"New York Times" raksta par Latvijas Versaļu - Rundāles pili
Laikraksts vēsta par vairākus desmitus gadu ilgajiem Rundāles pils restaurācijas darbiem, kas noslēdzās šogad, atjaunojot pili tās sākotnējā krāšņumā.
Baroka un rokoko arhitektūras stilā tapušais Rundāles pils ansamblis ir viens no izcilākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem. Tas celts 1736.-1740.gadā pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Pils dienvidu pusē atrodas Rastrelli projektētais desmit hektārus lielais franču dārzs ar dažādiem krāšņiem baroka parka elementiem.
Pirms 50 gadiem domubiedri Bauskas muzeja toreizējais direktors Laimonis Liepa, gleznotājs un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos un padomju laikā smagi cietušo pili, ierīkot tajā muzeju.
Bauskas muzeja toreizējā direktora Laimoņa Liepas enerģija un Kultūras ministrijas atbalsts pakāpeniski ļāva pārvarēt noraidošo attieksmi pret šo arhitektūras pieminekli, lai virzītu uz priekšu tobrīd šķietami utopisko projektu - Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidenci atjaunot 18.gadsimta izskatā, radot hercoga laika cienīgu interjeru iekārtu.
"1972.gadā filiāle pārtapa patstāvīgā Rundāles pils muzejā, un tad tika definēts uzdevums ne tikai atjaunot pils ansambli, bet arī veidot Latvijas baznīcu un muižu mākslas kolekcijas un nodarboties ar šī Latvijas mākslas vēstures senākā perioda izpēti. Tad arī tika uzsākti interjeru restaurācijas darbi," atceras Lancmanis.
1981.gadā apmeklētājiem tika atvērta Baltā zāle. Darbi netika pārtraukti arī pēc restaurācijas finansēšanas izbeigšanās 1992.gadā - kaut lēnākā tempā, tomēr gandrīz katru gadu apmeklētājiem tika atvērta jauna telpa. Pēdējo gadu straujā attīstība bija iespējama tikai ar sponsoru un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzībai, skaidro muzeja direktors.
"Šie piecdesmit gadi ir bijuši pilni gan ar ikdienas darbu, gan ar smagumu un nopietnām grūtībām. Katrā periodā tikai mainījās šo grūtību raksturs. Pirmā barjera bija ideoloģiska rakstura. Atbalsts ir sniegts ne tikai celtnes un telpu restaurācijā, bet arī eksponātu iegādē un to restaurācijā, sponsori devuši ieguldījumu baroka dārza veidošanā un attīstīšanā, saņemti līdzekļi muzeja iespieddarbu izdošanā," pauda Lancmanis.
Kā ziņots, Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014.gadam iztērēti 8 420 495 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Biļeviča.
No minētās summas pamatbudžeta finansējums bijis 2 847 792 eiro. No ziedojumiem iztērēts 334 881 eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) - 4 377 412 eiro, no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izlietoti 216 185 eiro. No Borisa un Ināras Teterevu fonda restaurācijas programmas telpu restaurācijai un pavadošajām aktivitātēm ziedojumos saņemts atbalsts 800 000 eiro. Kopumā mecenāti Rundāles pili atbalstījuši ar vienu miljonu eiro.
Foto: Ieva Lūka/LETA
