3 jautājumi par sagaidāmo obligāto visu ēku energosertificēšanu
Kādām ēkām no 2009. gada būs nepieciešams energosertifikāts? Ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts būs nepieciešams, ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot. Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šīs prasības nepiemēro gadījumā, ja puses par to vienojušās. Ēkas energoaudits, uz kura pamata tiks izsniegts energosertifikāts, nav nepieciešams kultūras pieminekļiem vai ēkām, kur atrodas kultūras pieminekļi, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību; ēkām ko izmanto dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām; ēkām, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma; ēkām kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem. Gadījumā, ja tiek izīrēta vai pārdota noteikta ēkas daļa energosertifikāts nav nepieciešams. Energosertifikācijas prasības attiecas arī uz viendzīvokļa/privāto māju pārdošanu. Energosertifikāta derīguma termiņš būs 10 gadi. Kāpēc tiek ieviests obligāta ēku energosertifikācija? Latvijas ēku energosertificēšanas, tai skaitā arī energoauditēšanas mērķis ir samazināt ēku siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņus, sasniedzot enerģijas un finansiālo resursu ekonomju. Papildus tiks samazināti arī siltumapgādes un elektroapgādes izraisīto emisiju apjomi. Likumdošanas iniciatīvas mērķis ir arī iedzīvotāju un potenciāo pircēju/īrnieku informēšana par nekustamā īpašuma energoefektivitātes rādītājiem un nākotnē ar ēkas ekspluatāciju saistītiem maksājumiem. Kā vērtējat Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes rādītājus, respektīvi, siltuma zudumus? 2007.gada projekta "Mājokļu energoauditi 2007" ietvaros apsekotajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām vidējais energoefektivitātes rādītājs bija 166 kWh/m2 gadā. Tas ir gandrīz apmierinošs Latvijas apstākļos, bet var sastapt dzīvojamās ēkas ar enerģijas patēriņu ap 250 vai pat 300 kWh/m2 gadā. Vecajās Eiropas valstīs vidējais energoefektivitātes rādītājs ir ap 100 kWh/m2 gadā. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pētījumi ir pierādījuši, ka, realizējot energoefektivitātes pasākumus, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes rādītājus var pazemināt divreiz un tādējādi sasniegt ievērojamo siltumenerģijas ekonomiju. Vai nav gaidāmas rindas uz energosertifikāciju un energosertifikācijas cenu kāpums? Vai netiek prognozēta pārdošanas, nomas darījumu kavēšanās? Pēc LR Ekonomikas ministrijās aprēķiniem Latvijas ēku energosertificēšanas darbiem ir nepieciešami 300 speciālisti (mūsu viedoklis - 100 energoauditori). Pašlaik speciālistu skaits nav pietiekošs, lai pilnīgi apmierināt tirgus vajadzības. Taču arī pie pašreizējā energoauditu daudzuma rindas un ažiotāža nav gaidāma, jo faktiski tiks aktivizēta brīvprātīga energosertificēšanas shēma. Šī shēma pēc savas būtības nekavēs nomas un pārdošanas tirgu, bet tieši ienesīs jaunus elementus nekustamā īpašuma tirgū. (Atcerēsimies, ka puses var vienoties par to, ka pārdošanas/izīrēšanas brīdī esošajām ēkām energosertifikāts vispār nav nepieciešams). Sagatavojis Ingars Liepiņš
Komentāri
-
Mārtiņš 03.09.2024 02:41 Mūsdienās jau diezgan viegli to ēku energosertefikātu sakārtošānu noorganizēt: https://efekta.lv/ekas-energosertifikats/
