktu vai cita veida plātņu paneļi. Salmu un citu netradicionālu materiālu sienas uzskatāmas par sava veida eksotiku, piemērotu ekoloģiskās būvniecības un «zaļa» dzīvesveida piekritējiem. Katrs no šiem risinājumiem savā ziņā ir vislabākais, tāpēc mājas būvētājam svarīgi tikt skaidrībā, kādas šo materiālu īpašības viņam ir prioritāras un kādas - mazāk svarīgas, un atkarībā no tā izdarīt izvēli. Mūra sienu konstrukcija Mūrētas ēku sienas var būt veidotas kā vienslāņa (bez siltumizolācijas), divslāņu (konstrukcija ar siltumizolācijas slāni) un trīsslāņu (starp atbalsta un apdares sienu ievietots termoizolācijas materiāls) konstrukcijas. Vienslāņa sienas struktūra visā biezumā ir vienāda un fizikālās īpašības - nemainīgas. Uz sienas neuzkrājas ūdens tvaiki un neveidojas kondensāts. Šādas sienas raksturīgas garāžām, saimniecības un tamlīdzīgām ēkām, kur jāuztur temperatūra, ne zemāka par +4??. Vienslāņa sienu tikai apdarina, bet nesiltina. Tā kā uz konstrukcijas materiālu tieši iedarbojas mitrums un temperatūras maiņas, pēc kāda laika sienā var rasties plaisas, tāpēc vienslāņa sienām ieteicami materiāli, kam ir paaugstināta izturība pret nelabvēlīgo atmosfēras iedarbību. Lai pasargātu sienu no nokrišņiem, ieteicams nolaist jumtu zemāk, veidot lielāku pārkari. Kā vienslāņa konstrukcija var būt arī baļķu siena - ja baļķi ir ar pietiekami lielu diametru (kaķējuma vietā ne mazāku par 18 cm, lai gan ir viedoklis, ka arī šāds diametrs ir par mazu, lai iztiktu bez siltināšanas). Divslāņu sienas nesošajai konstrukcijai no ārpuses tiek piestiprināts (pielīmēts, pieskrūvēts) termoizolācijas materiāls - minerālvate vai putupolistirols, kas pēc tam tiek apmests. Trīsslāņu tāpat kā divslāņu konstrukcijā nesošajai sienai tiek piestiprināta termoizolācija, bet starp izolāciju un apdari ir gaisa sprauga. Nesošā konstrukcija un apdares slānis savā starpā tiek sastiprināts ar stiklplasta vai metāla savienojumiem. Individuālajā būvniecībā izmanto arī koka latas, kurām piestiprina apdari, taču koka specifisko īpašību dēļ apdare var deformēties (atmosfēras iedarbībā koksne saraujas un izplešas, izkustinot arī apdari; var arī samesties greizi, ja kokmateriāli nav pietiekami labi izžāvēti). Kāpēc vajadzīgas gaisa spraugas? Vēdināmā gaisa sprauga palielina sienas siltumpretestību un neļauj konstrukcijā uzkrāties mitrumam, kas mazinātu tās siltumpretestību un var pat izraisīt sienas bojāšanos. Pa šo spraugu cirkulē gaisa plūsma, - gaisam pārvietojoties, mitrums iztvaiko no materiāla virsmas un izdalās atmosfērā. Vēdināšanu nodrošina īpašas kārbas, kuras izvieto uz apdares sienu vertikālajām šuvēm (ķieģeļu sienām - uz katra trešā ķieģeļa.) Ja ēka nav augstāka par diviem stāviem, tiek iebūvētas divas vēdināšanas kārbiņu rindas: pirmajā apakšējā rindā un zem jumta, vai, ja jumts ir slīps un siena tiek vēdināta caurejošā veidā, pietiek tās iebūvēt tikai apakšējā rindā. Mūra ārsienām ieteicama vismaz 40 mm gaisa sprauga.
