Naftas produkti notekūdeņos – problēma, par kuru nerunājam
Šobrīd visa pasaule ir aktīvi iesaistījusies cīņā ar cilvēka radītās ietekmes uz vidi mazināšanu. Arī Latvija šajā jautājumā nav izņēmums – gan pašvaldības, gan privātie uzņēmumi ar skaļiem saukļiem informē sabiedrību, ka aktīvi iesaistās, lai mazinātu industrializācijas ietekmi uz dabu. Protams, nevar noliegt, ka šobrīd vides jautājumi valstiskā līmenī ir aktualizēti, bet vēl aizvien visa uzmanība tiek pievērsta vides problēmām, kas ir uzskatāmi redzamas visai sabiedrībai, piemēram, dabas piesārņošana ar atkritumiem vai gaisa piesārņojums. Ne mazāk svarīga problēma ir dabas piesārņošana ar naftas produktiem, kas nokļūst notekūdeņos. Ik pa laikam ziņu virsrakstos var dzirdēt par lokāliem naftas produktu piesārņojumiem, kas novēroti ūdenstilpnēs, bet cik daudzi no mums apzinās, ka naftas produkti diendienā nokļūst dabā caur pilsētas kanalizācijas sistēmu? Pilsētas teritorijā lielākais naftas produktu piesārņojums ir no automašīnām – naftas produkti automašīnās tiek izmantoti gan kā degviela, gan kā smērvielas. Naftas produktu radītais piesārņojums ikdienā nav redzams, jo naftas produkti ar notekūdeņiem nokļūst pilsētas kanalizācijā un tālāk nonāk ūdenstilpnēs un augsnē, iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd Latvijā šim jautājumam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība. Lietus notekūdeņu attīrīšanai no naftas produktiem tiek izmantoti naftas produktu atdalītāji. To ražošanu un izmantošanu reglamentē Eiropas Savienības normatīvie akti, diemžēl Latvija nav integrējusi šīs normas valsts būvnormatīvos. Situācijā, kad valstī nav konkrētu normu, kas nosaka iekārtu ražošanas un ekspluatācijas noteikumus, tiek radīta iespēja ražotājiem interpretēt šīs normas sev vēlamā veidā.
Nepilnības likumdošanā – potenciāls drauds videi
Eiropas Savienības harmonizētajos būvizstrādājumu tirdzniecības standartos ir noteiktas prasības vieglo naftas produktu atdalīšanas iekārtām. Tie nosaka, ka naftas produktu atdalītāju ražotājiem ir jāveic testēšana, lai pārliecinātos, ka iekārta tiešām pilnvērtīgi veic naftas produktu atdalīšanas funkcijas, kas ir norādītas ekspluatācijas īpašību deklarācijā. Tas nozīmē, ka ikvienam ražotājam ir vai nu jānodrošina iekārtas deklarēto īpašību testēšana ar saviem resursiem, vai arī jāuztic testēšanu veikt neatkarīgai testēšanas institūcijai. Lai ražotājs varētu pats veikt iekārtas testēšanu, tam ir nepieciešami lieli tehniskie resursi, kas ne visiem ir pieejami, un to uzturēšana ir samērā dārga. Ekonomiski izdevīgākais risinājums ir piesaistīt neatkarīgu testēšanas institūciju, bet prakse rāda, ka lielākajai daļai iekārtu testēšanu veic paši ražotāji, kas rada jautājumus par to, vai iekārtu testēšana ir veikta atbilstoši normām un iekārtas tiešām spēj pildīt deklarācijā norādītās funkcijas.
Tikai viens solis no attīrošās iekārtas līdz piesārņojošai
Bažas rada ne tikai iekārtu testēšanas process, bet arī iekārtu tālākā ekspluatācijas uzraudzība pēc to uzstādīšanas. Saskaņā ar normām degvielas produktu atdalītāji ir jātīra ik pēc sešiem mēnešiem. No iekārtas ir jāizsūknē viss tās saturs, un iekārta ir jāsagatavo atkārtotam darbam. Regulāra iekārtas tīrīšana novērš piesārņojuma draudus – ja iekārta sasniedz maksimālo piepildījumu, tās aizsargmehānismi aizslēdz iekārtu, un naftas produkti tiek novadīti uz notekūdeņu sistēmu. Lai izvairītos no šādas situācijas, ir jānodrošina, ka kontrolējošās institūcijas veic pārbaudes un seko līdzi, lai pašvaldību teritorijās esošās iekārtas tiktu ekspluatētas atbilstoši ražotāja norādījumiem. Pašvaldībām, visticamāk, nav kapacitātes un cilvēkresursu, kas ļautu kontrolēt šo iekārtu uzstādīšanu un uzturēšanu. Patiesību sakot, pašvaldībās nemaz netiek uzskaitīta informācija, kuriem uzņēmumiem pašvaldības teritorijā būtu jāuzstāda vai jau ir uzstādītas šādas atdalīšanas iekārtas. Kontroles un uzraudzības trūkums veicina situāciju, ka uzņēmēji un arī pati pašvaldība uzstāda savā teritorijā naftas produktu atdalītājus un pēc tam aizmirst par tiem, uzticoties naftas atdalītāju signalizācijas sistēmai un maldīgi domājot, ka tā turpina kvalitatīvi veikt savas funkcijas. Pastāv uzskats, ka šīs signalizācijas sistēmas bieži vien pēc pirmā ekspluatācijas gada vairs neveic savas funkcijas, tādējādi teritorijas īpašnieks pat nenojauš, ka naftas produktu atdalītāju filtri ir aizsērējuši un naftas produkti nonāk pilsētas notekūdeņu sistēmā. No šādas situācijas varētu izvairīties, ja atbildīgās iestādes sekotu līdzi katra uzņēmuma iekārtu testēšanas apstākļiem un pašam testēšanas procesam, kā arī tiktu veikta pašvaldības teritorijā uzstādīto iekārtu apsekošana un uzraudzība. Nekontrolēta iekārtu izmantošana rada potenciālu vides apdraudējumu, tādēļ valstij ir laiks atzīt šīs problēmas nozīmību, veikt izmaiņas būvnormatīvos un uzsākt naftas produktu atdalītāju izmantošanas uzraudzību.
SIA ACO Nordic ir vienīgā ārvalstu ražošanas kompānija, kas šobrīd ir pārstāvēta Latvijas tirgū un aktīvi iestājas par naftas produktu atbilstību Eiropas savienības normām. SIA ACO Nordic ir ieinteresēta, lai visiem ražotājiem tiktu noteiktas vienādas prasības, tādējādi nodrošinot tikai augstas kvalitātes un ilgtspējīgu naftas produktu atdalītāju sistēmu uzstādīšanu Latvijas teritorijā un – kas ir ne mazāk svarīgi – godīgu konkurenci ikvienam uzņēmumam šajā nozarē.
Ja vēlies būt drošs, ka tava uzņēmuma teritorijā tiek uzstādītas kvalitatīva un ilgtspējīga naftas produktu atdalīšanas sistēma, izvēlies SIA ACO Nordic!
