Notiks Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma apspriešana
Šodien notiks Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma vērtējumu, secinājumu un priekšlikumu apspriešana.
Parlamentārās komisijas sēde notiks plkst.10 Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.
Noslēdzot darbu, parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāsagatavo galaziņojums, kurā jāiekļauj savs vērtējums par izmeklējamo notikumu. Izmeklēšanas komisija 2015.gada martā vienbalsīgi lēma, ka ir pabeigts darbs pie ekspertu un liecinieku iztaujāšanas un var sākt darbu pie galaziņojuma secinājumu, priekšlikumu un vērtējumu apspriešanas.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu komisijas galaziņojumu ir jāparaksta visiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem. Ja kādam no komisijas locekļiem ir savs atsevišķs viedoklis par ziņojumu kopumā vai kādu no tā punktiem, tad viņš var savu viedokli pievienot ziņojumam. Galaziņojums tiks izskatīts Saeimas sēdē.
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekts vairāku desmitu lappušu garumā ir pieejams komisijas mājaslapas "http://zolitude.saeima.lv/" sadaļā "Galaziņojums".
Kā ziņots, secinājumi par Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas policijas veiktās izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidoši, teikts galaziņojuma projektā. Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu apjomu, kā arī nepieciešamību pēc kvalitatīva, juridiski korekta ekspertīzes atzinuma, komisija uzskata, ka pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamata pārmest policijai pārāk ilgu krimināllietu izmeklēšanu.
Tāpat secināts, ka spēkā esošais būvniecības jomas normatīvais regulējums ir nelīdzsvarots un sarežģīts un tas satur savstarpēji pretrunīgas normas. Vērtējot spēkā esošo būvniecības jomas normatīvo regulējumu, komisija secinājusi, ka, lai arī jaunais regulējums ir spēkā salīdzinoši nesen, tam jau tiek veltīta skarba kritika. Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība ir norādījušas, ka, izstrādājot jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevalstisko organizāciju priekšlikumi nereti tika ignorēti.
Komisija arī rekomendē Saeimas Kancelejā beidzot izveidot dienestu, kam būtu jāapkopo informācija un jāveic analīze, kas būtu paredzēta likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai, teikts galaziņojuma projektā. Secinājums par nepieciešamību veidot Saeimas analīzes dienestu izdarīts, vērtējot valsts atteikšanos no būvniecības kontroles, tajā skaitā parlamenta lomu šajā procesā. Komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota vien kā papildu arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes.
Parlamentārie izmeklētāji arī secinājuši, ka par Valsts būvinspekcijas (VBI) likvidāciju atbildība jāuzņemas Ministru kabinetam un 9.Saeimai, bet jo sevišķi Ekonomikas ministrijai, kura, pilnībā ignorējot VBI nozīmi būvniecības uzraudzības jomā, bezatbildīgi iniciēja tās likvidāciju.
LETA
Foto: Edijs Pālens / LETA
