Noraida ieceri par "Rail Baltica" atzara izbūvi uz lidostu "Rīga" caur Mārupes novada teritoriju
Pašvaldībā norāda, ka pērn 6.novembrī projekta sanāksmē tās dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta izstrādātāja - pilnsabiedrības "RB Latvija" - veiktās daudzkritēriju analīzes rezultātiem, kur tika virzīts risinājums veikt "Rail Baltica" ievadu Rīgā un lidostā, teju neskarot Mārupes novada teritoriju.
Ievada trasējums saskanējis ar 2011.gada AECOM ieteikto "Rail Baltica" variantu, kuram tika veikta tehniskā izpēte un sniegts argumentēts pamatojums. Taču 22.janvārī projekta darba grupas sanāksmes dalībniekiem ticis iesniegts līdz tam nevienā sanāksmē neapstiprināts "Rail Baltica" pamattrases savienojums ar lidostu "Rīga", kas Mārupes novada teritoriju šķērso gandrīz 10 kilometru garumā, norāda pašvaldībā. Mārupes novadā plānota tikai viena pārbrauktuve, tāpēc skaidrs, ka nākotnē tas radīšot ievērojamus sastrēgumus uz jau tā noslogotā P132 ceļa Mārupe-Jaunmārupe.
"Vēlos uzsvērt, ka, tāpat kā jebkurš projekta atbalstītājs, Mārupes pašvaldība izprot "Rail Baltica" pamattrases nepieciešamību un projekta valstisko nozīmi, taču absolūti neizprot un noraida piedāvāto atzaru caur Mārupes novadu. Projekta attīstītāju piedāvātais atzars vistiešākajā veidā pasliktinās Mārupes novada iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vidi, tāpēc ir pamatotas bažas par to, ka tas vispār būtu vērtējams kā tehniski, ekonomiski un sociāli pamatots," norāda Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
Lai attaisnotu projekta "Rail Baltica" nozīmīgumu, tiek uzsvērti ievērojami ieguvumi, darbvietas un ekonomiskā izaugsme (daudzkritēriju analīzē prognozēts iekšējā kopprodukta pieaugums par 3% gadā). Tajā pašā laikā nekur netiekot izvērtēti zaudējumi, kas Mārupes novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu mērāmi desmitos miljonu eiro. Bojārs aicina pievērst uzmanību tam, ka, virzot atzaru piedāvātajā variantā, ignorēti tiek pašu projekta attīstītāju noteiktie daudzkirtēriju analīzes principi, proti, ievērot infrastruktūras lietotāju, pārvaldītāja, vides un sabiedrības, valsts un pašvaldību intereses.
Izstrādājot piedāvāto variantu, pirmkārt, nav ņemta vērā reālā situācija novadā - izpētē izmantots novecojis kartogrāfiskais materiāls - divus trīs gadus vecs - un apbūve šodien jau ir ievērojami mainījusies, uzsver pašvaldībā. Dzelzceļa trase no lidostas līdz apvedceļam vairs neesot plānota "zaļās pļavās", bet nu jau teritorijā, kur izveidojies jauns ciemats.
Tāpat pašvaldībā norāda, ka nav vērtēta projekta ietekme uz Mārupes novadā ar Kohēzijas fonda atbalstu realizētajiem ūdenssaimniecības projektiem un tā ietekmē radīto infrastruktūru, ko šķērsos šī trase. Tas radot augstus riskus Kohēzijas fondu projekta rezultātu nesasniegšanai, kas savukārt nozīmētu ieguldīto finanšu līdzekļu atmaksāšanu Eiropas Komisijai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Projekta īstenošana arī ietekmē pašvaldības un privāti radīto infrastruktūru Vētras ciema attīstībā (centralizēta ūdenssaimniecība, gāze, "Lattelecom", ceļu infrastruktūra), kā arī jāņem vērā jau veiktie ieguldījumi ceļa izbūvē NATO kravu pārvadājumiem, norāda pašvaldībā.
Projekta īstenošanas rezultātā tikšot sagrauta Mārupes novada meliorācijas sistēma, kas ir ļoti būtiska novada hidrogrāfijas tīkla saglabāšanai.
Piedāvātā atzara virzīšana caur Mārupes novadu būtiski kaitē uzņēmējdarbības videi, jo trases šķērsojuma ietekmes zonā ir vairāki loģistikas un ražošanas uzņēmumi, piemēram, "Kreiss", "Doka", "Polipak", "Beweship", "Wittraktor", "Ramirent" un citi, uzsver pašvaldībā.
Arī paredzētā īpašumu atsavināšana, visticamāk, par kadastrālo vērtību, radīšot būtiskus zaudējumus Mārupes iedzīvotājiem. Trases zonā dzīvojošie cietīs no palielināta trokšņa (summēsies aviācijas un dzelzceļa troksnis), zemes vibrācijas, skaidro pašvaldības pārstāvji.
Neizvērtētie zaudējumi radīšot arī būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu vērtību novadā, attiecīgi gan nekustamo īpašumu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanos, darbvietu zaudēšanu uzņēmējdarbības skartajā zonā un neizbēgamu iedzīvotāju migrāciju, ņemot vērā zaļās un ģimeniskās vides sagraušanu Mārupes iedzīvotājiem.
"Kā domes priekšsēdētājs vēlos uzsvērt, ka Mārupe ir par šī dzelzceļa pamattrases attīstīšanu, kā arī par nepieciešamību nodrošināt iedzīvotāju ātru nokļūšanu no Rīgas centra līdz lidostai. Tomēr uzskatām, ka sabiedriskajai apspriešanai jāpiedāvā vismaz divas alternatīvas, lai speciālisti un iedzīvotāji varētu izvērtēt, kuru atbalstīt. Attiecīgi papildu alternatīvas, kuras diemžēl vairs piedāvātas netiek, būtu ātrgaitas dzelzceļš, izmantojot pašreizējo dzelzceļa sliežu sastāvu no Rīgas centra līdz lidostai pa Rīga-Tukums II dzelzceļu. Vai pat vēl labāk - ātrgaitas tramvajs, kas savieno pilsētas centru ar lidostu. Ja šobrīd piedāvātais atzars uz lidostu "Rīga" sadārdzina projektu apmēram 500 miljonu eiro apmērā, tad tramvaja izbūve maksātu 20 miljonus eiro. Tātad - kas ir izdevīgāk?" pauž Bojārs.
"Un, visbeidzot, izvērtējot daudzkritēriju analīzi, izvirzītais risinājums par Eiropas Savienības līdzekļiem izbūvētam atzaram tieši caur Mārupes novadu uz lidostu "Rīga", ļoti iespējams, ir ar mērķi maksimāli pietuvoties Krievu salas ostai, uz kuru tiek prognozēts kravu apgrozījums ap 20 miljoniem tonnu gadā, lobējot atsevišķu uzņēmēju intereses," uzskata Mārupes novada domes priekšsēdētājs.
Pašvaldība uzskata, ka, sākoties dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" sabiedriskajai apspriešanai, publiskajā vidē Mārupes pašvaldība tiek nostatīta kā vienīgā "pret" visu projekta ideju. Lai informētu plašāk par Mārupes novada domes nostāju, otrdien, 24.februārī, plkst.13 Mārupes Kultūras namā, Daugavas ielā 29, tiek rīkota preses konference, aicinot uz tikšanos Latvijas mediju pārstāvjus. Ierašanos mediju pārstāvji lūgti apstiprināt pa e-pastu "marupesvestis@marupe.lv".
Rīga, 20.febr., LETA.
Foto: Ieva Čīka/LETA.
