Nekustamā īpašuma izkrāpēji sākuši viltot it kā ASV izdotas pilnvaras
Viltoto dokumentu jomā parādījusies jauna tendence, un nekustamo īpašumu izkrāpēji sākuši uzrādīt it kā ASV izdotas pilnvaras, šodien žurnālistiem stāstīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska skaidroja, ka parasti šāda nekustamā īpašuma shēma sākas ar to, ka krāpnieki noskata nekustamo īpašumu, maksimāli ievācot par īpašumu vai tā īpašnieku informāciju, bieži tiek noskatīti īpašumi, kuru īstie īpašnieki ir vai nu miruši, vai atrodas ārzemēs.
Attiecīgi pēc tam tiek viltoti dokumenti, vēlāk uz nostiprinājuma lūguma apliecinot visus nepieciešamos parakstus, un jaunā īpašnieka vārds tiek reģistrēts Zemesgrāmatā. Jautāti, vai tiek izkrāpti arī īpašumi, kas jau ir nostiprināti Zemesgrāmatā, klātesošie norādīja, ka tas ir iespējams, tomēr šāds variants ir mazāk populārs.
Notāri šodien uzsvēra, ka ir jāņem vērā tas apstāklis, ka bieži vien šādu shēmu galā ir īpašuma labticīgs ieguvējs, tomēr īpašuma pircējam ir jāinteresējas pašam par īpašumu pirms tā iegādes. Piemēram, var painteresēties konkrētajā pašvaldībā par konkrētu zemi vai īpašumu.
Padomes rīkotājdirektore Vija Piziča uzsvēra, ka notāri pusotra mēneša laikā lūguši palīdzību un cēluši trauksmi sešos gadījumos, piebilstot, ka krāpnieki kļūstot arvien bezkaunīgāki. "Jebkura sprauga, kas pastāv normatīvajā regulējumā, tiek un tiks izmantota," izteicās Piziča.
Viņa skaidroja, ka runa bieži vien ir par lieliem krāpniecības mērogiem. "Krāpnieki vēlas izmantot simtiem hektāru plašus mežus, un mēs ļaujam sevi apkrāpt," pauda padomes rīkotājdirektore.
Stīpniece norādīja, ka gadījumos, kad tiek uzrādīta pilnvara no ASV, Kanādas vai, piemēram, Baltkrievijas, tad to ir ļoti sarežģīti, pat neiespējami pārbaudīt. Viņa piebilda, ka patlaban šādas ārvalstu pilnvaras ir augsta riska dokumenti, tomēr notāriem ir konkrēti kritēriji, kas ir jāpārbauda.
Tāpat Stīpniece norādīja, ka nepastāv regulējums attiecībā uz ārvalstu pilnvarojumiem.
LETA
2016.gada 9.decembrī
