Nākamnedēļ atklās par 2,8 miljoniem eiro atjaunoto Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambi
Rīga, 3.aug., LETA. Pirmdien, 6.augustā atklās Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves atjaunoto aizsargdambi Ikšķilē, kas kopumā izmaksāja 2,8 miljonus eiro, tostarp 85% jeb 2,38 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 420 000 eiro - valsts budžeta līdzfinansējums, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Pasākumā piedalīsies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), Ikšķiles pašvaldības un AS "Latvenergo" pārstāvji.
ZM informēja, ka ZMNĪ ir pabeigusi ERAF projekta Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanu. Pirms atjaunošanas Ikšķiles aizsargdambis ekspluatācijā bija 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm - 70%, bet asfaltbetona segumam - 40%, līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešams to atjaunot, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmākos 20 gadus un aizsargātu Ikšķiles pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.
Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas būvdarbu laikā no 2017.gada maija līdz 2018.gada augustam ir paveikti šādi galvenie darbi - atjaunotas dzelzsbetona plātnes, veicot betonēšanu uz aizsargdambja slapjās nogāzes 30 000 kvadrātmetru platībā, veikts parapetu remonts un deformācijas šuvju atjaunošana, atjaunots apgaismojums uz aizsargdambja, atjaunots gājēju un velobraucēju celiņš uz dambja virsas. Lai nodrošinātu vides pieejamību, izbūvēti trīs serpentīni, un kāpnes katras ielas galā, kas savienojas ar aizsargdambi, veikta dambja virsas apzaļumošana un labiekārtošana.
ZM norādīja, ka Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās ap 1500 iedzīvotājus, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 252 hektāriem Ikšķiles pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtību un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ikšķiles iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Jau ziņots, ka ZMNĪ turpina īstenot projektus plūdu risku mazināšanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju meliorācijā, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Šim mērķim no 2014. līdz 2020. gadam paredzēti 80 miljoni eiro publiskā finansējuma - 43,4 miljoni eiro no ERAF un 36,6 miljoni eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
