Neskatoties uz vājo pieteci, Daugavas HES šogad saražo vairāk elektroenerģijas
Viņa informēja, ka pagājušajā gadā vidējā pietece Daugavā bija 539 kubikmetri sekundē, turpretī šogad - 574 kubikmetri sekundē.
Laika posmā no šā gada februāra līdz maijam pietece novērota lielāka nekā pērn, taču jūnijā tā samazinājās - ja 2014.gadā tā novērota 275 kubikmetru sekundē, tad šogad vien 218 kubikmetri sekundē.
Bidere arī atzina, ka zemajai pietecei šā gada jūnijā nevajadzētu ietekmēt elektroenerģijas cenas biržā "Nord Pool Spot".
"Elektroenerģijas cenu biržā "Nord Pool Spot" Baltijas reģionā veido ražotnes - termoelektrocentrāles (TEC), HES un atjaunīgie resursi, kā arī pārvades iespējas no citiem reģioniem. Cena veidojas atkarībā no patēriņa pieprasījuma un tirgus piedāvājuma. Tādējādi, piemēram, zemas pieteces izraisītu mazāku HES elektroenerģijas izstrādi un līdz ar to attiecīgu cenu kāpumu reģionā, kas varētu sasniegt 100 eiro par megavatstundu un vairāk, būtiski ierobežo Rīgas TEC efektīvā darbība," skaidroja Bidere.
Jau ziņots, ka Daugavā pie Daugavpils un Jēkabpils 30.jūnijā reģistrēts visā novērojumu periodā zemākais jūnija mēneša minimālais ūdens līmenis, liecina informācija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā.
Daugavā kopš 22.aprīļa un 23.aprīļa turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Kopumā līdz jūnija beigām Piedrujas novērojumu stacijā ūdens līmenis pazeminājās par 4,3 metriem, Daugavpils stacijā - par 3,4 metriem un Jēkabpils stacijā - par 1,8 metriem.
Daugavas ūdenīgums jūnijā bija 47% no normas, Aiviekstes - 57%, Gaujas - 85%, Lielupes - 72%, Ventas - 82% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 228 kubikmetri sekundē, maksimālā pietece 419 kubikmetri sekundē novērota 1.jūnijā, minimālā pietece 145 kubikmetri sekundē novērota 30.jūnijā.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
