Ogres jaunā seja

Ogrei ir sena kūrorta vēsture un smags padomju gadu industrializācijas mantojums. Pilsēta lepojas ar savdabīgo 19. un 20. gadsimta mijas vasarnīcu arhitektūru, skaistu ainavu – kalnainu, mežiem apaugušu reljefu, kā arī līkumaino un krāčaino Ogres upes plūdumu senlejā. Pilsētas centru, kas līdz 20. gadsimta vidum attīstījās starp Zilajiem kalniem un Ogres upi, pilnībā pārvērta pēckara dzīve. Darbaspēka izmitināšanai būvētās daudzdzīvokļu mājas ielauzās ainavā, izpostot savrupmāju un dabas harmoniju. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs izveidojies tikpat raibs kā haotiskā apbūve, un par būtisku problēmu bija kļuvis vandalisms un pieaugošā noziedzība. Plaši apbūvētajā teritorijā bija jāatjauno pilsētas centra sociālā loma un estētiskā kvalitāte. Būtībā galvenās funkcijas jau tepat arī bija izvietojušās: pilsētas dome un rajona vadība, vairākas bankas, pasts, mākslas skola un kultūras nams, aptiekas, veikali, iecerēta vieta arī muzeja jaunbūvei. Vienīgi paplukusī galvenās ielas un stacijas apkārtne nekādi neveidoja priekšstatu par pilsētas centru. Pilsētas vadības redzējums bija skaidrs: Ogres dzīves atveseļošana jāsāk ar kvalitatīvas un drošas publiskās ārtelpas izveidi centrālajā daļā. "Vides projektu studijas" sadarbība ar pašvaldību sākās 2004. gadā ar skvēra un gājēju ielas posma rekonstrukciju pie dzelzceļa stacijas. Nedaudz izretinot kokus, skvērs ieguva vairāk saules gaismas, košus augu akcentus un vietu laikmetīgai strūklakai. Tika izveidota tikšanās un atpūtas vieta stacijas tuvumā ar iespēju rīkot pilsētas svētkus, mūzikas dienas un izstādes. Sekoja lēmums galveno ielu veidot kā gājēju ielu. Atbrīvot Brīvības ielu no transporta nebija vienkārši. Alternatīvas piebraukšanas iespējas daudzajiem privātīpašumiem, sabiedriskajiem un komercobjektiem tika rastas, veicot publisko apspriešanu un veidojot dialogu ar pilsētniekiem. Sākot projektēšanu, izvērtējām skaisto un neglīto, saglabājamās un izceļamās vērtības. Sapratām, ka gribam nevis radīt bezpersonisku, lineāru ielas tēlu – parastu sakoptu vidi, bet gan piešķirt pelēcīgajam, neizteiksmīgajam pilsētas centram radikāli jaunu veidolu. Par iedvesmas avotu kļuva krāčainā un līkumotā Ogres upe. Ielas telpiskajā plānojumā un segumu kompozīcijā stilizēti atveidots tās tecējums ar sēkļiem un krācēm, integrējot upes ainavu un raksturu vēsturiskajā Brīvības ielā. Stādījumu "salas" veidotas kā dažādu izmēru elipses ar atšķirīgu asu savērsumu pret ielas galveno asi, piešķirot ielas tēlam dinamiskas noskaņas. Kompozīcijā iekļauti arī divi ūdens objekti: strūklaka gājēju ielas sākumā stacijas tuvumā un ielas nobeigumā – skvērā pie novada domes, bet to izbūve iecerēta tuvākajā nākotnē. Apzinājāmies, ka izvēlētā kompozīcija, radikāli mainot ierasto domāšanas veidu par pilsētvidi un tajā valdošo kārtību, ir liela uzdrīkstēšanās. Apbūves fronte ir ļoti nevienmērīga, vienotu līniju veidojot tikai nelielos posmos. Atļāvāmies ignorēt sarkano līniju robežas, piedāvājot ielas paplašinājumos "iepludināt upes līkumus" un veidojot atraktīvas atpūtas un tikšanās vietas, papildinātas ar mākslas objektiem un spilgtākiem stādījumiem. Latvijā parasti katrs īpašnieks veic darbus tikai un vienīgi līdz savām juridiskajām robežām, pat necenšoties laba rezultāta vārdā vienoties ar kaimiņu par kopīgu risinājumu. Ogrē kopīgiem spēkiem panākts, ka tiek paplašinātas ielas telpiskās robežas, kā arī labiekārtota un atpūtai izmantota plašāka telpa. Līdz ar to rekonstruētas un savestas kārtībā arī vairākas neizmantotas ielai piegulošās zonas ārpus ielas sarkanajām līnijām. Projektā bija vairāki tehniski sarežģīti risinājumi, t.sk. elipses formas granīta apmales un liektas atbalsta sienas kāpu reljefa nostiprināšanai. Ielas segumos izmantoti daudzveidīgi betona un granīta bruģējuma veidi, iegūstot krāsās un faktūrās efektīgu kompozīciju, tomēr neradot pārmērīgu raibumu. Plānojums ļāva nemanāmi izveidot komunikāciju pieslēgumus un aprīkojumu, kas nepieciešams ielu tirdzniecībai un koncertiem svētku laikā. Ogrē tradicionāli tiek veidots pārdomāts un gaumīgs svētku noformējums, tāpēc projektā tika paredzēti atbilstoši tehniskie risinājumi. Dinamisko līkņu un elipšu kompozīciju savalda laternu rinda un zemie akmens stabiņi, kas norāda uz organizētu pilsētvidi. Apgaismojuma izvēle ielā ar tik nevienmērīgu apbūves raksturu un dinamisku plānojumu bija sarežģīta. Telpu sadala arī daudzie augošie un stādāmie koki. Papildus galvenajai laternu rindai, kas izgaismo ielas centrālo daļu, tā paša tipa zemāki gaismekļi izvietoti gar ēku fasādēm. Pilsētas speciālisti atbalstīja kvalitatīvu stilistiski daudzveidīgajā vidē iederīgu laternu izvēli, diemžēl realitātē gaismas atdeve atšķiras no ražotāja solītās. Kvalitatīvas ainavas izveide bija ne mazāk svarīga kā jauns vides dizains. Bija skaidrs, ka ielā koku ir par daudz un to ainaviskā kvalitāte zema. Kā zināms, dzīvu koku likvidēšana ir ļoti jūtīgs jautājums visās pilsētās. Pēc konsultācijām ar dendrologu Andri Zvirgzdu nācās pieņemt grūtu lēmumu – izņemt daļu ilgstoši vainagoto un samocīto liepu rindas. Tas palīdzēja atsegt un izcelt veselīgo Ogres ainavai raksturīgo koku – egļu, priežu un tūju, ozolu, kļavu un kastaņu – skaistumu. Tika iegūta plašāka un gaišāka ielas telpa. Kā dominējošā suga izvēlētas kastaņas, piešķirot ielai īpašu svinīgumu ziedēšanas laikā. Lai koki būtu piemēroti gājēju ielas mērogam, tika izmantota "Umbraculifera" ar nelielu lodveida vainagu. Zem kokiem – ziemciešu puķu un graudzāļu stādījumi "salās", kas pilsētvidē ienes dabas noskaņu. Tādu stādījumu izveide un kopšana nav sarežģīta, tomēr prasa profesionālas dārznieka zināšanas, papildinot sortimentu un improvizējot. Ar atšķirīgiem stādījumiem akcentētas funkcionāli vai psiholoģiski nozīmīgas atpūtas un tikšanās vietas ar atbilstošu labiekārtojumu un spilgtu, noskaņotu un neparastu stādījumu raksturu. Brīvības ielas pārtapšanas procesu caur publisko apspriešanu un profesionālām diskusijām mērķtiecīgi virzīja būvvaldes speciālisti, īstenojot arī savu pilsētas tēla redzējumu. Jaunā gājēju iela, neierastais veidols daudzus pilsētniekus pārsteidza, un par to tika aktīvi spriests. Nu jau ļaudis ir pieraduši, iela ir mierīgi plūstoša ikdienā, bet koša un apdzīvota svētkos. TEKSTS Daiga Veinberga, arhitekte FOTO Projektu autoru Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.88 Objekts – Brīvības iela no stacijas līdz administratīvajam centram – novada domei. Projekta autori – "Vides projektu studija", arhitekti Daiga Veinberga, Inga Langenfelde, Dace Špīsa, Jānis Rieksts. Inženierkomunikācijas: ūdensvads un kanalizācija – SIA "Rore"; elektrības daļa – SIA "S.O.S. projekti". Realizācija – bruģēšanas darbi, labiekārtojums un apstādījumi SIA "UNI RL"; elektromontāžas darbi – SIA "Doma būve" ; ūdensvads un kanalizācija – SIA "SUNLIGHT". Projekts – 2005.–2007. gads. Būvniecība – 2007.– 2008. gads. JĀNIS RIEKSTS 01.07.1973. 1995. gadā absolvējis LLU, iegūstot inženiera kvalifikāciju būvniecībā ar specializāciju ainavu arhitektūrā. SIA «UNI R L» bruģēšanas darbu vadītājs (1998– 2003). Kopš 2003. gada SIA «Vides projektu studija» direktors, ainavu arhitekts un inženieris. Nozīmīgākie projekti: daudzdzīvokļu ēku kompleksa «Dienvidupakavs» 1., 2., 3. kārtas labiekārtojuma projekti – inženiertehniskie risinājumi; Rožu laukuma Cēsīs labiekārtojuma rekonstrukcija – inženiertehniskie risinājumi un autoruzraudzība; Kobes dārza izveide Rīgā, Mazajā Nometņu ielā (2007–2008); Māras dīķa teritorijas rekonstrukcija (2005–2008), Brīvības ielas rekonstrukcija Ogrē, posmā no Pļavas līdz Tīnūžu ielai (2005–2006). INGA LANGENFELDE 02.06.1979. 2002. gadā LLU ieguvusi ainavu arhitektes kvalifikāciju. Strādājusi PA «Rīgas dārzi un parki» (2000–2003) un SIA «Vides projektu studija » (2003–2009), šobrīd neatkarīga ainavu arhitekte. Pēdējo gadu nozīmīgākie projekti: Talsu pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas labiekārtošana/ rekonstrukcija (2009), Kobes dārza izveide Rīgā, Mazajā Nometņu ielā (2007–2008), Brīvības ielas rekonstrukcija Ogrē, posmā no Pļavas līdz Tīnūžu ielai (2005–2006), Ķekavas pagasta jaunie kapi (2004, 2008–2009), TC «Alfa» teritorijas apstādījumi un labiekārtojums.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Vai atceraties pagājušo ziemu, kad stundām ilgi nācās tīrīt sniegu ar lāpstu? Tagad ir īstais brīdis padomāt par efektīvāku risinājumu – sniega pūtēju, kas ietaupīs gan jūsu laiku, gan spēkus. Ko ņemt vērā, izvēloties sniega pūtēju?

Aktuālie piedāvājumi

Ilgtspējīgi elektromontāžas risinājumi – kopā ar SIA SORMEKS

Uzņēmums SIA SORMEKS veic visu veidu elektromontāžas un elektroinstalācijas darbus, kā arī elektromērījumus.

Aktualitātes

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

2024. gada 17. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, kuras ietvaros varēs uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī sekmēt energoservisa kompāniju jeb ESKO tirgus attīstību Latvijā.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Ogres jaunā seja

Dalies ar šo rakstu

Komentāri