Nacionālā gāzes termināļa biedrība kritizē izstrādātās Enerģētikas pamatnostādnes
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajās Enerģētikas pamatnostādnēs ir jāveic būtiskas izmaiņas, lai tās sagatavotu virzībai Ministru kabinetā, uzskata Nacionālā gāzes termināļa biedrība (NGTB).
Biedrību vada bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Gatis Ābele, kurš esot piesaistījis septiņus nozares ekspertus, taču, tā kā enerģētikas jautājumi esot "politiski sensitīvi", viņu vārdus Ābele neatklāj.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda biedrībā, nozīmīgo enerģētikas politikas dokumentu - Enerģētikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam - EM plāno ceturtdien, 23.oktobrī, izsludināt valsts sekretāru sanāksmē, taču tā tālākai virzībai esot nepieciešami būtiski uzlabojumi.
Piemēram, enerģētikas pamatnostādnēs kā rezultatīvais rādītājs ir nosakāma dabasgāzes tirgus cenu atšķirību mazināšana Latvijā, salīdzinot ar lielākajiem Eiropas gāzes tirdzniecības centriem. Līdz šim Latvijas un reģiona patērētāji ir ievērojami pārmaksājuši par patērēto dabasgāzi, salīdzinot ar minētajiem gāzes tirdzniecības centriem.
Lai samazinātu pārmaksu, pamatnostādnēs esot jādetalizē tīkla un uzglabāšanas kodeksu pamatprincipi, kas veicinātu cenu konkurenci, kā arī jau pamatnostādnēs ir jāietver izvērtējums par atbilstošāko pārvades un uzglabāšanas īpašumtiesību nodalīšanas modeli, uzskata biedrība. Tāpat esot nepieciešams noteikt pamatprincipus sadales un pārvades tarifu metodoloģijai, lai veicinātu uz izmaksām balstītu un konkurētspējīgu sistēmas pakalpojumu attīstību.
2014.gada jūnijā NGTB eksperti esot veikuši Latvijas enerģētiskās drošības novērtējumu un izstrādājuši politiskās rekomendācijas 2015.gadam, kas aptvēra visus enerģētiskas sektorus, un vairākas no šīm rekomendācijām ir atspoguļotas pamatnostādņu projektā. Novērtējot EM ieguldīto darbu pamatnostādņu projekta sagatavošanā, sākotnēji varot konstatēt vairākas nepilnības, kas līdz iesniegšanai Ministru kabinetā būtu jānovērš, lai pamatnostādnes kļūtu par nākotnē efektīvu enerģētikas politikas izmaiņu ietvaru, skaidro biedrībā.
Akmeņogļu potenciālā loma atjaunojamo resursu veicināšanā esot kļūdains pieņēmums Latvijas situācijā, jo jaunu akmeņogļu elektroenerģijas jaudu izveides iespējamā pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu proporciju kopējā patēriņā ir apšaubāma. Ar augstu iespējamību EM šo pieņēmumu esot guvusi no tādu valstu tirgiem, kur jau eksistē ievērojamas akmeņogļu un brūnogļu elektroenerģijas ražošanas jaudas, un kā viens no pasākumiem atjaunojamo energoresursu palielināšanā ir veicināt biomasas piejaukumu izmantojamā kurināmajā.
Dabasgāzes tīklu un uzglabāšanas kodeksiem esot ievērojama ietekme uz lietotāju cenām un pamatnostādnēs ir jāparedz to lielāka detalizācija un ieviešana, īpaši attiecībā uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir nozīmīgs tirgus elements nākotnē, norāda biedrība. Pamatnostādnēs dabasgāzes sektorā trūkstot nopietnas attīstības vīzijas nākamajiem pieciem gadiem. Savukārt neizpratni radot pamatnostādnēs ietvertās norādes par jaunām dabasgāzes uzglabāšanas jaudām, tostarp Dobelē, jo līdz šim pat Inčukalna krātuves paplašināšana radīja grūtības iegūt apstiprinošu pamatojumu izmaksu-ieguvumu efektam.
Ilgtermiņā, pieaugot tirgus dalībnieku skaitam, krātuves jaudu pieprasījumu varētu palielināt, taču tikai tad, ja tas pamatots ar izmaksu ieguvumu analīzi patērētājiem. Šāda analīze ir jānostiprina kā pamatprincips visām nākotnes nozīmīgām investīcijām elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūrā, uzsver biedrībā.
Arī citās enerģētikas jomās joprojām esot iespējams palielināt pamatnostādņu konkrētību atbilstoši NGTB ekspertu izstrādātajām rekomendācijām, piemēram, detalizēti nosakot nākotnes tehnoloģiski neitrālus ilgtermiņa tirgus signālus jaunām atjaunojamo energoresursu jaudām, reformēt sistēmas tarifu piemērošanu un sniegt vadlīnijas aizsargāto lietotāju atbalstam vidējā termiņā un jau nākamajā gadā ieviešamiem energoefektivitātes instrumentiem. Tāpat nozīmīgi ir veikt likumdošanas ietvara izmaiņas biodegvielas patēriņa palielināšanai gan mazumtirdzniecībā, gan pašvaldību transporta sistēmās, kā arī mainīt naftas drošības rezervju pārvaldības principus, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus reģionā, norāda biedrība.
Īstermiņā visbūtiskākais esot līdz gada beigām panākt risinājumu elektroenerģijas cenu samazinājumam lielajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, lai 2015.gadā atjaunotu to ražošanas jaudas un radītu pozitīvus signālus jaunu darba vietu radīšanai nākotnē. Kā rezultatīvais rādītājs šajā sektorā ir nosakāms elektroenerģijas cenu atšķirības mazināšana energoietilpīgiem rūpnieciskajiem patērētājiem, salīdzinot ar Austriju, Zviedriju, Vāciju un citām industriāli attīstītām valstīm, uzskata biedrība.
NGTB ir dibināta 2013.gada 13.augustā. Biedrības mērķis ir dabasgāzes un citu energoresursu tirgus attīstība Latvijā, nostiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
Rīga, 22.okt., NOZARE.LV.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA
