80% no jumtu sakaru būvēm varētu būt nelegālas
Eksperti norāda, ka nepilnību dēļ sakaru būvju segmentā iestājusies stagnācija. "Sakaru būvēm, kas līdz šim ir bijis viens no aktīvākajiem būvniecības segmentiem, neskatoties uz vispārējo būvapjomu kritumu nozarē, stagnācija neraksturīga un – negatīva tendence," atzīst būvkompānijas LEC valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis. Šobrīd uzņēmēji praksē sastopas ar absurdu situāciju. Likumīgi celts objekts, kura realizācijā veikts nopietns darbs un ir sakārtota visa darbu uzsākšanai un veikšanai nepieciešamā dokumentācija, noslēguma fāzē tā arī netiek likumīgi noformēts viena apstākļa dēļ. Tā kā mainīta līdzšinējā kārtība un elektronisko sakaru būvēm būvatļaujas izsniegšanas tiesības uzticētas Elektronisko sakaru direkcijai (ESD), būvvaldes uzskata, ka tieši ESD šie objekti ir jāpieņem arī ekspluatācijā. Tikmēr pati ESD uzskata, ka tā nav viņu kompetence, un uzņēmējus aicina vērsties būvvaldē. A.Asars-Asarovskis: "Šobrīd jau reāli praksē sastopamies ar šo apburto loku, vēršoties pie vienas un otras institūcijas, līdz galam tā arī nesaņemot skaidrus norādījumus, kā būtu pareizi. ESD uzskata, ka saistītā likumdošana nenoņem atbildību no pašvaldībām, savukārt pašvaldība uzskata, ka nevar uzņemties atbildību par objektu, kura būvniecības atļaujas izsniegšanas procesā nav iesaistījusies! Tai pat laikā pa vidu ir uzņēmēji, kas nostādīti neapskaužamas dilemmas priekšā: ciest zaudējumus un atļauties stāvēt dīkstāvē, kamēr šis jautājums tiek atrisināts, vai arī uzsākt uzceltā objekta lietošanu, faktiski to nenododot ekspluatācijā likumā paredzētajā kārtībā. Šobrīd valsts, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu dēļ pati savā ziņā ir legalizējusi nelegālo būvniecību." Problēmas risinājums Meklējot risinājumus, būvkompānijas LEC eksperti ir vienisprātis, ka labākais modelis sakaru būvju nodošanai ekspluatācijai varētu būt pašvaldības būvvaldes organizēta komisija objekta pieņemšanai ekspluatācijā. "Šīs komisijas sastāvā būtu jāiekļauj ne tikai pašvaldības eksperti (arhitekts, būvuzraugs, būvinspektors), bet arī ESD pārstāvji," uzsver A.Asars-Asarovskis. Daļēji ir saprotama ESD šī brīža pretenzija par sakaru objektu pieņemšanu ekspluatācijā, jo reāli šīs organizācijas apjomi ir par mazu tirgus pieprasījumam (pašlaik ir viena ESD struktūrvienība, kas atrodas Rīgā, lai gan pieprasījums ir visā Latvijā). No 20 uz 4 jumtu stacijām Elektronisko sakaru būves uz esošajām ēkām ir populārākais būvniecības veids pilsētu būvniecībā. Ja agrāk celtniecībā jumtu sakaru būves bija viens no ātrāk īstenojamiem objektiem, tad šobrīd to būvniecība notiek vislēnāk. Būvkompānija LEC kopš šī gada sākuma uzbūvējusi 20 torņus, bet tikai 4 jumta stacijas – agrāk šī proporcija bija apgrieztā kārtībā. A.Asars-Asarovskis: "Elektronisko sakaru likuma izmaiņām pēc būtības esam pauduši savu atbalstu. Tā kā elektronisko sakaru nozare Latvijā strauji attīstās, tad viena atbildīgā, pārraugošā institūcija, kas ir ESD, noteikti ir vajadzīga. Tomēr statistika apstiprina, ka labas ieceres var izjaukt nevajadzīgi pārpratumi un - likuma nepilnības." Informācijai Jaunā kārtība paredz, ka ESD izskata un akceptē elektronisko sakaru tīklu tehniskos projektus un izsniedz būvatļaujas, savukārt pašvaldību būvvaldes pieņem būves ekspluatācijā. Esošās neskaidrības attiecināmas uz populārāko būvniecības veidu pilsētās – elektronisko sakaru būvēm uz jau esošām ēkām. Par būvkompāniju LEC Būvkompānija LEC ir starp vadošajām būvkompānijām Latvijā. LEC ir nostiprinājis tirgus pozīcijas Baltijā celtniecības, enerģētikas, sakaru sistēmu montāžas un siltumbūvniecības jomā. Uzņēmums līdz šim veicis nopietnus būvniecības projektus ne tikai Latvijā, bet arī vairāk kā 12 pasaules valstīs. Sakaru jomā LEC speciālisti strādājuši Vācijā, Gruzijā, Ganā, Horvātijā, Maltā, Kenijā, Slovēnijā, Kazahstānā, Krievijā un Kotdivuārā. Informāciju sagatavojusi Ilze Jansone
