No 2019.gada plāno pilnībā ieviest elektronisku dokumentu virzību būvniecības procesā
Rīga, 11.okt., LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Būvniecības likumā, lai no 2019.gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiktu tikai elektroniski - dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā.
Par atbildīgo noteikta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019.gada 1.janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019.gada 31.decembri.
Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā - šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.
Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus Būvniecības informācijas sistēmā.
Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek svītrots pienākums publicēt informāciju pašvaldības mājaslapā internetā, saglabājot pienākumu norādīt atbilstošo informāciju Būvniecības informācijas sistēmā, tādējādi nodrošinot visas būtiskās ar būvniecības procesiem saistītās informācijas esamību vienuviet.
Būvniecības informācijas sistēmas informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā. Līdz ar to būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā Būvniecības informācijas sistēmā. Tas mazinās administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem. Iestāde var informēt iesniedzēju, ka pieprasītais dokuments ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā.
Lai paplašinātu to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs Būvniecības informācijas sistēmā var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, likumprojekts paredz, ka būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju vai tml. Mērķis ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu.
Būvniecības informācijas sistēmā funkcionalitātes apgūšanai Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinās bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.
Jau tagad, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas dotās iespējas, elektronisku dokumentācijas apriti izmanto gandrīz visas pašvaldību būvvaldes. Aktīvākās no tām ir Stopiņu, Ikšķiles, Salaspils, Madonas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ozolnieku un Saldus novada būvvaldes. Līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot Rīgas pašvaldību.
