Ogres pašvaldība plūdu radīto zaudējumu kompensēšanu sagaida no valsts
Ogres pašvaldība visu rudens plūdu radīto zaudējumu kompensēšanu sagaida no valsts, bet, nesaņemot šo finansējumu, pašvaldība apsvērs iespēju vērsties tiesā.
Plūdu laikā cietuši pašvaldības īpašumā esošie infrastruktūras objekti - ielas, ceļi, caurtekas, grāvji, dambis -, applūduši vismaz 120 īpašumi, no kuriem apmēram 50 ir dzīvojamās mājas. Ogres novada pašvaldības zaudējumi pēdējos plūdos tiek lēsti vismaz 0,88 miljonu eiro apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja Ogres novada domes preses sekretāre Baiba Trumekalne, Ogres novada pašvaldības vadība ir tikusies ar Zemkopības ministrijas īpašumu pārvaldītāja "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) pārstāvjiem, lai runātu par sadarbību plūdu seku likvidēšanā un novēršanā. Vienošanās par darāmo, lai novērstu plūdu sekas un lai nākotnē pasargātu iedzīvotājus no jauniem plūdiem, pagaidām vairāk panāktas vēlējuma izteiksmē, bet to īstenošana vēl atkarīga no dažādiem apstākļiem.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) atzīmējis, ka pašvaldībai ar ZMNĪ ir jāvienojas, kā turpmāk tiks organizēti Urgas un Ķilupes tīrīšanas darbi, kas un kā segs upju tīrīšanas izdevumus un kompensācijas iedzīvotājiem, kā arī esot nepieciešams palielināt sūkņu jaudu Urgas upes sūknētavā "Ogre-1". ZMNĪ nekādus reālus darbus tuvākajā laikā nav apsolījuši, turklāt uzņēmuma pārstāvji pauž viedokli, ka sūkņu jauda stacijā "Ogre-1" ir pietiekama.
ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba atrunājies, ka Zemkopības ministrijai nav pieejami līdzekļi upju tīrīšanai un finansējums ir tikai to upju uzturēšanai, kurās ieguldīti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi. "Mums ir vienošanās ar VSIA "Meliorprojekts" par to, ka mēneša laikā Ķilupē tiks veikti uzmērījumi, noskaidrojot bīstamākos posmus, par kuru tīrīšanu arī varam runāt," izteicies Dilba.
Dilba uzsvēris, ka, izvērtējot situāciju, ir noskaidrots, ka galvenais plūdu cēlonis Ogrē šī gada oktobrī bijusi Ķilupes pārplūšana, tāpēc ZMNĪ sākuši projekta sagatavošanu darbu veikšanai Ķilupē - Urgas upes galā plānots uzbērt nelielu dambi, kas norobežos Ķilupes ūdeņus no Urgas upes -, kā arī upes gultnes tīrīšanu un dolomīta drupināšanu upes gultnē posmā no Daugavpils šosejas līdz dzelzceļam. Projektu plānots iesniegt Lauku atbalsta dienestā, bet tā apstiprināšana varētu notikt trīs mēnešu laikā, tāpēc tā savlaicīgākai īstenošanai Zemkopības ministrija vērsīsies Ministru kabinetā, lūdzot minēto darbu veikšanai nepieciešamos līdzekļus piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Paralēli tam tiek gatavots projekts Urgas upes rekonstrukcijas darbu veikšanai 6,5 km garumā. "Tiklīdz būs pieejams ES struktūrfondu finansējums jaunajam plānošanas periodam, kas, cerams, notiks līdz šī gada beigām, tā pieteiksimies finansējumam Urgas upes rekonstrukcijas veikšanai. Ņemot vērā visus nepieciešamos saskaņojumus un prasības, ātrākais, kad darbi varētu sākties Urgā, ir nākamā gada vasara," prognozējis Dilba.
ZMNĪ pārstāvji norādījuši, ka ZM līdzekļi pašvaldības un iedzīvotāju zaudējumu segšanai nav pieejami, līdz ar to Ogres novada pašvaldības vadība kopā ar ZMNĪ pārstāvjiem vienojās, ka visi plūdos radītie zaudējumi tiks iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas savukārt vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu šos līdzekļus piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Helmanis norādījis - ja valsts šo finansējumu nesniegs, pašvaldība apsvērs iespēju vērsties tiesā.
Tikšanās laikā tika izveidota darba grupa ar ZMNĪ un Ogres novada pašvaldības speciālistiem, kas turpinās plūdu seku likvidēšanas un novēršanas darbu. Tiks pārskatīts civilās aizsardzības plāns, savstarpējās komunikācijas uzlabošanai Civilās aizsardzības komisijā tiks iekļauts arī ZMNĪ speciālists.
Valmiera, 24.okt., LETA.
Foto: Pilseta24.lv.
