Krīze izraisa parādu nemaksāšanas bumu
Saasinoties nemaksāšanai, ar šo problēmu jārēķinās katram būvuzņēmumam. Risinājumi var būt dažādi: parādu piedziņu var uzticēt kādam grāmatvedības darbiniekam, bet var arī slēgt sadarbības līgumu ar parādu piedziņas kompānijām. Šīs kompānijas veiks to pašu darbu, ko varētu izdarīt jebkurš pietiekami kvalificēts grāmatvedis, tomēr parādu piedziņā specializēti uzņēmumi spēj to paveikt racionālāk, līdz ar to ātrāk, lētāk un bieži vien efektīvāk. To nodrošina pieredze un tieši šim mērķim pakārtota lietvedība un darba organizācija. Parādu piedziņā ir svarīgas nianses, kuras iespējams ievērot tikai, ja iegūta pietiekama pieredze, piemēram, pirmā, otrā un trešā atgādinājuma vēstule atšķiras – nozīme ir katram teikumam. Parādu piedziņas uzņēmumi ne tikai veic parādu piedziņu, bet bieži vien ir parādnieku konsultants, kas palīdz atrast veidu – kā parādu nomaksāt. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka sadarbības līgumus par parādu piedziņas pakalpojumu saņemšanu ar kredītmenedžmenta uzņēmumiem noslēdz uzņēmumi, kuriem vēl nav parādnieku. Šie uzņēmumi rēķinās, ka problēma var parādīties nākotnē, un tam laikus sagatavojas. Noslēdzot sadarbības līgumu ar kredītmenedžmenta kompāniju, iespējams saņemt konsultācijas, kā izvairīties no problēmām, kreditējot klientus, tiek izpētīti līgumi ar klientiem un izskaustas nepilnības. Kā atzīst Reinis Kučers: "Latvijas likumi tomēr pārlieku aizstāv parādniekus, ir pārāk daudz nepilnību, kas ļauj novilcināt parādu nomaksu. It sevišķi daudz trūkumu ir juridisko personu darbību reglamentējošā likumdošanā, kas ļauj uzņēmumiem, kas nav vērsti uz ilgtermiņa darbību, izvairīties no parādu nomaksas. Ar šādiem uzņēmumiem ir ļoti grūti strādāt, bieži vien, parāda lietai nonākot tiesā, atklājas, ka uzņēmums vairs faktiski neeksistē un nav nekādas mantas, no kuras dzēst parādus. Bieži uzņēmumiem piederošā manta tiek izpārdota 10 dienās no prasības par maksātnespējas atzīšanu iesniegšanai tiesā līdz brīdim, kad tiesa pieņem lēmumu par to. Manuprāt, tiesībsargi nepietiekami iesaistās, lai izskaustu ļaunprātību šajā periodā. Arī tiesu norīkoto administratoru rīcība ne vienmēr ir pietiekami korekta. Ir dzirdēts, ka notiek izsoles, formāli ievērojot likumu, tomēr izsoļu uzvarētāji bieži vien ir zināmi iepriekš. Gadījumos, kad no juridiskām personām nepieciešams piedzīt ļoti lielas summas (mērāmas miljonos), labāk izmantot advokātu biroja pakalpojumus, nevis piedziņas firmas." Dīvains ir arī personas datu aizsardzības likums, kas neļauj parādu piedziņas lietas nodot profesionālām firmām, ja tas nav paredzēts sadarbības līgumā starp parādnieku un pakalpojuma sniedzēju vai preces pārdevēju. Tāpēc Reinis Kučers iesaka līgumos ar klientu noteikti paredzēt iespēju apmaksas kavēšanās gadījumā nodot parādu piedziņu specializētai firmai un izpaust datus par parādnieku. Bēdīgā situācija ar parādu nemaksāšanu visticamāk saglabāsies arī šogad. "Kaut arī pasaules pieredze liecina, ka ekonomiskā krīze var ilgt 3 – 5 gadus, prātīgi plānojot tēriņus, notās varētu iziet jau nākamajā gadā," domā Reinis Kučers. Būvniecības nozarē nav iemeslu, lai lielās būvkompānijas nepārdzīvotu krīzi, nopietnākas grūtības būs mazajiem uzņēmumiem, kas veidoti, lai izmantotu iepriekšējo gadu būvniecības straujās izaugsmes bumu. Jāsaprot, ka biznesu nevar plānot, cerot uz nepārtrauktu izaugsmi, bet, problēmas risinot ar vēsu prātu, no katastrofālām sekām noteikti var izvairīties. Autors: Ingars Liepiņš
