Nav plānots atjaunot Valsts būvinspekciju
Šā gada jūnija beigās Saeimas Pieprasījumu komisija nosūtīja vēstuli premjeram un Ekonomikas ministrijai ar lūgumu iespējami ātrāk izvērtēt iespējas atjaunot Valsts būvinspekciju.
Premjers vēstulē Pieprasījuma komisijai skaidro, ka Valsts būvinspekcijas reorganizācija ir notikusi, lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, veicot 2009.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumus. Tādēļ ekonomiskās krīzes un valsts budžeta konsolidācijas laikā reorganizēto valsts budžeta iestāžu atjaunošana nebūtu atbalstāma, jo tā neliecina par pārdomātu, ilgtspējīgu un atbildīgu nozares politiku un finanšu vadību.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka jaunas valsts budžeta institūcijas izveidošanas jautājums būtu skatāms kontekstā ar valdības fiskālās politikas mērķiem un valsts budžeta finansiālām iespējām vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam projekta sagatavošanas procesā.
Premjers uzsvēra, ka patlaban nav plānots pārskatīt Ministru kabineta rīkojumu "Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju", ar kuru reorganizētās Valsts būvinspekcijas funkcijas tika nodotas vietējām pašvaldībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Iekšlietu ministrijai.
"Jautājumi, kas attiecas uz būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanu patlaban tiek risināti esošo normatīvo aktu ietvaros, bet priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem konceptuāli ir akceptēti, izskatot Būvniecības likumprojektu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidotajā darba grupā. Tā, piemēram, gadījumos, kad pašvaldība ir būvprojekta pasūtītājs, kontroles tiesības un lielāka atbildība objekta būvniecības uzraudzībā būtu piešķirama būvuzraugam, kas ir neatkarīga persona un var atbildēt par savu darbu profesionālās kompetences ietvaros," sacīts vēstulē.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka profesionālā kompetence ir jāapdrošina gan attiecībā pret trešajām personām, gan būvniecības dalībniekiem, bez tam ir izstrādāti priekšlikumi profesionālās darbības kontroles sistēmas pilnveidošanai, kurus izdot tiks deleģēts Ministru kabinets.
Lai pastiprinātu būvspeciālistu atbildību par darba kvalitāti un veicinātu kompetences paaugstināšanu, Ekonomikas ministrija likumprojekta kontekstā ierosina noteikt solidāru komersanta, tā nodarbinātā būvspeciālista un citu būvniecības laikā piesaistīto būvspeciālistu atbildību par pārkāpumiem, kas radušies speciālista vainas dēļ.
Konstatēts, ka būvuzrauga darbam izvirzāmās prasības būvniecības procesā būtu paplašināmas, un, izpētot Skandināvijas valstu pieredzi būvniecības uzraudzībā, darba grupā ir panākta konceptuāla vienošanās, ka atbilstošākie instrumenti ir būvniecības uzraudzības pastiprināšana, pieaicinot būvuzraugu, kā arī būvdarbu kontroles plāna sagatavošana, kurā noteiktu veicamo kontroļu skaitu un būvniecības stadijas, kurās kontrole veicama. Attiecīgais plāns būtu iesniedzams būvvaldē un tā saskaņojums būtu viens no nosacījumiem, lai uzsāktu būvdarbus. Par minētā kontroles plāna ieviešanu būtu atbildīgs pasūtītājs.
Tāpat Ekonomikas ministrija 2012.gadā ir uzsākusi Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu, ko plānots pabeigt līdz 2013.gada 9.janvārim. Minētā sistēma nodrošinās vienotu informācijas apriti par būvniecību visā valsts teritorijā, tai skaitā saturēs datus par visiem būvniecības procesā pieņemtajiem lēmumiem un to termiņiem, veiktajām pārbaudēm un konstatējumiem.
Plānots, ka attiecīgo pasākumu izpildi apliecinošie dokumenti būs pieejami elektroniskā veidā Būvniecības informācijas sistēmā. Ar minēto sistēmu strādās visas Latvijas pašvaldības. Ekonomikas ministrijai tādējādi būs iespējams elektroniski iegūt un atlasīt tos datus, kas nepieciešami, lai pārraudzītu lēmumu termiņu ievērošanu, pārbaužu veikšanu un citas ar būvniecības uzraudzību saistītas darbības.
Rīga, 28.jūl., NOZARE.LV.
Foto: LETA
2012.gada 30.jūlijā
