No dziļas tumsas līdz košam svētku vainagam - puansetija

Staigājot pa veikaliem un aplūkojot Ziemassvētku eglīšu rotājumus, būsiet pamanījuši krāšņu augu ar sarkani zaļām, lielām lapām. Tā ir puansetija (Euphorbia pulcherrima), kuras izcelsme ir abi Amerikas kontinenti.

Daudzi šo augu iegādājas katru gadu no jauna, taču patiesībā puansetija ir daudzgadīgs telpaugs. Tiesa, lai arī nākamajos Ziemassvētkos tā priecētu ar tikpat sarkanām lapām un piešķirtu svētkiem īpašu gaisotni, tās kopšanā jāievēro pāris būtiski nosacījumi.

Puansetijas ir krūmveida vai kokveida augs. Par tās izcelsmi vēsta sens nostāsts, pēc kura puansetija arī sāka iemantot popularitāti. Reiz Meksikā, 16.gadsimtā, dzīvoja maza meitenīte vārdā Marija. Viņa bija pārāk nabadzīga, lai sagādātu dāvanu Jēzus dzimšanas dienā. Eņģeļu iedvesmota, meitenīte saplūca ceļmalās augošas nezāles, novietoja tās iepretim baznīcas altārim. Pēkšņi no nezālēm sāka plaukt koši sarkani ziedi un radās šis brīnumainais augs. Lai nu kā, bet tieši šajā laikā veidojās puansetiju (Euphorbia pulcherrima) saikne ar Ziemassvētkiem. Sākotnēji to plaši izmantoja vietējo zemju tautas medicīnā, taču vēlāk puansetija kļuva par Ziemassvētku zvaigznes simbolu. 19. - 20.gs. laikā šis augs īpaši populārs kļuva Amerikā, bet par to, kā mūsdienās izskatās veikalos nopērkamie stādiņi, jāsaka paldies vācu selekcionāram Albertam Ekem un viņa ģimenei. Kopā ar dēliem viņš eksperimentēja ar puansetiju spraudeņiem, un, apvienojot divas šķirnes, izveidoja šodien tik populāro auga variāciju. No savām savvaļā augošajām māsām, kam ir mainīgs vainags un kas ir vairāk nezāļveidīgas, tā atšķiras ar savu ciešo un kuplo lapu sakārtojumu.

Puansetijai ierasts redzēt zaļas un sarkanas lapas, tomēr sarkano toņu vietā ir pieejamas sārtas, oranžas un krēmīgas variācijas.

Interesanti, ka auga ziedi patiesībā ir dzeltenas, nelielas zvaigznītes, kas paslēpušās centrā starp krāsaino lapu rozetēm.

Zariņi mēdz būt ļoti trausli, tamdēļ, augu transportējot vai pārstādot, jābūt ļoti uzmanīgiem. Pārvedot jauno augu mājās no stādaudzētavas vai veikala, to nepieciešams pasargāt arī no aukstuma, kas var satraumēt lapotni. Tad lapas kļūs tumšas un nonīks. Pēc saudzīgā brauciena mājās puansetija jānovieto vietā, kur to lutina rīta saule, bet pārējā dienas daļā ir ēna. Puansetijai nevajadzētu atrasties maziem bērniem vai dzīvniekiem viegli pieejamā vietā, jo puansetijas izdalītā piensula var izraisīt alerģisku reakciju (sevišķi cilvēkiem, kas alerģiski reaģē uz lateksa izstrādājumiem). Jāseko līdzi, lai telpā nebūtu pārlieku sauss gaiss, tamdēļ bieži vien lieliska vieta puansetijai ir virtuvē.

Laikā, kad augs dižojas ar krāsainajām lapām, to nevajag daudz laistīt, tikai tad, kad jau redzams, ka augsnes virskārtiņa ir sausa. Puansetiju nedrīkst pārlaistīt, bet, ja sanācis kļūdīties, liekais ūdens jānolej. Pēc svētkiem laistīšanu pakāpeniski samazina, lai augs varētu uzsākt pāriešanu savā miera periodā. Šis ir brīdis, kad nepieciešams izlemt: saglabāt augu arī nākamajiem svētkiem vai atkal iegādāties jaunu. Izvēle par labu auga saglabāšanai prasīs papildu rūpes, lai lapotne izaugtu tikpat kupla un koša.

Pavasarī, ja vairs nedraud salnas, augu var izlikt ārā, taču jālūko, lai tas atrastos pilnīgā ēnā. Aprīlī auga stumbrus apgriež, atstājot aptuveni vienu trešdaļu. Pēc vajadzības šajā laikā augu var arī pārstādīt bagātīgā, neitrālā augsnē, kā arī jāuzsāk tā regulāra mēslošana. To veic vismaz reizi mēnesī, augsnei pievienojot mēslojumu ar zemu slāpekļa un augstāku kālija saturu. Šis ir galvenais uzdevums līdz pat rudens sākumam, kad sāksies pats svarīgākais aprūpes posms, lai sagaidītu kuplas sarkanās lapas.

Vēl pirms pirmajām salnām puansetiju ienes atpakaļ iekštelpās. Ļoti būtiski mājās atrast vietu, kur augam tiktu nodrošināta pilnīga tumsa līdz pat 12 stundu ilgumā. Dienas laikā to var ienest nelielā gaismā (bet ne tiešā saulē), taču no plkst.17.00 tas jāienes atpakaļ tumsā, un līdz pat rītam jāsargā pat no gaismas pa durvju spraugām. Ja šādus apstākļus grūti nodrošināt, augu var pārsegt ar kartona kasti vai prāvāku spaini. Laistīšana un mēslošana jāturpina ierastajā ritmā, un gaisa temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par plus 180°C. Šādi apstākļi puansetijai būs nepieciešami aptuveni divus mēnešus, un jau novembrī, ja viss izdarīts pareizi, varēs manīt, kā lapas atkal kļūst sārtas. Kad tās ir gana iekrāsojušās, augu var novietot parastā apgaismojumā visu dienu un kopīgi gaidīt Ziemassvētkus.

Puansetijas pavairošana ir ļoti sarežģīta. Tiesa, pats pamatprincips ir gaužām vienkāršs - to pavairo ar spraudeņiem. To sagatavošanai gan nepieciešamas priekšzināšanas, jo ar spraudeni pavairots augs ir regulāri jāgalotņo, lai tas izaugtu tik krāšņs kā iepriekšējos svētkos. Pundurveidīgā un kuplā puansetijas variācija ir iegūta smaga un rūpīga selekcionāru darba rezultātā, bez priekšzināšanām un pieredzes to atkārtot būs praktiski neiespējami.

Rūpējoties par puansetiju tā, kā viņai tas patiktu vislabāk, nav jāraizējas par kaitēkļu vai slimību draudiem. Jāņem vērā, ka pārlieku intensīva laistīšana var veicināt pelēkās puves rašanos, savukārt pārāk sauss gaiss var pieaicināt pūkainās bruņutis. Šie divi apstākļi gan ir visnotaļ mazs nieks, salīdzinot ar precīzo tumsas "maģijas" ievērošanu.

Vai tu zināji, ka:

• par spīti savai izcelsmes vietai, puansetiju vārds godā Džoelu Robertu Puansetu, kurš 1828. gadā šo augu ieveda Amerikā;
• interesanti, ka dažādās valstīs šī auga nosaukums nozīmē kaut ko pavisam atšķirīgu - Spānijā tas apzīmē Lieldienas, savukārt Turcijā tas nosaukts par godu republikas dibinātājam;
• Meksikā un Amerikā puansetiju izmantoja kā Ziemassvētku dekorācijas;
• Amerikas Savienotajās Valstīs 12.decembri atzīmē kā Nacionālo puansetiju dienu;
• no auga sarkanajām lapiņām tiek iegūta arī sarkanā krāsviela;
• 90% no puansetiju eksporta nodrošina tieši ASV.

Foto: Marit & Toomas Hinnosaar/Flickr.com; Cody/Flickr.com; U.S. Department of Agriculture/Flickr.com