OECD sagatavojis ceļvedi Latvijas mājokļu pieejamības fonda veiksmīgai attīstībai ilgtermiņā

Ceturtdien, 15. jūnijā, norisinājās diskusija par mājokļu pieejamības fonda nākotnes attīstību, kurā OECD pārstāvji iepazīstināja ar sagatavotajām rekomendācijām mājokļu pieejamības fonda ilgtermiņa darbībai Latvijā.

Mājokļu pieejamība veicina iedzīvotāju mobilitāti, tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos kopumā. Pieeja kvalitatīvam mājoklim par pieņemamu cenu ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām, bet kvalitatīva mājokļa pieejamība ir būtisks izaicinājums, jo īpaši Latvijas reģionos. Turklāt privāto investīciju apmērs daudzdzīvokļu namu būvniecībā Latvijā nav pietiekošs, un jaunie mājokļi tiek celti lielākoties Rīgā un Pierīgā. Tādēļ mājokļu pieejamības uzlabošanu esam noteikuši par vienu no valdības un Ekonomikas ministrijas prioritātēm.

“Pagājušajā gadā ar Atveseļošanas fonda finansējumu tika izveidots ilgtermiņa Mājokļu pieejamības fonds 42,9 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu kvalitatīvu un zemu izmaksu mājokļu būvniecību un pieejamību mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem reģionos. Fonda sākotnējais mērķis ir līdz 2026. gada beigām atbalstīt aptuveni 700 jaunu zemas īres maksas mājokļu būvniecību ārpus galvaspilsētas reģiona. Vienlaikus mums ir svarīgi, lai arī ilgtermiņā Mājokļu pieejamības fonds tiek īstenots efektīvi un ir dzīvotspējīgs, ir būtiski turpināt darbu pie tā pilnveides. Tādēļ ceram, ka OECD rekomendācijas un veiktā izpēte mums palīdzēs ieviest labāko praksi mājokļu pieejamības nodrošināšanai Latvijā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Eiropas Komisijas (EK) Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta dalībvalstu īstenoto reformu atbalsta direktore Natālija Bergere (Nathalie Berger), atklājot diskusiju atzina, ka kvalitatīvu mājokļu pieejamība par pieņemamu cenu ir viens no būtiskākajiem aspektiem virknes sociālo mērķu sasniegšanai. Situācija mājokļu tirgū visā Eiropas Savienībā ir kļuvusi sarežģītāka, jo cenas gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par10-25%. Tāpat arī EK pārstāve uzsvēra, ka EK turpinās atbalstīt Latviju visā mājokļu būvniecības projekta īstenošanā no sākuma līdz pat tā realizācijai.

Pasākuma laikā OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta direktora vietnieks Marks Pīrsons (Mark Pearson) iepazīstināja ar OECD veiktā pētījuma rezultātiem un rekomendācijām Latvijai Mājokļa pieejamības fonda ilgtermiņa darbībai.

Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros OECD 2022./2023.gadā padziļināti pētīja dažādu valstu prakses mājokļu pieejamības fondu darbībai, lai sagatavotu rekomendācijas Latvijas mājokļu finansēšanas fonda attīstībai. OECD priekšlikumu sagatavošanai izmantoja Austrijas, Dānijas, Nīderlandes un Slovēnijas pieredzi un praksi, kur jau ir sekmīgi izveidoti pieejamu mājokļu finansēšanas modeļi.

OECD ziņojumā ir sniegta pamatinformācija par Latvijas mājokļu tirgu un nepieciešamību paplašināt pieejamu dzīvojamo fondu, kā arī noteikta virkne politikas pasākumu, kurus Latvija varētu apsvērt, lai paplašinātu jaunizveidoto Mājokļu pieejamības fondu, maksimāli izmantojot savu potenciālu risināt valsts mājokļu pieejamības un kvalitātes problēmas.

OECD ziņojumā ir ietverts ceļvedis par nepieciešamajiem pasākumiem, kurus ir ieteicams veikt nākotnē un 16 rekomendācijas, kuras ir sadalītas trīs tematiskajos blokos:

1. Institucionālā struktūra, kur galvenie ieteikumi paredz veicināt bezpeļņas mājokļu asociāciju rašanos Latvijā, kā arī piešķirt pašvaldībām lielāku lomu mājokļu fonda investīciju plānošanā. Tāpat svarīgi sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt fizisko un sociālo infrastruktūru vietās, kur plānota pieejamu mājokļu būvniecība, u.c..

2. Finansējums, kur OECD iesaka piesaistīt pensiju fondu līdzekļus mājokļu būvniecībai, izveidot "Mājokļu obligācijas" privāto investīciju piesaistei, u.c. finanšu instrumentus.

3. Uzraudzība un pārvaldība, kur ieteicams vienuviet apvienot visus mājokļu atbalsta instrumentus . Tāpat ieteikts nākotnē paplašināt mājokļu fonda darbību, kur no iemaksām tiktu finansēta ne tikai jaunu mājokļu būvniecība, bet paredzēts arī finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai. Ne mazāk svarīgs ir arī analītiskais darbs, kas paredz attīstīt ievākto datu struktūru, lai tos varētu izmantot nepieciešamo investīciju plānošanā un reģionālās situācijas analīzē.

Ar OECD pētījuma kopsavilkumu (angļu valodā) var iepazīties šeit.