Nezāles – dārza bieds!
Protams, ja dārzs tiek regulāri kopts un ravēts, nezāles ar laiku iznīkst, bet mūsdienās vēl nav atklāts brīnumlīdzeklis, kas šīs nelūgtās viešņas aizdzītu no dārza pavisam. Diemžēl jāsaka, ka nezāles ir daudz stiprākas nekā kultūraugi, un, augot kaimiņos, tās atņem kultūraugiem ne vien mitrumu, bet arī vajadzīgās barības vielas.
Laikā, kad arvien populārākas kļūst eko saimniecības, ķīmiska nezāļu iznīcināšana vairs nav aktuāla. Tad nu paliekam pie vecā labā kapļa un pašrocīgās metodes. Tomēr arī rūpīgi ravējot vai kaplējot, ne vienmēr tiek izrautas daudzgadīgo nezāļu saknes vai pasargāta zeme no birstošajām seklām.
Atceries, ka ravēšanai piemērotāks ir sauss laiks, jo tad zeme ir mazāk auglīga, un nezālēm būs grūtāk atkal savairoties. Lai nezāles iznīdētu, var izmantot dārza kapli vai dakšas.
Vēl viens izplatīts veids, kā cīnīties ar dārza kaitniekiem, ir agroplēves vai salmu skaidu izmantošana. Apberot vai apliekot apkārt šos materiālus vagām, dobēm, tiek atņemta vieta, kur nezālēm dīkt, kā arī tās nesaņem saules gaismu. Šo nezāļu apkarošanas veidu sauc par mučulēšanu.
Apkarot nezāles var arī ķīmiski jeb ar tā sauktajiem herbicīdiem, kas ir nopērkami jebkurā dārza preču veikalā. To kaitīgums gan nav 100% apstrīdēts, tāpēc, ja vēlies savu dārzu saglabāt pēc iespējas ekoloģiskāku, nāksies atteikties no herbicīdu izmantošanas.
Atceries, ka arī labi sagatavotā melnzemē, kurā neko vēl neesi sējis, nepaies ilgs laiks līdz tajā saradīsies nezāles. Daba nemīl tukšumu, tāpēc centies savu dārzu izveidot tā, lai nezālēm tur nebūtu vietas.
Nezāļu daudzveidība Latvijā mērāma desmitos, bet kārtīgs zemnieks zina nosaukt vismaz desmit populārākās kaitnieces. Zināšanas par tipiskākajām nezālēm palīdzēs to veiksmīgākā apkarošanā.
Pie daudzgadīgajām nezālēm var pieskaitīt tādus augus kā pienene, skābene, virza, usne, vībotne, gārsa, vārpata, nātre u.c. Viengadīgās, taču ne mazāk kaitīgās, ir ganu plikstiņš, vijolīte un balanda.
Pienene – izraut šo nezāli ir visai viegli, taču cīņa ar tās gaisīgajām seklām ir gandrīz vai neiespējama.
Skābene – tās sakne ir īsa, bet bārkšveida. Tā zied no maija līdz jūlijam, tāpēc ieteicams to sākt iznīcināt jau pašā maija sākumā, lai skābene neiesējas pa visu dārzu.
Virza – spēj atjaunoties pat vairākas reizes vienā sezonā, tāpēc svarīgi ir likvidēt šo nezāli pirms tā uzzied.
Usne – izceļas ar garu un spēcīgu sakni, tāpēc tik vienkārši no šīs kaitnieces atbrīvoties nesanāks. Arī situācijā, kad kāds saknes gabaliņš paliek augsnē, tā spēj atjaunoties un atkal uzdīgt.
Gārsa – izplatās mežonīgā ātrumā, to vislabāk likvidēt, izraujot ar visām saknēm un rūpīgi likvidējot arī pēc laika jaunizdīgušos stādus.
Vārpata – tā ir garāko sakņu karaliene, jo spēj sakņoties līdz pat 1 m dziļumā.
Nātre – noteikti nav no pašām kaitīgākajām nezālēm, un tai piemīt arī veselīgas īpašības. Cīņa ar to ir salīdzinoši viegla, kā arī tā baro augsni ar silīciju, kāliju un citām barības vielām.
Ganu plikstiņš – nedrīkst ļaut tam nogatavoties, jo tad tiks izsētas sēkliņas, kas atrodas nelielās pākstīs.
Būtiski pieminēt, ka izrautās nezāles nav vēlams mest komposta kaudzē, jo, nākamreiz mēslojot zemi, to sēklas atkal izplatīsies augsnē.
Teksts:abc.lv
Foto: kelly.sikkema, Denmead Man/Jill Sawuer Phypers, Hughman Being, p_a_h, Sir iwan/Flickr
