No 1. jūlija KEM kļūst par pilnvērtīgu ministriju, pārraugot arī vides aizsardzības politiku
Šodien, 1. jūlijā, Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) darbu uzsāk vides politikas eksperti no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Vienas ministrijas pārraudzībā tiks īstenoti trīs politisko virzienu attīstība – klimats, enerģētika un vides aizsardzība. Šis ir efektīvs risinājums, kas ļaus mazināt administratīvo slogu un nepieciešamo laiku efektīva rezultātu sasniegšanai. Valdības apņemšanas panākt klimata, enerģētikas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, ir nostiprināta valdības deklarācijā.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda: “Esam aktīvi strādājuši, pie pilnvērtīgas ministrijas izveides, tāpēc esmu gandarīts, ka šodien KEM papildina vides politikas eksperti. Enerģētika, klimats un vide ir jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama cieša sadarbība, tāpēc bija svarīgi veidot vienotu sistēmu. Viens no uzskatāmiem piemēriem ir vēja projektu attīstība Latvijā, kur bez vides ietekmes izvērtējuma prasību pārņemšanas mēs nevaram virzīties uz priekšu nepieciešamajā tempā, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem lētāku enerģiju. Pozitīvi, ka varēsim īstenot efektīvāku ietekmes uz vidi novērtējumu.”
Vides politika koncentrējas uz zemes, gaisa un ūdens resursu ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldību. Pārraugot šo sektoru, KEM strādās ar tādām būtiskām sabiedrības labklājību ietekmējošām jomām, kā aprites ekonomikas veicināšana un atkritumu apsaimniekošanu, virszemes, pazemes un jūras ūdens resursu pārvaldību, piesārņojuma risku mazināšanu (t.sk. ķīmisko vielu, radiācijas, kodoldrošības, gaisa piesārņojuma), vides kvalitātes monitoringu un ietekmes uz vidi novērtējuma procesu uzraudzību.
KEM pārraudzīs arī Valsts vides dienestu un Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī nodotas turējumā VAS “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valstij piederošās daļas.
“Valsts vides dienestam ir svarīgi turpināt darbu pie stratēģisko mērķu sasniegšanas, primāri vairojot visu iesaistīto pušu izpratni un atbildību par vides kvalitāti. Digitālā attīstība, administratīvā sloga mazināšana un VVD stiprināšana, ir pamats mērķu sasniegšanai. VVD jau līdz šim ir iezīmējusies pozitīva sadarbība ar KEM, kas stiprināsies arī turpmāk, KEM pārņemot vides aizsardzības politikas pārraudzību. Tas dod pārliecību, ka KEM un VVD sinerģija dos pozitīvu ietekmi vides, klimata un enerģētikas politikas veidošanā un efektīvākā praktiskajā realizēšanā,” uzver Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Vides pārraudzības valsts biroja direktore Daiga Avdenjanova uzsver: “Esmu pārliecināta, ka ar Vides pārraudzības valsts biroja un Valsts vides dienesta pievienošanos KEM, tā kļūst par vadošo ministriju ne tikai klimata un enerģētikas politikas jomā, bet arī vides aizsardzības jomā un vides brīvprātīgo instrumentu (Eiropas Savienības ekomarķējums un vides vadības un audita sistēmas (EMAS)) attīstības politikas jomā. Vides pārraudzības valsts biroja iesaiste KEM mērķu sasniegšanā stiprinās KEM kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma, arī pārrobežu ietekmes uz vidi jomā, rūpniecisko avāriju risku novērtēšanā u.c.”
Ministrs K. Melnis norāda: “Efektīvākai investīciju piesaistei ražošanas, īpaši elektroenerģijas ražošanas vajadzībām Vides pārraudzības valsts biroja kapacitātes stiprināšana ir ļoti svarīga. Esam apņēmušies meklēt risinājumus īstermiņā un ilgtermiņā. Viens no risinājumiem ir veidot Vides pārraudzības valsts biroju kā vienotu kontaktpunktu, pārņemot daļu no Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijām un resursiem. Šobrīd tiek gatavots informatīvais ziņojums par šādas reorganizācijas veikšanu un virzību š.g. laikā. Vidējā termiņā redzam nepieciešamību stiprināt biroja kapacitāti, ņemot vērā, ka būtiski pieaudzis projektu skaits par ietekmi uz vidi novērtējumu vēja parku projektu attīstībā.”
Līdztekus enerģētikas sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes uzlabošanai, Vides pārraudzības valsts birojs aktīvi līdzdarbosies gan Zaļā kursa izvirzīto mērķu, gan ilgtspējīgas aprites ekonomikas veicināšanā. Galvenais mērķis ir saglabāt esošos resursus, samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi, kā arī atjaunīgās enerģijas potenciāla izmantošanas attīstībā Latvijā, līdzsvarojot vides un sabiedrības intereses.
KEM eksperti piedalīsies vairākās Eiropas Savienības (ES) darba grupās, Eiropas Komisijas darba grupas un komitejās, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitējās (piemēram, Vides politikas komitēja, Ķimikāliju un biotehnoloģiju komiteja) u.c., kā arī dalība vairākās nacionālajās darba grupās.
Savukārt saistībā ar vides aizsardzības projektiem – KEM tiek uzticēti Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) un LVAF projekti, kas tiks apstiprināti līdz 2024. gada 1. jūlijam. KEM nodrošinās arī pēcuzraudzību īstenotajiem vides jomas projektiem, t.sk., Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) projektiem, kuriem īstenošana ir pabeigta, bet atbilstoši atbalsta instrumenta regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta projekta dokumentācijas un rezultātu saglabāšana noteiktos termiņos.
KEM ar 1. jūliju saglabā savu esošo ministrijas nosaukumu.
