abc.lv skaitļos

Lietotāji online116
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina topošo valdību uzlabot investīciju vidi nozarē : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina topošo valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina topošo valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Rīga, 15.janv., LETA. Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam (KPV LV), aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, aģentūru LETA informēja alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Vēstulē norādīts, lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas nozīmīga Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos.

Tostarp aliansē minēja, ka Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība nekā Tallinā, kā arī būtiski mazāka nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat nozīmīga Rīgas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 kvadrātmetru jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 kvadrātmetru jaunu biroju platību, bet Latvijā - 158 000 kvadrātmetru jaunu biroju platību.

Pēc aliansē minētā, ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaistīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Banner 280x280

Līdzīga situācija ir vērojama jaunu mājokļu būvniecībā. Atbilstoši "Ober-Haus" datiem Lietuvā 2017.gadā uzbūvēja 3709 jaunus dzīvokļus, Igaunijā - 2000, bet Latvijā - 1250 jaunus dzīvokļus. Ņemot vērā, ka 72% Rīgas iedzīvotāju un vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētos mājokļos, šāda situācija būtiski kavē dzīvojamā fonda atjaunošanu Latvijā.

Lai sekmētu investīcijas jaunā nekustamā īpašumā un veicinātu nekustamā īpašuma nozares ilgstpējīgu izaugsmi, NNĪAA aicina jaunās valdības deklarācijā iekļaut vairākus nozarei būtiskus jautājumus.

Kā svarīgākā minēta jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana. 13.Saeima ir pārņēmusi skatīšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas aizvietos vēl 1993.gadā pieņemto regulējumu.

Lai veicinātu moderna īres tirgus attīstību Latvijā, ir ļoti būtiski līdzsvarot īrnieka un izīrētāja attiecību regulējumu un noteikt saprātīgu strīdu risināšanas kārtību, norādīja NNĪAA, piebilstot, ja tas tiks izdarīts, NNĪAA biedri ir gatavi veikt nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu attīstībā, tādējādi atjauninot dzīvojamo fondu un paplašinot patērētāju izvēles iespējas. Lai novērstu diskrimināciju starp fiziskām un juridiskām personām dzīvokļu iegādes darījumos, būtu jāatceļ arī paaugstinātā (6%) valsts nodeva darījumiem, kad juridiska persona iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Tāpat aliansei būtiska ir grozījumu Dzīvokļa īpašuma likumā pieņemšana - 13.Saeima ir pārņēmusi skatīšanai grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz sakārtot lēmumu pieņemšanu par remontdarbu veikšanu un citiem ieguldījumiem situācijā, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās ēkas. Tāpat šie grozījumi atjauno iespēju sadalīt dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala, kas atbilst starptautiskajai nekustamā īpašuma attīstības praksei.

NNĪAA aicina topošo valdību novērst būvniecības ierosinātāja atbildību bez vainas, piedāvājot objekta apdrošināšanas mehānismu. NNĪAA atbalsta būvniecības nozares organizāciju iniciatīvu precizēt būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. Tomēr NNĪAA kategoriski iebilst mēģinājumiem ieviest "strick liability" jeb atbildības bez vainas noteikšanu būvniecības ierosinātājam, kas neatbilst reālajam atbildības sadalījumam būvniecības procesā, kur no risku viedokļa centrālā loma ir būvniekam. Aliansē pauda uzskatu, ka atslēga būvniecības procesa dalībnieku atbildības definēšanā ir visaptverošam apdrošināšanas mehānismam, kura obligātās sadaļas ir jānosaka Ministru kabineta noteikumos, kuru projektu NNĪAA ir gatava piedāvāt.

Tāpat NNĪAA aicina topošo valdību harmonizēt ar nekustamā īpašuma darījumiem saistītās izmaksas (zemesgrāmatas nodevas griesti) Baltijas valstu starpā. 2018.gada maijā Ministru kabinets atcēla zemesgrāmatas nodevas maksimālā apmēra ierobežojumu, tādējādi ar nekustamā īpašuma pārdošanu saistītās izmaksas Latvijā ir kļuvušas nesamērīgas ar citām Baltijas valstīm, norādīja NNĪAA. Ja institucionāls investors vēlas iegādāties komercīpašumu, piemēram, 30 miljonus eiro vērtu biroju ēku kādā no Baltijas galvaspilsētām, tad Latvijā ar darījuma veikšanu saistītās nodeva būs 600 000 eiro, Igaunijā - 15 000 eiro, bet Lietuvā - 7000 eiro, kas būtiski iedragā Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē.

NNĪAA arī norādīja uz nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu inflācijas līmenī. Vēstulē uzsvērts, ka nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir ne tikai sociāli jūtīgs jautājums, bet arī uzņēmējdarbības vides faktors. Veicot jebkādas nekustamā īpašuma nodokļa likmes vai kadastrālās vērtības korekcijas, ir būtiski saglabāt nodokļa maksājuma prognozējamību komercobjektiem - birojiem, tirdzniecības platībām, viesnīcām u.tml. NNĪAA ieskatā reālais nodokļa maksājums komercobjektiem nedrīkst pieaugt vairāk par vispārējiem inflācijas radītājiem.

Tāpat NNĪAA aicina topošo valdību orientēt "Altum" mājokļa atbalsta programmu uz ieguldījumiem jaunos nekustamajos īpašumos, lai veicinātu dzīvojamā fonda atjaunošanu. "Lai gan "Altum" mājokļu garantiju programma ģimenēm un speciālistiem ir vērtējama ļoti pozitīvi, vienlaikus ir jāatzīmē, ka ar programmas palīdzību veikto mājokļa pirkumu darījumu lielākoties attiecas uz padomju laikos būvētajiem dzīvokļiem. Šāda situācija neveicina dzīvojamā fonda atjaunošanu, tādēļ ir jārada mehānisms, kā "Altum" atbalsta programmu fokusēt uz atbalstu jauniem vai atjaunotiem mājokļiem, kā iespējamu kritēriju izvirzot mājokļa atbilstību noteiktām energoefektivitātes prasībām," teikts NNĪAA vēstulē.

NNĪAA aicina topošo valdību pievērst uzmanību starptautisko biznesa pakalpojumu centru piesaistei Rīgai. Vēstulē norādīts, ka patlaban Latvija ļoti būtiski atpaliek no Lietuvas starptautisko biznesa pakalpojumu centru piesaistē - Lietuvā šajā sektorā ir vismaz 20 000 darbavietu, kamēr Latvijā - 7000. Tādēļ NNĪAA uzskata, ka ir nepieciešams atbalstīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru starptautisku uzņēmumu uzrunāšanas un Latvijas popularizēšanas darbā, lai tuvākajos gados starptautiski uzņēmumi uz Rīgu pārceltu vismaz 10 000 jaunu darbavietu šajā sektorā.

Topošā valdība tiek aicināta arī atbalstīt valsts un privātās partnerības projektus, piemēram, īres namus reģionos, konferenču centru Rīgā, infrastruktūras attīstību attīstībai. "Lai infrastruktūras attīstības vajadzībām Latvijā piesaistītu privātā sektora efektivitāti un projektus īstenotu fiskāli efektīvā veidā, ir nepieciešams sekmēt valsts un privātās partnerības projektus. Vēlams pārņemt Lietuvas pieredzi, kur pēdējos gados ir īstenoti vairāk nekā 60 valsts un privātās partnerības projekti infrastruktūras jomā," norādīts vēstulē.

NNĪAA arī aicina topošo valdību noteikt, ka būvatļaujas apstrīdēšana neaptur tās darbību, ja vien tiesa nelemj citādi. Aliansē norādīja, ka patlaban viens faktoriem, kas kavē investīcijas jaunā nekustamajā īpašumā, ir prognozējamības trūkums būvatļaujas apstrīdēšanas situācijā. Investors nevar būt pārliecināts, ka būvatļaujas apstrīdēšana tiks izskatīta saprātīgā periodā, it īpaši ņemot vērā to, ka pats apstrīdēšanas fakts automātiski aptur būvatļaujas darbību. Šī situācija būtu jālabo, nosakot, ka būvatļaujas darbība apstrīdēšanas gadījumā tiek apturēta nevis automātiski, bet gan tikai ar tiesas nolēmumu, teikts vēstulē.

NNĪAA apvieno lielākos nekustamo īpašumu attīstītājus Latvijā. Tās biedri ir "Saliena", "Merks", "Domuss", "Pillar Management", "Hanner Group", "YIT Latvija", "Bonava Latvija", "Modern City", "AFI Management", "Towers Construction Management", "Omnium Invest", "Lidl Latvija", "M.M.M. Projektai", "Estera Develpment", "Linstow Center Management", kā arī asociētie biedri "Colliers International Advisors", "Ellex Kļaviņš" un "IIZI Brokers".

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Sāk ūdensvada skalošanu galvaspilsētas centrā

Sāk ūdensvada skalošanu galvaspilsētas centrā

Šīs nedēļas nogalē SIA “Rīgas ūdens” sāks ūdensvada skalošanas darbus Rīgas centrā un tam tuvākajās apkaimēs. Šajā sezonā plānots izskalot kopumā 162 kilometrus ūdensvada, un tas būs viens no lielākajiem skalošanas apjomiem “Rīgas ūdens” darbības laikā.

Izstāsti Latvijai