2008. - būvniecības pārstrukturizācijas gads?
"Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk nekā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums," norāda maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, un piebilst, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties, šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos. "No ekonomikas attīstības viedokļa, sabremzēšana - bet, protams, ne straujš kritums - būvniecībā bija pat vēlama, jo tas bija novedis pie tā, ka celtniecības nozare sāka pastiprināti atņemt darbaspēku citām, tajā skaitā uz eksportu vērstām nozarēm, kuras ir ļoti svarīgas sabalansētai attīstībai," būvniecības sektora tendences analizē Andris Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs. Celtniecības buma periodā arī cenas bija nepamatoti uzpūstas, jo jebkādu neefektivitāti un nesamērīgas algas prasības varēja iekļaut galaprodukta cenā, - viņš norāda. Nekustamā īpašuma kompāniju pārstāvji ir vienisprātis, ka būvniecība pavisam nevar apstāties. "Vidējā dzīvojamā platība vienam cilvēkam mūsu valstī ir tikai 27 kvadrātmetri, kamēr Eiropā - 40 kvadrātmetri - tā kā būvniecībai vēl ir perspektīvas," situāciju komentē Jānis Lancers, PBLC valdes loceklis. Taču šī gada laikā būvniecības apjomi nesasniegs tos apmērus, kādi tie bija 2007.gadā, un neviens no ekspertiem nevar konkrēti prognozēt - kad un vai vispār būvniecības sektorā būs līdzīga aktivitāte. Tomēr eksperti prognozē nelielu būvniecības apjoma pieaugumu vasaras mēnešos, jo tie būvnieki, kuriem jau iepriekš ir nopirkti apbūves gabali, turpinās ieplānoto projektu attīstīšanu, savukārt tie, kuri savā darbībā nebija nosprauduši ilgtermiņa mērķus, var izrādīties "ārpus tirgus". "Krīzes situācijas parasti stabilizē tirgu un parāda, kurš ir nopietns, ilgtermiņa spēlētājs un kurš nespēj konkurēt tirgū, tādēļ spiests no tā aiziet. Šobrīd tirgus sāk pamazām sakārtoties, no tā aiziet uzņēmumi, kas tajā ienāca, lai ātri nopelnītu," norāda M.Misa. Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta dati liecina, ka pieaugumu būvniecības sektorā lielākoties veidos ne–mājokļu celtniecība. "Spriežot pēc 2007.gada ceturtajā ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita, var prognozēt, ka 2008.gadā samazināsies mājokļu būvniecība – it īpaši ģimenes māju un daudzdzīvokļu namu būve, taču pieaugs biroju ēku būvniecība, tirdzniecības un sakaru, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits," nākotnes attīstības tendences raksturo Santa Liepa, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktora vietniece. Aktivizēsies ostu un hidrobūvju, maģistrālo cauruļvadu, sakaru un elektropārvades līniju, kā arī rūpniecības kompleksu būvniecība. Būvniecības nozares prognozes 2., 3., 4., 5.daļa: {ABC_NEXT_ARTICLE ID=nozares_prognozes2} {ABC_NEXT_ARTICLE ID=nozares_prognozes3} {ABC_NEXT_ARTICLE ID=nozares_prognozes4} {ABC_NEXT_ARTICLE ID=nozares_prognozes5}
