Nākamā gada pavasarī sāksies reāli darbi Inčukalna gudrona dīķu likvidēšanai

Patlaban pie Inčukalna gudrona dīķiem notiek infrastruktūras sagatavošanas darbi, kas nepieciešami, lai varētu pārstrādāt dīķos esošo piesārņojumu, bet jau nākamā gada pavasarī sāksies reāli darbi Inčukalna gudrona dīķu likvidēšanai, šodien ar situāciju piesārņotajā vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (ZRP) iepazīstināja SIA "Skonto būve" projektu vadītājs Juris Pētersons.

Patlaban vēsturiski piesārņotajā vietā paveras skatus uz ūdens spoguli, taču zem tā guļ 30 000 sērskābā gudrona, kas nākamajos trīs gados būs jāpārstrādā. Līdz šim gan Inčukalna sērskābo gudrona dienvidu, gan ziemeļu dīķī veikti dažādi sagatavošanās darbi, bet jau pavasarī dienvidu dīķī sāks strādāt attīrīšanas iekārtas, lai attīrīto masu varētu droši vest uz Brocēniem, kur jau pārstrādātais gudrons kļūs par videi draudzīgu kurināmo uzņēmumā "Cemex", stāstīja Pētersons.

Sprūdžs sacīja, ka jau pirms stāšanās amatā bija zinājis par Inčukalna sērskābajiem gudrona dīķiem, kas ir vēsturiski piesārņotākā vieta Latvijā. "Skaidrs, ka mēs būtu gribējuši, lai šie dīķi būtu ātrāk sakārtoti, taču šobrīd mums atliek priecāties, ka beidzot tas notiek. Šis ir pietiekami sarežģīts objekts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā," sacīja ministrs.

Līdz šim dienvidu dīķī paveikti jau daudzi darbi, to vidū pabeigta pievadceļu rekonstrukcija, sākta laukumu izveide sērskābā gudrona pārstrādei, sāktas noliktavas montāžas sērskābā gudrona sagatavošanai gatavās produkcijas uzglabāšanai, izveidots asfaltēts laukums ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī sākta sērskābā gudrona iekārtas izgatavošana Vācijā un veikti vēl citi sagatavošanās darbi.

"Skonto būve" projektu vadītāja palīgs Rihards Kalniņš vēstīja, ka sērskābā gudrona izcelšanas darbi no dīķa sāksies pavasarī, kad no dīķa virskārtas tiks atsūknēts ūdens, kas patlaban tur ir sakrājies aptuveni 80 centimetru biezumā. Turpat uz vietas tiks veikta atsūknētā ūdens attīrīšana, kas pēc tam tiks nodots SIA "Rīgas ūdens" pilnīgai ūdens attīrīšanai.

Tāpat uz vietas tiks veikta iegūtā sērskābā gudrona pārstrāde, kas vēlāk jau drošā veidā tiks nogādāts "Cemex" rūpnīcā. Daudzo gadu gaitā arī dīķa apakšā esošās smiltis ir piesūkušās ar gudronu. Neitralizācija būs jāveic ar vertikālo frēzēšanu, iestrādājot pamatnē dolomīta šķembas. Šāda metode nodrošinās ilgtermiņa iedarbību uz dziļākajiem slāņiem un veicinās dabisku šo slāņu neitralizāciju, stāstīja Kalniņš.

Dienvidu dīķa dziļums vidēji ir četri līdz pieci metri. No indīgajām vielām atbrīvotā dīķa pamatnē atradīsies dolomīta šķembas, virs tā būs melnzeme, savukārt paša augšā augs zālīte, līdz ar to šī vietā pēc pāris gadiem būs līdzīga rekultivētam karjeram.

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus pauda prieku, ka beidzot tiks sakopta piesārņotākā vieta Latvijā. Tāpat viņš izteica pateicību ministram par to, ka viņš personīgi ieradies, lai iepazītos ar situāciju, paužot cerību, ka ministrs sekos līdzi tam, lai iecerētie darbi neiekavētos.

Blaus pieļāva iespēju, ka pavasarī, kad sāksies reālie dīķa attīrīšanas darbi, iedzīvotājiem atkal varētu šķist nepatīkama smaka, kas bieži vasarās nāk no šīm piesārņotajām vietām.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumi 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetri, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs atklāja, ka šie dīķi vairākus desmitus gadus netika apsargāti, taču tagad tiek izbūvēts gan nožogojums, gan izvietotas arī videonovērošanas kameras. Paredzēts, ka pēc tam, kad piesārņojums tiks likvidēts un zemi klās zaļa zāle, teritorija būs brīvi pieejama ikvienam interesenta, jo dīķi atrodas VAS "Latvijas meži" teritorijā.

Tāpat Blaus stāstīja, ka vasaras beigās un rudeņos cilvēki bieži šīs piesārņotās vietas tuvumā sēņo un ogo, nemaz nenojaušot par to, ka tuvumā ir tik bīstama vieta. "Kopš 90.gadiem klīst baumas, ka šajos dīķos nonākuši arī "nozūmētie cilvēki", līdz ar to dīķu attīrīšanas laikā tā gultnē, iespējams, varētu tikt atrastas dažādas interesantas lietas," minēja Blaus.

Kā ziņots, pagājušā gada septembrī Valsts vides dienests noslēdza līgumus ar SIA "Skonto būve" un SIA "Geo Consultants" par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts sastāv no divu objektu - Dienvidu un Ziemeļu sērskābā gudrona dīķu - būvniecības, sanācijas darbiem, tā novēršot turpmāku cilvēku, dzīvnieku un putnu veselības un dzīvības apdraudējumu. Abos dīķos gudrona piesārņojums jau sasniedzis 70 līdz 90 metru dziļumu. Šis ir viens no izmantojamo tehnoloģiju ziņā sarežģītākajiem un unikālākajiem projektiem vides jomā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā.

Projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudronu dīķi" sanācijas darbi" kopējas izmaksas plānotas 20,3 miljonu latu apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu.

Paredzēts, ka projekta aktivitātes ir jāīsteno četru gadu laikā pēc vienošanās noslēgšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada jūnijam.

Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot. 

Rīga, 8.dec., LETA. 

2011.gada 8.decembrī