Neoklasicisms arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Klasicisma stila arhitektūra, kā to jau rāda nosaukums, ietver arhitektūras risinājumus, kas aizgūti no senajiem grieķiem un romiešiem. Klasicisma jēdzienu arhitektūras un mākslas stila apzīmēšanai sāka izmantot 19. gadsimta beigās, savukārt jēdziena “neoklasicisms” nozīme latviešu valodā, atšķirībā no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstu valodām, ietver tradicionālo mākslas un arhitektūras stilu aktualitāti Eiropā 20. gadsimta pirmajā pusē, paralēli modernisma stilam.
Vēsture
Autors: v_mats/flickr.com
18. gadsimta otrajā pusē klasicisma periodā sociālo un citu pārmaiņu rezultātā tādas ēkas kā teātri, publiskas bibliotēkas, muzeji, slimnīcas un citas iestādes, kas iepriekš atradās piļu vai klosteru kompleksu ietvaros, ieguva pavisam jaunu formu un raksturu. Jāsaka gan, ka arhitektūras stilu vēsturē jēdziens “neoklasicisms” dažādos reģionos visā pasaulē tiek definēts atšķirīgi; Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs neoklasicisms tiek asociēts ar klasicismu.
Neoklasicisma stils arhitektūrā jo īpaši populārs bija tieši dažādu sabiedrisko un administratīvo ēku būvniecībā 20. gadsimta pirmajā pusē, proti, šim stilam raksturīgais diženais, cēlais, tomēr kaut kādā ziņā arī vienkāršais veidols tika saistīts ar stabilitātes, drošības un kārtības idejām.
Šī iemesla dēļ 20. gadsimta pirmajā pusē neoklasicisms bija guvis popularitāti politisko režīmu varas reprezentācijas nolūkos. Tā, piemēram, Vācijā neoklasicisma stila uzplaukums 20. gadsimta sākumā saistāms ar Vācijas Impērijas arhitektūras stila meklējumiem. Viens no zināmākajiem paraugiem ir Pergamonas muzejs (1930) Berlīnē. Līdzīgi neoklasicisma tendences bija vērojamas arī fašistiskās Itālijas arhitektūrā; te būtu jāmin Kongresu pils (1954) Romā.
Ziemeļvalstīs šis stils savu uzvaras gājienu piedzīvoja 20. gadsimta sākumā, un šajā periodā tiek dēvēts par ziemeļu klasicismu. Zīmīgi paraugi arhitektūrā ir, piemēram, Kopenhāgenas policijas galvenā ēka (1924) Dānijā, kā arī Stokholmas koncertzāle (1926) Zviedrijā.
ASV arhitektūrā neoklasicisma stils guva īpašu popularitāti jau 1893. gadā rīkotās Pasaules Kolumba izstādes laikā, Čikāgā, un laika periodā līdz II Pasaules karam stils spēlēja galveno lomu sabiedriski nozīmīgu ēku arhitektūras veidošanā.
Neoklasicisms Latvijā
Autors: Aris Jansons/flickr.com
Neoklasicisma stils 20. gadsimta sākumā izplatījās arī Latvijā kā viens no dominējošiem stiliem muižu ēku, kā arī pilsētās būvēto administratīvo un sabiedrisko ēku arhitektūrā. No muižām jāmin, piemēram, Bukas muižas kungu nams Siguldas novada Mālpils pagastā, kā arī vairākas citas.
Viens no uzskatāmākajiem neoklasicisma arhitektūras paraugiem latviešu arhitektūrā ir 20. gadsimta sākumā arhitektu E. Poles un E. Laubes projektētais Rīgas Latviešu biedrības nams (1909–1910). Latvijas arhitektūrā šī stila tendences bija aktuālas vēl starpkaru periodā, kad īpašu veidolu ieguva valsts administratīvās ēkas: viena no tām ir, piemēram, arhitekta A. Klinklāva projektētā Finanšu ministrijas ēka.
