Mūsdienu ēku ugunsgrēku bīstamie faktori
Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2018. gada decembris, Nr. 65
Autors: buvinzenierusavieniba_logo
http://www.buvinzenierusavieniba.lv/
https://buvinzenieriem.lv/
https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS/
Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt https://buvinzenieriem.lv/ , https://abone.pasts.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt iegādāties žurnālu var "Preses serviss" tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/.
Raksta autors: Valentīns Buiķis, tiesu eksperts ugunsgrēku izmeklēšanā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras lektors
Valstī par ugunsdrošību atbild ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet visa sabiedrība, tostarp ļoti nozīmīga profesionāļu grupa: būvnieki, projektētāji, būvuzraugi.
Ēkas ugunsdrošība sākas ar projektēšanu, turpinās ar būvniecību, kas noslēdzas ar pieņemšanas-nodošanas aktu, un tam seko ekspluatācija, ugunsdrošību saglabājot kā vienu no svarīgākajām ēkas drošības sastāvdaļām. Ikvienam būvniekam un projektētājam zināms, ka ēkām ir izvirzītas septiņas nozīmīgākās prasības, un otrā visā pasaulē ir ugunsdrošība. Līdz ar to ugunsdrošībā ir jāiegulda līdzekļi.
Augstākā ugunsdrošības līmeņa garantēšanai projektā tiek paredzēti un pēc tam ēkā iebūvēti materiāli ar augstāku ugunsreakcijas klasi A1, A2. Tomēr ēku veido ne tikai materiāli, tajā iebūvētas arī dažādas ugunsaizsardzības sistēmas. Lielas platības ēkās drošībai izbūvē ugunsdrošības nodalījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai uguns kādu laiku netiek laukā no nodalījuma vai neiekļūst tajā.
Temperatūra ietekmē konstrukcijas
Ugunsdrošības filozofija noteic, ka briesmu gadījumā no ēkas jāpaspēj evakuēties cilvēkiem, tad pa tiem pašiem evakuācijas ceļiem jāienāk ugunsdzēsējiem un jāsāk glābšanas un dzēšanas darbi. Ja glābēji nespēj nodzēst ugunsgrēku, arī viņiem jābūt iespējai evakuēties. Tāpēc uzbūvētās ēkas nedrīkst strauji sabrukt. Dažkārt ir dārgi jāmaksā, lai nodrošinātu būvnormatīvos noteiktos ugunsizturības laika parametrus.
Vērtējot ugunsgrēka faktorus, svarīgi zināt – tiklīdz ēkas iekšpusē kādā telpā parādās ugunsgrēks, visa telpa tiek pakļauta uguns iedarbībai. Ugunsgrēkam ir vairāki bīstamie faktori. Pirmā sāk iedarboties temperatūra, karstums. Augsta temperatūra liek deformēties konstrukcijām. Tajās parādās plaisas, un ēka kļūst nestabila, bīstama lietotājiem. Tāpēc ugunsgrēka faktoriem, kas iedarbojas uz ēku, ir ļoti graujoša iedarbība.
Var notikt tā, ka vienā telpā konstrukcijas deformējas, un tas ietekmē arī tās ēkas daļas, kurās ugunsgrēka nav. Rezultātā visa ēka ir vairāk vai mazāk sašķobīta. Tādu ēku ekspluatācija pēc tam ļoti rūpīgi jāizvērtē.
Bīstamākās – dūmgāzes
Ugunsgrēka gadījumā bīstamākais faktors ir dūmgāzes. Tās veido visi degšanas produkti, tās izplatās ēkā un ārpus tās. Dūmgāzu faktors ietver redzamības zudumu, dūmu toksiskumu, skābekļa trūkumu un agresīvu iedarbību uz ēkas konstrukcijām. Visi šie faktori ir ārkārtīgi bīstami cilvēkam.
Agrāk, piemēram, 20. gadsimta 50. gados, būvniecībā ļoti maz izmantoja sintētiskos būvmateriālus, kas izgatavoti uz naftas produktu bāzes. Tagad mums tādu ir ārkārtīgi daudz: plastmasas logi, durvis, dažādi grīdas materiāli, izolācijas materiāli, pat plastmasas caurules.
Ugunsgrēkam raksturīgs fenomens – brīdī, kad sākas degšana, telpa piepildās ar dūmiem, un tie uzliesmo. Telpā rodas vispārējās uzliesmošanas situācija, kas ir raksturīga ar ārkārtīgi strauju temperatūras pieaugumu. Pagājušā gadsimta 50. gados vispārējais uzliesmojums notika pēc 25 minūtēm, tagad – pēc trim minūtēm. Laiku samazina modernie sintētiskie būvmateriāli kopā ar ēkas lietotāju ienestajiem priekšmetiem
Toksiskumu degšanas laikā rada vairāki ļoti izplatīti siltumizolācijas materiāli, piemēram, putu polistirols, putu poliuretāns, kam sadegot rodas aptuveni 50 toksisku vielu. Vadu izolācijas klasiskais materiāls polivinilhlorīds izdala apmēram 75 toksiskas vielas. Līdzīgu materiālu ēkās ir ļoti daudz.
Pieaug ugunsslodze
Papildu ugunsbīstamības faktoru rada tas, ka cilvēki sanes ēkās ļoti daudz dažādu iekārtu, mēbeļu. Salīdzinot ar 50. Gadiem, ēkās ir daudz citu plašu sistēmu, piemēram, elektrosistēmas, signalizācijas sistēmas, ēkas vadības sistēmas, kondicionētāju sistēmas utt. Katra sistēma ir ar savu tā dēvēto ugunsslodzi. Līdz ar materiālu un iekārtu modernizāciju ugunsslodze mūsdienās ir stipri pieaugusi. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ugunsgrēki ēkās izplatās daudz straujāk.
Vēl viena izteikta īpatnība, kas raksturīga tieši mūsdienu ugunsgrēkiem, ir degošie pilieni. Tie rodas, degot plastmasas materiāliem. Degošie pilieni rada jaunas aizdegšanās vietas un paātrina ugunsgrēka izplatību.
Jādomā projektējot
Lai mazinātu ugunsnelaimes iespējamību, par ugunsdrošību jādomā pirms būvniecības sākšanas, tomēr nereti gadās, ka vispirms uzbūvē un tikai pēc tam domā. Te kā klasisku piemēru var minēt zibens aizsardzību: vispirms uzbūvē ēku, pēc tam atceras par zibens aizsardzību un atkal uzrok mauriņu, lai ievietotu zemējuma kontūru.
Būvniecība sākas ar projektu. Ir daudzas ēkas, kurām būvniecības normas prasa ugunsdrošības pārskatu. Tādām būvēm ugunsdrošības prasības ir izklāstītas rakstiski. Savukārt objektos, kuriem ugunsdrošības pārskats netiek prasīts, ugunsdrošība ir atkarīga no projekta īstenotāju kvalifikācijas un pasūtītāja vēlmēm.
Liela problēma ir tā, ka pasūtītājiem nereti nepatīk tērēt naudu. Lielākā daļa pasūtītāju cenšas uzbūvēt ēku pēc iespējas lētāk. Arī būvnieks mēģina ietaupīt būvniecības procesā. Reizēm gadās, ka ietaupa uz ugunsdrošību.
Materiālu izvēle
Lai uzlabotu ugunsdrošību, projektējot ēku, var padomāt par piemērotāko materiālu izmantošanu. Viens no piemēriem saistīts ar logu ielikšanu – logu meistars ieliek plastmasas logus, nolīmeņo un spraugas piepūš ar putām. No vienas puses, tas ir ļoti ērti, siltumizolācija ir uzlabota, bet, no otras puses, ugunsdrošība krietni pasliktinās.
Dažreiz meistari saka: "Mēs pūšam ugunsdrošās putas." Pirmkārt, logu ailās tās nevajag; otrkārt, ja putas ir ugunsdrošas, tad ugunsgrēka gadījumā klāt nāk vēl antipirēni, kas degšanas procesā rada papildu piesārņojumu.
Logus ļoti labi var ielikt ar akmens vati. Manā praksē bija gadījums, kad skolas direktore stingri iebilda, norādot būvniekiem, ka putas skolas logiem neļaus izmantot, un panāca savu – būvnieki logus ielika ar akmens vates sistēmu.
Ir vietas, kur siltumizolācijas putas ļoti labi der un kur tās vajag izmantot. Ja salīdzina putas un akmens vati, putām ir labāka siltumizolācijas spēja, kamēr akmens vate ir faktiski nedegošs materiāls. Gan pasūtītājam, gan projektētājam, gan būvniekam jābūt ar zināšanām un sapratni materiālu ugunsdrošības jomā.
Ilgtermiņa filozofija
Mums ir maz tādu ēku, kurās nebūtu notikusi kaut vai neliela aizdegšanās. Ir virkne dažādu faktoru, kuru ietekmē ugunsgrēki izceļas. Līdz ar to varētu teikt, ka neviens nav pasargāts no ugunsnelaimes. Ilgtermiņa filozofija liek mums izvērtēt iespējamo uguns risku ēkā nākotnē un pieņemt efektīvus lēmumus, lai līdz minimumam samazinātu iespējamos zaudējumus.
Izvēloties materiālus ēkai, jādomā, kāda būs ugunsdrošība ēkas ekspluatācijas laikā ilgtermiņā. Tā ir ilgtermiņa filozofija, kad iesaistītie nedomā par ēku tikai projektēšanas un būvniecības ietvarā, bet plāno, kas ar ēku notiks pēc tam., kad tā tiks nodota ekspluatācijā. Ar ilgtermiņa filozofiju pret ēku būtu jāizturas ne tikai būvniekam, arhitektam, projektētājam, bet arī ēkas pasūtītājam kopā ar būvuzraugu.
Tāpēc būtu jādomā, lai, pirmkārt, nenotiek aizdegšanās; otrkārt, lai iespējamie zaudējumi būtu mazāki; treškārt, lai veiksmīgi varam evakuēties; ceturtkārt, lai ugunsgrēku var ātri nodzēst. Dzēšanai būvnormatīvi paredz sprinkleru sistēmu lietošanu. Tās parasti izbūvē, ja ir noteiktas normatīvu prasības, bet tās var būvēt arī mazākās ēkās, jo būvnormatīvs to neaizliedz.
