Nepieļausim kļūdas, būvējot ģimenes māju
Dzīvojamo māju cilvēks sev un savai ģimenei, visticamāk, būvē vienreiz mūžā, tāpēc tas jādara atbildīgi. Nepārdomāti, sasteigti risinājumi visu mājas mūžu atsauksies uz komfortu un izmaksām.
Ventilācija
Pirmām kārtām mēs vēlamies uzbūvēt labi siltinātu māju, kas maz patērētu, enerģiju, tādējādi arī saudzējot dabu un lai būtu mazas ekspluatācijas izmaksas. Ja mums tas izdodas un mājas konstrukcijas ir pietiekami blīvas, nonākam pie ventilācijas jautājuma.
Vecmāmiņas mājā skurstenī bija ierīkota ventilācijas lūka, kurā vilkme bija tāda, ka arī vieglāku avīzi ierāva, tur ar ventilāciju viss bija kārtībā, bet mūsu mājā? Izbūvējot ventilāciju skurstenī, vilkmes nav... Nu jā, mēs taču būvējām blīvu māju, lai būtu mazāki siltuma zudumi. Ja atveram logus vai zem logiem ierīkotas ventilācijas restītes, viss notiek, bet liela daļa no siltuma tā arī aizplūst… Ja vēlamies svaigu gaisu, apkures izmaksas palielinās pat par 30%.
Ko darīt? Risinājums ir ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu (rekuperācija). Izmaksas ir, bet tās atmaksāsies jau dažos gados, neskaitot ietaupītās apkures izmaksas plus svaigo gaisu jūsu veselībai.
Ūdensapgāde
Māju būvē visam mūžam, tāpēc ir svarīgi padomāt arī par ūdensapgādi. Caurules bieži tiek iebūvētas grīdās vai sienās, bet ne vienmēr tiek izvērtēti cauruļvadu diametri. Rezultātā mazgāšanās dušā mijas ar trauku mazgāšanu, jo abas kopā nesanāk, un tā visu mūžu. Šīs lietas vajag pārdomāt, jo ar šādu problēmu lielākā vai mazākā mērā saskaras vismaz trešdaļā no jaunbūvētām vai renovētām mājām.
Apkure
Veids, kā sildīt māju, ir jāizlemj jau pirms pamatu ieliešanas. Ir jāizvērtē sava attieksme komforta un iespēju ziņā.
Jaunbūvē visi apkures veidi izmaksā apmērām vienādi, tie atšķiras vienīgi ar komforta pakāpi un ekspluatācijas izmaksām.
Auseklis Logins, Vidzemes siltumnieks valdes loceklis
Kā samazināt izdevumus par apkuri?
Ja izmantojam kādu no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, sašķidrināto gāzi, gada izmaksas 200 kvadrātmetru mājai būs apmēram 1800 latu. Ko varam darīt, lai tās samazinātu?
1. Uzstādām gaisa/ūdens siltumsūkni ar jaudu ~ 12 kW, kas nosegs siltuma zudumus apmēram līdz ~5 grādiem. Apkures sezonas vidējā temperatūra svārstās ap nulli, tāpēc 80% gāzes patēriņa mēs varam aizvietot ar siltumsūkņa saražoto siltumu, tādējādi par gāzi maksāsim vairs tikai 360 latu un par siltumsūkņa saražoto siltumu 430 latu, kas kopā veido apmēram 800 latu gadā. Tātad katru gadu ietaupām 1000 latu! Labs gaisa/ūdens siltumsūknis ar uzstādīšanu izmaks apmēram 6000 latu, tātad atmaksājas apmēram sešos gados.
2. Pārbaudīsim esošo ventilācijas sistēmu, varbūt ir iespējas uzlabot klimatu un pie viena ietaupīt naudu, uzstādot rekuperācijas iekārtu.
3. Skatoties uz karstā ūdens patēriņu, varbūt var uzstādīt pāris saules paneļus, kas gan ir ieguldījums ar diezgan ilgu atmaksāšanās laiku, bet, energoresursiem sadārdzinoties, var būt labs atspaids nākotne.
Secinājums: būvējot vai renovējot māju, ir vērts pārdomāti izvēlēties un kvalitatīvi izbūvēt visas komunikācijas, jo māju būvē visam mūžam!
Noderīgi!
- Saule vienas stundas laikā pār zemi izstaro enerģiju, ar kuru varētu nosegt visas cilvēces enerģijas nepieciešamību veselu gadu. Siltumsūknis izmanto šo saules akumulēto enerģiju, par ko mums nav jāmaksā
- Samaksājot par siltumsūkni, mēs esam iegādājušies iekārtu un enerģiju vairākiem gadu desmitiem uz priekšu, un par to jau ir samaksāts!
- Ja gāze kļūst divas reizes dārgāka - apkures izmaksas, izmantojot šo apkures veidu, pieaugs divas reizes (100%).
- Ja elektrības cena pieaug divas reizes - apkures izmaksas, izmantojot siļtumsukņu apkuri, pieaugs tikai par ceturtdaļu (25%).
- Energoresursu cenu pieaugums prognozēja no 5 līdz 10% ik gadu, elektroenerģijas cenu pieauguma tempi ir bijuši vislēnākie un tādi arī paliks, apgalvo Latvenergo speciālisti.
- Eiropā, mājsaimniecībā nomainot vecas iekārtas pret energotaupīgām, saimnieks saņem kompensāciju, kas veido līdz 30% no jauno iekārtu izmaksām.
- Latvijas Siltumsūkņu asociācijas (LVSSA) biedri cenšas panākt arī Latvijā līdzīgu attieksmi no valsts.
200 kvadrātmetru mājas apkures varianti ar tuvinātu komforta līmeni:
Malkas apkure – 40 kW gāzenerģijas katls ar 2500 litru siltuma akumulatoru un 200 litru karstā ūdens boileri ar pilnu automātiku izmaksā aptuveni 5 000 latu. Papildu izmaksas veido katlu telpas izbūve, skurstenis, kurināmā novietne, kas kopā veido aptuveni 14 000 latu. Gada apkures izmaksas, neskaitot darbu, ~ 500 latu. Desmit gados apkure izmaksās ~ 19 000 latu.
Granulu apkure – 15 kW granulu katls ar granulu tvertni 200 litru karstā ūdens boileri ar pilnu automātiku izmaksu aptuveni 5 000 latu. Papildu izmaksas veido katlu telpas izbūve un skurstenis, kas kopā sastāda 12 000 latu. Gada apkures izmaksas, neskaitot darbu, ~ 850 latu. Desmit gados apkures izmaksas ~ 20 500 latu.
Zemes siltumsūknis – 10 kW ar iebūvētu karstā ūdens boileri un pilnu automātiku izmaksā aptuveni 8 000 latu. Papildu izmaksas nav. Gada apkures izmaksas, izmantojot siltās grīdas, ~ 460 latu. Desmit gados apkures izmaksas ~ 12 600 latu.
Nākamais solis ir radiatoru, siltās grīdas vai kādu citu sildķermeņu izvēle. Perspektīvs risinājums var būt siltie / aukstie griesti, kas, izmantojot siltumsūkni, ziemā māju sildīs, bet vasarā atdzesēs. Vēl viena priekšrocība šādai sistēmai ir tā, ka tā nav redzama un neaizņem vietu, kā arī var samazināt apkures izmaksas līdz pat 30%. Pagaidām populārākās ir siltās grīdas, jo jaunbūvē izbūvēt siltās grīdas vai radiatoru sistēmu izmaksā aptuveni vienādi, bet grīdas ietaupa ap 20% apkures izmaksu, nesaceļ putekļus un neaizņem vietu, kas nav mazsvarīgi.
