No 2020.gada plānots ieviest elektronisko darba laiku uzskaiti būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk
Rīga, 3.dec., LETA. Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē un elektroniskā darba laika uzskaite aptvertu plašāku būvniecības sektoru, plānots no 2020.gada 1.janvāra elektronisko darba laika uzskaiti ieviest arī būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk, paredz grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ko Ministru kabineta komiteja pirmdien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā.
2017.gada 1.oktobrī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma tika ieviesta tā saucamajos "lielajos" būvlaukumos, tas ir, jaunu trešās grupas būvju būvlaukumos un būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi, kuru izmaksas ir viens miljons eiro un vairāk.
Vienlaikus pētnieka Arņa Saukas pētījumā "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017" secināts, lai arī ēnu ekonomikas apmērs būvniecībā kopš 2015.gada ir samazinājies, tas joprojām ir augsts - 35,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplokšņu algas ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā, 2017.gadā veidojot 32,1% no faktiski izmaksātās darbinieku algas. Savukārt darbinieku skaita neuzrādīšana 2017.gadā veidoja 17,6% no faktiskā darbinieku skaita minētajā gadā.
Apkopotie dati liecina, ka mēnesī vidējais nostrādāto stundu skaits darbiniekam būvniecībā ir 120, bet normālais darba laiks mēnesī būtu 168 stundas. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 51% darba devēji būvniecībā darba ņēmējiem aprēķinājuši darba ienākumus, kas ir mazāki vai vienādi ar valstī noteikto minimālo darba algu (380 eiro), 14,5% darba devēji būvniecībā darba ņēmējiem aprēķinājuši darba ienākumus 0 eiro.
Minētie dati, pēc Finanšu ministrijas paustā, atspoguļo, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā joprojām ir augsts un būtiskākās ēnu ekonomikas būvniecībā komponentes ir aplokšņu algas un darbinieku skaita neuzrādīšana.
Pēc VID datiem, paredzams, ka, paplašinot objektu loku, kuros ieviešama elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, papildus nodokļos valsts budžetā tiks iekasēti 1,69 miljoni eiro.
Tāpat izskatīšanai valdībā nodotajos grozījumos likumā "Par nodokļiem un nodeva" paredzēts, ka datu nodošana no elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzēm uz vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi notiks no 2019.gada 1.jūlija.
Iepriekš bija plānots, ka datu nodošana sāksies no 2019.gada 1.marta, taču termiņa pagarinājums ir nepieciešams, lai jaunais vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes pārzinis un turētājs - Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) - varētu iestrādāt jaunu moduli esošajā sistēmā (Būvniecības informācijas sistēmā) un uzsākt tā darbību.
Tāpat izskatīšanai valdībā virzītajos grozījumos likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts, ka Centrālā statistikas pārvalde varēs izmantot vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datus darba samaksas statistikas analīzei un novērtējumam.
Ņemot vērā, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā tiek reģistrēts un uzskaitīts ne tikai laiks, kurā persona veic darba pienākumus būvlaukumā, bet arī laiks no brīža, kad persona ierodas būvlaukumā, līdz brīdim, kad persona to atstāja, tostarp Darba likumā noteiktie pārtraukumi darbā, tiks precizēta likumā noteiktā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas definīcija, kā arī paredzēts, ka elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā tiks uzskaitīti dati par summāro laiku. Summārais laiks ir kalendāra mēneša ietvaros sasummētais laiks, ko būvlaukumā nodarbinātā persona pavadījusi būvlaukumā, veicot darba pienākumus būvdarbu līguma izpildei, un laiks, ko persona pavadījusi būvlaukumā, nepildot darba pienākumus, piemēram, sagatavojoties darbam, kā arī pārtraukumi darbā, ja persona nav atstājusi būvlaukumu pārtraukuma laikā.
Pašlaik likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 10% var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.
Ņemot vērā, ka izskatīšanai valdībā virzītie grozījumi paredz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas uzskaitītajos datos ietvert arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošajos normatīvos paredzētos pārtraukumus darbā, kā arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas uzskaitītajos datos ietvert laiku no brīža, kad persona ierodas būvlaukumā, līdz brīdim, kad persona to atstāja, pieļaujamā novirze (atšķirība starp faktiski uzskaitītājam darba stundām un darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā) ir palielināta no 10% līdz 20%.
Valdība šā gada augustā nolēma, ka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājs būs BVKB.
Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izveides mērķis ir vienota elektroniskās darba laika uzskaites datu uzturēšana darba spēka nodokļu administrēšanai, darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei, būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei, būvniecības politikas veidošanai un būvniecības nozares vispārīgās pārraudzības īstenošanai, kā arī oficiālās statistikas nodrošināšanai.
Šogad jūlijā Ministru kabineta komiteja atbalstīja priekšlikumu vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izveidei atvēlēt 140 000 eiro.
Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes reģistru izveidošanai Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros 2019.gadā plānots piešķirt 100 000 eiro, bet datubāzes uzturēšanai no nākamā gada ik gadu tiks piešķirti 40 000 eiro.
