Baltijas īpašumu tirgū zema aktivitāte

{IMAGE}Globālā ekonomiskā krīze Baltijas valstis ietekmē ļoti smagi. 2008. gadā gan Latvijā, gan Igaunijā īpašumu darījumu skaits samazinājās, jo daudzi plānotie darījumi tika apturēti. Lietuvā dažus lielus investīciju darījumus veica Vācijas īpašumu fondi un tas Lietuvas tirgus kopējo aktivitāti 2008.gadā pat cēla – no 100 miljoniem eiro 2007.gadā līdz 250 miljoniem eiro 2008.gadā. Tomēr šos darījumus nevar uzskatīt par ilgtermiņa pārmaiņām kopējā tendencē. Tā drīzāk ir zīme, ka tirgus spēj ilgstoši pretoties kopējai ekonomiskajai lejupslīdei. Tirgus ir kļuvis par pircēju tirgu un piedāvā lielisku potenciālo atdevi riska investoriem.{BREAK} Par šīm un citām īpašumu tirgus ziņām vēstī 2009.gada pavasara izdevums Newsec Nordic Report Spring 2009, ko sagatavojis un publiskojis Ziemeļvalstu īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec. Jaunākajā ziņojumā secināts, ka būs jāpaiet kādam laikam, lai nekustamā īpašuma tirgus Baltijā atkoptos, jo visas trīs Baltijas valstis joprojām cieš no nelīdzsvarotas ekonomikas. Kopējais īpašuma darījumu tirgus Igaunijā kritās no 275 miljoniem eiro 2007.gadā līdz 90 miljoniem eiro 2008.gadā. Darījumu apjoms Latvijā kritās no 350 miljoniem eiro 2007. līdz 50 miljoniem eiro 2008.gadā. Krītošas īres maksas un augošs ienesīgums Ienesīgums no biroja īpašumiem 2008.gadā strauji auga un sagaidāms, ka šāda augšupejoša tendence saglabāsies arī 2009.gadā. Tāpat sagaidāms, ka biroju īres maksa Tallinā un Rīgā kritīsies, bet Viļņā tiek prognozēta biroju īres maksas stabilizēšanās. Tirdzniecības telpu pārpalikums Tirdzniecības telpu tirgus tuvākajos gados būs sarežģīts ekonomiskā klimata pasliktināšanās un liela jaunu tirdzniecības platību piedāvājuma dēļ. Tirdzniecības platību īre Baltijas valstu galvaspilsētās 2009. un 2010.gadā kritīsies. Prognozējams, ka 2009.gada pirmajā pusē ienesīgums augs un tad, samazinoties inflācijai un procentu likmēm, nostabilizēsies. Lēnāka jaunu īpašumu attīstība Turpmāko divu gadu laikā jauni īpašumi tiks attīstīti maz un vairumā gadījumu notiks jau iesāktu projektu pabeigšana. Bankas atturas finansēt jaunus projektus, jo jau patlaban ir pieejami daudzi brīvi īpašumi. Tomēr joprojām saglabājas labs biroju attīstīšanas ilgtermiņa potenciāls, jo Baltijas valstīs notiek pāreja no zemu izmaksu ražošanas uz mūsdienīgu pakalpojumu ekonomiku un joprojām ir maza biroju platība uz vienu iedzīvotāju. Informāciju sagatavojusi Gita Želve

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Atbalstot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", Ministru kabinets š.g. 8. oktobra sēdē lēma pilnveidot regulējumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, lai efektīvāk kontrolētu darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības.