Nopietni ķērušies vērsim pie ragiem

Šā gada oktobrī pagāja gads, kopš LR Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) un tā vadību uzņēmies direktors Pēteris Druķis. Neraugoties uz sākotnējo skepsi par šādas institūcijas nepieciešamību, gada laikā pierādījies, ka BVKB izveide bijusi veiksmīga. Lai arī darbu apjomam "galu neredz", paveikts daudz, un to atzīst arī nozares pārstāvji. Septembrī Druķa kungs viesojās Latvijas Būvinženieru savienībā (LBS).

BVKB darbību nosaka Ministru kabineta (MK) 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr. 576 Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums. Galvenās BVKB funkcijas ir nodrošināt būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā īpaši noteiktos gadījumos, nodrošināt publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, organizēt būvprojektu un būvju ekspertīzi īpaši noteiktos gadījumos, nodrošināt metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos un nodrošināt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē. P. Druķis šos uzdevumus raksturo īsi: "Kad mani pieņēma darbā, man teica: dari visu, lai būves būtu drošas. Tieši drošības aspekts ir tas, ko mēs visu laiku uzsveram savā darbā. Viss pārējais ir tikai pakārtots." Patlaban BVKB komandu veido 63 darbinieki, no tiem 22 ir sertificēti speciālisti. To vidū ir arī konsultanti, ar kuriem noslēgti nepilna laika darba līgumi – lielākoties tie ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācībspēki un nozares eksperti no dažādām institūcijām, tostarp privātuzņēmumiem.

Biroja struktūru veido četri departamenti: Stratēģiskās plānošanas un finansēšanas departaments, Kontroles departaments, Būvprakses departaments un Juridiskais departaments. Kopš šā gada 1.janvāra ir sākta publisko ēku ekspluatācijas uzraudzība, bet kopš 1.jūlija notiek būvdarbu valsts kontrole un pieņemšana ekspluatācijā, kas ietver būvlaukumu apsekošanas, tostarp būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Sākot ar 2016.gada 1.janvāri paredzēts sākt būvspeciālistu sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē, kā arī pilnvērtīgu būvprojektu un būvekspertīzes ekspertīžu organizēšanu, bet līdz tam būvprojektu ekspertīzi nodrošina speciālisti un juridiskās personas Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punkta kārtībā. Līdztekus notiek darbs ar iesniegumu un sūdzību izskatīšanu par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā, kā arī informatīvie pasākumi pašvaldībām un uzņēmējiem.

No 1.janvāra līdz 1.septembrim veiktas jau vairāk nekā 1000 ekspluatācijas kontroles. Vasaras periodā par prioritāti tika noteiktas vispārizglītojošās skolas un pirmsskolas izglītības iestādes.

Runājot par ekspluatācijas kontroli, P. Druķis uzsver, ka turpmāk vidēji vienā mēnesī plānots apskatīt ap 300 objektu, katram no tiem veltot aptuveni divas stundas, ar ko pietiek vispārīga priekšstata gūšanai par objektu.

"Mēs esam kā ģimenes ārsti ēkām. Mēs veicam vispārēju ēkas stāvokļa novērtējumu, un gadījumos, kad nepieciešama jau konkrētu "slimību" diagnoze, nosūtam ēkas īpašnieku pie attiecīgajiem specialistiem." Tāpat tiek slēgti sadarbības līgumi ar dažādām valsts institūcijām, lai, sadarbojoties un apmainoties ar informāciju, varētu strādāt pēc vienota izpildījuma un nodrošināt ar nepieciešamo informāciju arī citus, piemēram, būvvaldes. P. Druķis arī paskaidro, ka BVKB paši neveic un neveiks būvekspertīzes, jo tas ir jāveic pakalpojumu sniedzējiem. Viņš gan nenoliedz, ka atsevišķos gadījumos birojs veiks pašu ekspertīžu pārbaudes, lai nodrošinātu to kvalitatīvu pieejamību Latvijas tirgū. "Ekspertīze ir pakalpojums, kas ietver noteiktu izpildījumu un noteiktu cenu. Līdzīgi kā ar automašīnu tehnisko apskati – valsts pati nesniedz šo pakalpojumu, to dara komercuzņēmums. Mūsu uzdevums ir garantēt, ka ekspertīžu izpildījums ir atbilstošs normatīvajam regulējumam."

Atbildīgs ir ēkas īpašnieks

Runājot par konstatētajiem pārkāpumiem vai nepilnībām publisko ēku ekspluatācijā, P. Druķis strikti uzsver, ka atbildīgs par to novēršanu ir tikai un vienīgi ēkas īpašnieks. Veicot kontroli, BVKB pārbauda, vai objekts kopumā atbilst noteiktajām prasībām, un atbilstoši speciāli izstrādātam novērtējumam ēkas drošības līmenis tiek novērtēts ar atzīmi no 0 līdz 3. "Mēs izmantojam vērtēšanas skalu, kāda ir transportlīdzekļu tehniskajā apskatē, ko sabiedrība jau pazīst. Ja atzīme ir 3, tas nozīmē, ka ēkas turpmāka ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc un jāveic attiecīgi pasākumi drošības uzlabošanai. Mūsu būvinspektori ir speciāli apmācīti, lai varētu ēku novērtēt ātri un objektīvi. Tālākais darbs jāveic ēkas saimniekiem, kam jāpieaicina sertificēti speciālisti konstrukciju apsekošanai, materiālu stiprības noteikšanai, atbilstībai paredzētajam izlietojumam un tā tālāk, attiecīgi sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju. Birojs ar to nenodarbojas un nenodarbosies." Līdz šim zināmākie, arī plašsaziņas līdzekļos aprakstītie objekti ar atzīmi 3, kuru turpmāka ekspluatācija tika pārtraukta, ir koncertzāle Palladium, veikals Lomonosova ielā 6 un Rīgas Cirka ēka.

Savukārt atzīme 2 nozīmē, ka objekta ekspluatācija nav aizliegta, taču veicami konkrēti pasākumi noteiktajos termiņos, lai bīstamība tiktu novērsta. Pēc P. Druķa teiktā, vairāk nekā 80% no visiem līdz šim BVKB apsekotajiem publiskajiem objektiem nav teicamā kārtībā, taču atklātie trūkumi nav būtiski, tāpēc nav nepieciešams tos vērtēt ar atzīmi 2.

Lai katram būtu sava iekšējā sistēma

Ar 2016.gada 1.janvāri ekspertīzes veikšanas tiesības būs fiziskajām personām, ja tās saņēmušas BVKB izsniegtu sertifikātu attiecīgajiem ekspertīzes veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras BVKB kvalificējis attiecīgajai ekspertīzes jomai.

P. Druķis gan atzīst, ka pagaidām normatīvais regulējums par pašu ekspertīžu izpildi ir ļoti neskaidrs, tāpēc viņš aicina būvindustrijas pārstāvjus iesaistīties attiecīgo standartu izstrādē, kas būtu iekļaujams ekspertīžu norisē un kādam jābūt to kopējam ietvaram. Lai gan BVKB pats neveiks būvprojektu ekspertīzi, tas gādās, lai projektētāji nodrošina to, ko paredz jaunie projektēšanas standarti, proti, projektētājiem pašiem jānodrošina uzņēmuma iekšējā kontroles sistēma, kas ļauj pārbaudīt savus projektus un negaidīt, ka valsts vai kāds būveksperts no malas kaut ko kontrolēs. "Tas nozīmē, ka projektētājs pats pārbauda sava darba rezultātu kaut vai desmit reižu un nelaiž to tālāk, pirms nav pārliecinājies par tā kvalitāti un atbilstību. Protams, projektēšanas birojā, kur ir viens cilvēks, tas nebūs izdarāms, bet lielākā birojā šāda sistēma būs obligāta, īpaši, ja runa ir par 3.kategorijas būvēm. Mēs no savas puses kontrolēsim, vai šāda sistēma ir izveidota un reāli darbojas," saka BVKB direktors.

Jāizstrādā regulējums publisko ēku ekspluatācijai

Starp nozares pārstāvjiem un atbildīgajām institūcijām joprojām nav vienotas izpratnes par publisko ēku ekspluatāciju, un BVKB ir viens no iniciatoriem, kas vēlas rosināt izstrādāt kopīgu regulējumu. Piemēram, nav skaidrības, kā noteikt, kas ir publiska ēka, kurā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku. Viedokļi ir atšķirīgi, un, pēc P. Druķa domām, dažādi mākslīgi iedalījumi situāciju vēl vairāk sarežģī: "Manuprāt, visām 3.kategorijas ēkām būtu jābūt BVKB kompetencē, nevajadzētu dalīt vēl sīkāk. Vēl joprojām, pieprasot būvatļauju, nekur nav jāatzīmē, vai tā ir publiska ēka ar 100 cilvēkiem vai mazāk. Būvvaldēs šajā sakarā ir dažādi viedokļi, piemēram, Rīgā atklājas, ka katra trešā publiskā ēka, ko būvvalde nodevusi BVKB kontrolei, nav piekritīga BVKB kompetencei."

Runājot par biroja funkciju nodarboties ar atsevišķu ēku pieņemšanu ekspluatācijā, P. Druķis uzsver: tāpat kā birojam nav jāizsniedz būvatļaujas, tas neveic arī citus uzdevumus, ko ikdienā dara pašvaldību būvvaldes. "Ir neloģiski uzdot birojam veikt atsevišķu ēku pieņemšanu ekspluatācijā, jo šis jautājums ir izrauts no konteksta. Ir dzirdēti argumenti, ka tādējādi varētu tikt mazināti korupcijas riski, bet BVKB nav jānodarbojas ar korupcijas jautājumiem, ar to jau nodarbojas citas iestādes. Tas būtu tas pats, kas divām saimniecēm darboties vienā virtuvē," savu viedokli pauž direktors.

Savukārt attiecībā uz būvdarbu izpilddokumentāciju P. Druķis cer uz sertifikācijas iestāžu atbalstu, jo patlaban atsevišķiem objektiem, kas jau nodoti ekspluatācijā, BVKB konstatē, ka speciālisti akceptējuši lietas, kas neatbilst noteiktajām prasībām. "Mēs informējam sertifikācijas iestādes, kas ir kompetentas strādāt tālāk un pārbaudīt šo speciālistu sertifikātus," paskaidro P. Druķis. Jāpiebilst, ka būvdarbu dokumentācija tiek prasīta tikai tiem objektiem, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2014.gada 1.janvāra.

Komersantus aicina pieteikties no novembra

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra tiks uzsākta būvkomersantu kvalificēšana būvprojektu un būvju ekspertīzēm, P. Druķis aicina komersantus, kas nodarbojas ar ekspertīžu veikšanu, sākt pieteikties birojā ar šā gada novembri. Viņš arī uzsver, ka BVKB tuvākajā laikā savā mājaslapā publicēs prasības attiecīgajiem komersantiem – papildus tam, ka būs jānodarbina attiecīgie būvspeciālisti, tiks izvirzītas arī prasības kvalitātes nodrošināšanas sistēmai saskaņā ar LVS EN ISO 9001 standartu tieši ekspertīžu veikšanā, kā arī noteiktas prasības finanšu sakarā, piemēram, nodokļu parādu neesamība. Tāpat svarīgi būs sniegt informāciju par īpašnieku struktūru, lai birojs varētu pārbaudīt, vai nav interešu konflikta.

Visa informācija par kvalificētajiem komersantiem pieejama BVKB mājaslapā un Būvniecības informācijas sistēmā.

Tiekoties ar LBS pārstāvjiem, Pēteris Druķis vairākkārt uzsvēra, ka birojs allaž ir atvērts diskusijām un sadarbībai ar nozari, tāpat visi tika aicināti sūtīt savus jautājumus, ierosinājumus un kritiku.

Antra Veļķere

Mārīte Šperberga,
Žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore

Publicēts žurnāla "Būvinženieris" 2015.gada oktobra numurā, Nr.46

Foto: Ieva Čīka/LETA