Notekūdeņu attīrīšana privātmājās: kā izvēlēties piemērotāko risinājumu?
Efektīva un videi draudzīga notekūdeņu apsaimniekošana ir neatņemama katras privātmājas inženierkomunikāciju sastāvdaļa. Īpaši svarīga tā ir vietās, kur nav pieejami centralizētie kanalizācijas tīkli, un mājsaimniecībām jāizvēlas piemērots individuālais risinājums.
Visbiežāk izmantotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas ir krājrezervuāri, septiķi ar infiltrācijas laukiem un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Katrai no tām ir atšķirīgs darbības princips, priekšrocības un ierobežojumi, tādēļ, izvēloties piemērotāko sistēmu savai privātmājai, būtiski ņemt vērā ne tikai tehniskos un finansiālos aspektus, bet arī konkrētās vietas ģeoloģiskos apstākļus un normatīvās prasības.
Iepazīstinām ar katru no notekūdeņu attīrīšanas risinājumiem un sniedzam padomus, kas palīdzēs pieņemt pārdomātu un ilgtspējīgu lēmumu.
1. Krājrezervuāri

Autors: Shutterstock.com
Kas ir krājrezervuārs un kā tas darbojas?
Krājrezervuārs jeb krājtvertne ir hermētisks, slēgta tipa konteiners, kurā tiek savākti visi mājsaimniecībā radušies notekūdeņi – gan no virtuves, vannas istabas, gan tualetes. Šajā sistēmā nav notekūdeņu attīrīšanas procesa – ūdens tiek tikai uzkrāts un, kad rezervuārs ir pilns, tas tiek izsūknēts ar specializētas sanitārās tehnikas jeb asenizācijas mašīnas palīdzību un nogādāts attīrīšanas stacijā.
Tā kā nenotiek attīrīšanas process, krājrezervuāri ir piemēroti vietām ar augstu gruntsūdens līmeni vai īslaicīgai mājsaimniecības izmantošanai, kur nav iespējams vai nav ekonomiski izdevīgi uzstādīt attīrīšanas iekārtu. Krājrezervuāra tilpums parasti tiek izvēlēts tā, lai tas aptuveni trīs reizes pārsniegtu mēneša notekūdeņu apjomu, tādējādi samazinot asenizatoru izsaukumu biežumu.
Krājrezervuāra galvenās priekšrocības
- Iespējams uzstādīt blīvi apdzīvotās vietās vai tur, kur nākotnē paredzēta pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijai;
- Piemērots teritorijām ar augstu gruntsūdens līmeni vai no piesārņošanas vāji aizsargātu gruntsūdeni;
- Efektīvs risinājums ēkām ar nelielu notekūdeņu apjomu (piemēram, vasarnīcām, sezonālai izmantošanai);
- Vienkāršs un samērā lēts uzstādīšanas process.
Trūkumi
- Nav attīrīšanas funkcijas – visi notekūdeņi regulāri jāizved, kas nozīmē augstākas uzturēšanas izmaksas. Tvertne jāiztukšo regulāri, vidēji vienu divas reizes mēnesī atkarībā no lietojuma intensitātes;
- Ieteicams uzstādīt līmeņa devēju, kas signalizē par nepieciešamību iztukšot tvertni, lai izvairītos no krājtvertnes pārplūdes, piemēram, viesu uzņemšanas laikā vai citos intensīvākas lietošanas gadījumos;
- Nepieciešams pašvaldības saskaņojums un regulāra izvešana atbilstoši normatīviem, kas var būt administratīvs un finansiāls slogs.
2. Septiķi ar infiltrācijas laukiem

Autors: Shutterstock.com
Kas ir septiķis un infiltrācijas lauks?
Septiķis ir vairāku (vismaz divu vai trīs) kameru nosēdakas tvertne, kur notekūdeņi tiek pakāpeniski attīrīti mehāniski un daļēji bioloģiski. Pirmajā kamerā smagākās daļiņas nogrimst, bet vieglākās daļiņas un daļēji attīrītie notekūdeņi pāriet nākamajās kamerās, kur turpinās nogulsnēšanās un daļēja attīrīšana. Pēc septiķa notekūdeņi nonāk infiltrācijas laukā vai drenu sistēmā – speciāli ierīkotā filtrējošā grunts slānī, kur notiek to tālāka dabiskā attīrīšana ar mikroorganismu palīdzību. Infiltrācijas lauka izmēram ir būtiska nozīme, un to aprēķina atkarībā no notekūdeņu apjoma un grunts īpašībām. Nepietiekams laukums var izraisīt grunts piesārņojumu. Dūņas no septiķa jāizved aptuveni reizi vienā līdz trīs gados – atkarībā no lietošanas intensitātes un septiķa tilpuma.
Šis risinājums ir efektīvs, ja grunts ir caurlaidīga un gruntsūdens līmenis ir pietiekami zems, lai notekūdeņi netraucētu gruntsūdens kvalitāti. Infiltrācijas laukā ieteicams stādīt noteiktas augu šķirnes (piemēram, mitrumu mīlošas zāles vai dekoratīvus augus), kas palīdz uzņemt lieko mitrumu un barības vielas, tādējādi uzlabojot attīrīšanas procesu. Kā alternatīvu infiltrācijas laukam var izmantot biofiltru – slēgtu sistēmu ar speciālu filtru materiālu, kas nodrošina efektīvāku attīrīšanu un ir piemērots vietās ar ierobežotu platību vai nepiemērotu grunti.
Septiķi ar infiltrācijas laukiem ir salīdzinoši lēti un neprasa elektrību, taču nav piemēroti vietām ar augstu gruntsūdens līmeni vai blīvi apdzīvotām teritorijām.
Septiķa galvenās priekšrocības
- Zemas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas;
- Nav nepieciešams elektrības pieslēgums – darbība notiek gravitācijas un dabiskas bioloģiskās attīrīšanas ceļā, tāpēc risinājums piemērots arī vietās ar nestabilu elektroapgādi vai bez elektrības pieslēguma;
- Tā kā septiķa efektivitāte ir atkarīga no infiltrācijas laukuma spējas uzsūkt attīrīto ūdeni, tas vislabāk darbojas vietās ar smilšainu, labi caurlaidīgu augsni un dziļu gruntsūdens līmeni;
- Ilgmūžīgs risinājums, ja ir piemēroti grunts apstākļi. Pareizi uzstādīts un uzturēts septiķis var kalpot vairākus desmitus gadu, ja grunts apstākļi ir piemēroti un infiltrācijas lauks tiek regulāri uzturēts.
Trūkumi
- Nav izmantojams vietās ar augstu gruntsūdens līmeni vai sliktu grunts caurlaidību (piemēram, māli). Augsts gruntsūdens līmenis vai smaga, mazcaurlaidīga augsne apgrūtina infiltrācijas laukuma darbību un var radīt septiķa pārplūdi vai nepareizu darbību;
- Nav piemērots blīvi apdzīvotām teritorijām vai mazām zemes platībām, jo septiķa sistēmai nepieciešama pietiekama platība infiltrācijas laukuma izbūvei;
- Attīrīto ūdeni nav atļauts novadīt publiskās ūdenstilpnēs vai drenāžas sistēmās. Ūdens septiķī ir tikai daļēji attīrīts un to drīkst novadīt tikai infiltrācijas laukā, nevis tieši ūdenstilpnēs vai atklātās drenāžas sistēmās;
- Septiķa un infiltrācijas laukuma uzstādīšanai nepieciešama pašvaldības atļauja un jāievēro normatīvi, kas regulē notekūdeņu apsaimniekošanu.
3. Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Autors: Shutterstock.com
Kas ir bioloģiskā attīrīšanas iekārta un kā tā darbojas?
Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir mūsdienīgas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kas imitē dabiskos notekūdeņu attīrīšanas procesus. Tajās notekūdeņi tiek attīrīti bioloģiskā procesā ar skābekļa pievadīšanu. Šajā procesā speciālas iekārtā esošās bioloģiski aktīvās vielas jeb dūņas ar mikroorganismiem noārda organiskos piesārņotājus. Skābekļa pievadīšanu nodrošina gaisa kompresors, tāpēc iekārtām nepieciešams elektrības pieslēgums. Šīs iekārtas nodrošina augstu attīrīšanas efektivitāti, samazinot bioloģisko skābekļa patēriņu un cieto daļiņu daudzumu līdz pat 95-98%. Attīrīto ūdeni var novadīt dabā vai atkārtoti izmantot, un iekārtas ir piemērotas dažādu lielumu mājsaimniecībām.
Bioloģiskā attīrīšanas iekārtas galvenās priekšrocības
- Augsta attīrīšanas efektivitāte – līdz pat 98% (BSP – bioloģiskā skābekļa patēriņš un cietās daļiņas);
- Atbilst ES un Latvijas normatīvajām prasībām. Bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām parasti ir CE sertifikācija. Papildus CE sertifikātam ieteicams pārliecināties, vai iekārtai ir arī citi atbilstības sertifikāti, piemēram, atbilstība LVS EN 12566-3 standartam, kas apliecina tās efektivitāti un drošumu;
- Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir pieejamas dažādos izmēros, kas ļauj tās pielāgot gan mazām, gan lielākām mājsaimniecībām (no sešiem līdz 50 cilvēkiem);
- Attīrīto ūdeni iespējams atkārtoti izmantot tehniskām vajadzībām, piemēram, dārza laistīšanai, vai, ja attīrīšanas pakāpe atbilst normām, novadīt atklātās ūdenstilpēs, infiltrēt gruntī vai lietus kanalizācijā;
- Ātra uzstādīšana – kompaktas konstrukcijas un rūpnīcā sagatavotās iekārtas iespējams uzstādīt salīdzinoši ātri, dažkārt pat vienas dienas laikā;
- Vietējie ražotāji pielāgo iekārtas Latvijas klimatam un grunts apstākļiem, kas uzlabo to darbības stabilitāti;
- Pieejami servisa un apkopes līgumi ilgtermiņa ērtībai – daudzi ražotāji un izplatītāji piedāvā servisa līgumus, kas nodrošina regulāru apkopi un ērtu ekspluatāciju.
Trūkumi
- Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas darbojas ar elektroenerģiju, un bez tās darbība nav iespējama, kas var ierobežot izmantošanu nomaļākās vietās ar nestabilu elektroapgādi;
- Svarīgi pievērst uzmanību iekārtas energoefektivitātei (elektroenerģijas patēriņam), jo tas var būtiski ietekmēt ekspluatācijas izmaksas.
- Lai uzturētu iekārtas efektīvu darbību, nepieciešama regulāra apkope, tostarp dūņu izvešana vienu līdz divas reizes gadā);
- Ja iekārta netiek pareizi ekspluatēta vai ir novecojusi, pastāv risks, ka attīrīšanas kvalitāte samazinās un var rasties piesārņojums;
- Jānodrošina drenāžas sistēma ap iekārtu, lai aizsargātu iekārtu no applūšanas un nodrošinātu tās ilgmūžību.
Kā izvēlēties piemērotāko risinājumu?
Izvēloties notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, jāņem vērā vairāki būtiski faktori.
1. Gruntsūdens apstākļi un grunts caurlaidība. Ja gruntsūdens līmenis ir dziļš un labi aizsargāts, var izvēlēties gan septiķi ar infiltrācijas laukiem, gan bioloģiskās iekārtas. Savukārt, ja gruntsūdens līmenis ir augsts vai teritorija ir ekoloģiski jutīga, piemērotākas būs bioloģiskās iekārtas vai slēgti krājrezervuāri.
2. Mājsaimniecības lielums un notekūdeņu apjoms. Risinājumam jāatbilst mājsaimniecības vajadzībām. Piemēram, nelielām vasarnīcām pietiks ar krājrezervuāru, savukārt pastāvīgai dzīvošanai ieteicamas bioloģiskās iekārtas, kas pieejamas dažādās kapacitātēs, vai septiķi. Izvēloties iekārtu, jāņem vērā ne tikai esošais iedzīvotāju skaits, bet arī potenciālais pieaugums nākotnē.
3. Uzturēšanas iespējas un ekspluatācijas izmaksas. Lētākas sistēmas var nozīmēt lielākas uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā vai zemāku attīrīšanas efektivitāti. Pirms lēmuma pieņemšanas ieteicams aprēķināt kopējās izmaksas ilgtermiņā, ņemot vērā ne tikai iekārtas iegādi, bet arī uzstādīšanu, apkopi un ekspluatāciju.
4. Normatīvo aktu ievērošana. Obligāti jāpārliecinās, ka iekārta ir sertificēta un atbilst vides aizsardzības noteikumiem. Pirms jebkādas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūves obligāti jākonsultējas ar vietējo pašvaldību, lai noskaidrotu spēkā esošās prasības un saņemtu atļauju. Pašvaldībām var būt specifiskas prasības attiecībā uz attīrīšanas pakāpi, izvadīšanas vietām un citām tehniskām detaļām.
5. Pieejamais serviss un konsultācijas. Ieteicams izvēlēties uzticamu piegādātāju, kas nodrošina arī uzstādīšanu, apkopi un ilgtermiņa servisu. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas piedāvā arī bezmaksas objektu apsekošanu un konsultācijas.
Kritērijs |
Krājrezervuārs |
Septiķis ar infiltrācijas laukiem |
Bioloģiskā attīrīšanas iekārta |
Darbības princips |
Notekūdeņu uzkrāšana tvertnē |
Mehāniska nosēdināšana + daļēja bioloģiskā attīrīšana + dabiska infiltrācija |
Mehāniska + bioloģiska attīrīšana |
Attīrīšanas pakāpe |
Nav |
Zema (30–60 %, atkarīgs no grunts īpašībām) |
Augsta (līdz 97 %, atkarīgs no iekārtas modeļa un apkopes) |
Piemērotība vietām ar augstu gruntsūdeni |
Ļoti piemērots |
Nav piemērots |
Piemērots (ja nodrošināta efektīva drenāžas sistēma) |
Attīrīšana/iztukšošana |
Jā, regulāra (ik pēc 1–2 mēnešiem, atkarīgs no lietošanas intensitātes) |
Retāka (ik pēc 1–2 gadiem, atkarīgs no septiķa tilpuma un lietošanas paradumiem), dūņu izvešana |
Jā, dūņu izvešana (1–2 reizes gadā) |
Uzstādīšanas izmaksas |
Zemas |
Vidējas |
Vidējas līdz augstas |
Ekspluatācijas izmaksas |
Augstas (izvešanas izmaksas) |
Zemas |
Vidējas (elektrība + apkope, iespējama filtru maiņa) |
Nepieciešama elektrība |
Nē |
Nē |
Jā |
Ekoloģiskums |
Zems (nav attīrīšanas) |
Vidējs (atkarīgs no grunts īpašībām un infiltrācijas lauka darbības) |
Augsts (sertificēta attīrīšana) |
Saskaņošana ar pašvaldību |
Jā |
Jā, papildus jāapliecina infiltrācija |
Jā (sertificētas iekārtas) |
Ilgmūžība |
Augsta (ja hermētisks rezervuārs) |
Līdz 20–30 gadiem (atkarīgs no pareizas uzstādīšanas un apkopes) |
15–25 gadi (atkarīgs no pareizas uzstādīšanas un apkopes) |
Ieteicamais lietotāju skaits |
1–5 |
1–6 |
1 un vairāk (iekārtas pieejamas arī 10+ cilvēkiem, jāizvēlas atbilstoši vajadzībām) |
Aizņemtā platība |
Tipisks 3-5 m3 rezervuārs aizņem aptuveni 4-6 m2. Papildu platība var būt nepieciešama piekļuvei ar asenizācijas tehniku. Kopējā nepieciešamā platība: 5-10 m2. |
Septiķim nepieciešamā platība atkarīga no tā tilpuma, parasti aptuveni 5-10 m2. Infiltrācijas laukam varētu būt nepieciešami 20-50 m2 vai vairāk. Kopējā nepieciešamā platība: 25-60 m2 vai vairāk. |
Pašas iekārtas aizņemtā platība ir salīdzinoši neliela, atkarībā no modeļa un ražotāja, bet tipiski 2-5 m2. Var būt nepieciešama papildu platība apkopes darbiem un piekļuvei iekārtai. Kopējā nepieciešamā platība: 5-10 m2. |
Smakas |
Var būt, ja nav hermētisks |
Var būt, ja nepareizi darbojas infiltrācijas lauks |
Parasti nav, ja iekārta darbojas pareizi |
Autors: Abc.lv
Piebilde: tabulā sniegtie dati ir aptuveni un var atšķirties atkarībā no konkrētiem apstākļiem (ražotājs, modelis, ekspluatācijas apstākļi u.tml.). Pirms jebkura risinājuma izvēles ieteicams konsultēties ar speciālistiem un vietējo pašvaldību, lai iegūtu precīzu informāciju un saskaņojumus.
Katrai notekūdeņu attīrīšanas sistēmai ir savi plusi un mīnusi, un izvēli jābalsta uz konkrētās vietas apstākļiem, iedzīvotāju skaitu, uzturēšanas iespējām un citiem faktoriem. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, vislabāk konsultēties ar inženieriem vai uzņēmumiem, kas specializējas šajā jomā!