Noraida NĪ darījumu starpnieku kā subjektu iekļaušanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā
Rīga, 1.nov., LETA. Saeima šodien noraidīja Tautsaimniecības komisijas virzītos likuma grozījumus iekļaut nekustamā īpašuma darījumu starpniekus kā likuma subjektu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
Kā iepriekš atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sēdē norādīja Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) pārstāvji, šie priekšlikumi nav saskaņoti ne ar vienu no kontrolējošajām vai uzraugošajām institūcijām un tiek virzīti sasteigti.
VID pārstāve norādīja, ka patlaban notiek darbs ar jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojektu, kas būs nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību regulējošais pamatlikums. VID pārstāve norādīja, ka tad, kad tiks kvalitatīvi izstrādāts un pieņemts šis pamatlikums, nekustamā īpašuma darījuma starpnieki nemaz nebūs jāiekļauj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, jo viņu darbību un kontroli regulēs Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.
Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa komisijas sēdē uzsvēra, ka patlaban tiek vērota bīstama tendence, jo iekļaušanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā tiek virzīti dažādi sasteigti un nepārdomāti priekšlikumi, kas nav pat apspriesti un saskaņoti ar Finanšu ministriju.
Znotiņa vērsa uzmanību uz to, ka drīzāk par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem būtu jāpadara maksātnespējas administratori un bāriņtiesas, jo to veiktos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem neviens nekontrolē.
Finanšu nozares asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota informēja, ka 2016.gadā valstī notikuši nekustamā īpašuma darījumi par diviem miljardiem eiro, no kuriem bankas finansēja darījumus tikai par 460 miljoniem eiro. Arī Šļakota norādīja, ka būtiskāka problēma ir maksātnespējas administratori un bāriņtiesas, jo par viņu veiktajiem darījumiem neviens neko nezina.
VID un Kontroles dienests vēlas, lai nekustamo īpašumu darījumu starpnieku darbība ir licencēta un kontrolēta, taču, tāpat kā Finanšu ministrija, neredz pamatojumu tam, lai patlaban starpniekus kā likuma subjektus iekļautu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, pirms ir pieņemts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.
Kā ziņots, Saeima 18.oktobrī konceptuāli atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Grozījumu mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai.
