Nav panākts kompromiss ar Lietuvu par "Rail Baltica" trases novietojumu robežpunktā
Viņš skaidro, ka patlaban notiek sarunas ar Lietuvas pusi. Bauskas reģionā esot iespējamās kaļķu nogulsnes, un tas jāņem vērā, lai trases būvē pielietotu konkrētas tehnoloģijas, turklāt Latvijā tās esot vērtīgākās zemes. Kopuzņēmums šajā situācijā cenšas palīdzēt atrast kompromisu.
"Ir būtisks ekspertu viedoklis par zemes dzīļu resursiem, lai abas puses pieņemtu stratēģisku lēmumu. Sarunas turpinās, un patlaban ir runa par divu kilometru koridoru, kur būs noteikts šķērsošanas punkts. Līdz gada beigām lēmums ir jāpieņem, jo arī lietuviešiem ir tāds pats līguma termiņš kā Latvijai. Laika limits ir strikts, jo pretējā gadījumā ir zaudēti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi," secina Bērziņš.
Kā ziņots, 10.jūlijā ES dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam.
Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās "Rail Baltica" projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu. "Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.
Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
