Okupācijas muzeja pārbūves projekta autors aicina negraut ideju un iesaistīties tās attīstībā
Pujāts aģentūrai LETA uzsvēra, ka diskusijas par muzeja rekonstrukcijas projekta lietderību un tehnisko kvalitāti ir neproduktīvas. Atsaucoties uz 20 arhitektu vēstuli, kuri iebilst pret projekta īstenošanu Strēlnieku laukumā, viņš aicina arhitektiem piedāvāt skaidri definētu argumentāciju, kas veicina, nevis grauj idejas attīstību.
"Tieši demagoģiski strīdi un neauglīgas diskusijas ir iemesls, kāpēc sabiedrībai tik nozīmīgi objekti nereti top ļoti ilgus gadus, dažkārt dienasgaismu tā arī nesagaidot," norādīja arhitekts, piebilstot, ka 15 gadu garumā arhitektu grupa nebija izrādījusi interesi par projektu.
Pujāts skaidroja, ka jebkuram arhitektam vairākkārt ir bijusi iespēja iesaistīties projekta izstrādē - kā uzņēmējam piedalīties konkursā vai kā konkursa žūrijas loceklim.
Ikviens arhitekts, kas pašlaik iebilst pret projektu, būtu varējis arī iniciēt ēkas Strēlnieku laukumā iekļaušanu kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, tādā veidā pilnībā pasargājot ēku no jebkādām izmaiņām. "Viens no argumentiem, kas šobrīd publiski tiek minēts, ir - šobrīd esošās ēkas vizuālais skats un padomju laika modernisma mantojums tiks sabojāts. Tai pat laikā neviens neatminas (vai nevēlas to darīt), ka jau padomju laikā Strēlnieku muzeja ēkai bija plānota piebūve," skaidroja Pujāts.
Viņš uzsvēra arī, ka tehniskais projekts atbilst normatīvo aktu noteiktiem kvalitātes kritērijiem, tam ir veikta ekspertīze un turklāt tas ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, tāpēc nesaprot arī izskanējušo viedokli, ka "tehniskais projekts ir slikts". "Man rodas jautājums, kā tehniskā projekta kvalitāti var apspriest cilvēki, kuriem teorētiski nevarētu pat būt iespēja ar to oficiāli iepazīties? Un, ja šāda iespēja šiem cilvēkiem ir bijusi (acīmredzot nelikumīga), tad vai patiesi tiek apšaubīta paša autora autoruzraudzība un tādu pieredzējušu arhitektūras profesionāļu kā Maijas Sinkas un Edvīna Vecumnieka līdzdalība tehniskā projekta izstrādē?" sacīja Pujāts.
Viņš skaidroja, ka arhitekts Gunārs Birkerts "Nākotnes nama" projektā centies caur metaforu parādīt ceļu no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidroto nākotni, arhitektūrā izvēloties atšķirīgus materiālus un izteiksmes līdzekļus, pāršķirot jaunu lapu dzīvei pēc okupācijas un deportācijām.
"Birkerta redzējums par "Nākotnes namu" sniegs jaunu skatījumu ne tikai uz vēsturisko ēku, bet arī pasaules elpas ienākšanu Rātslaukumā, izveidojot mūsdienīgu muzeju, kas atbilst starptautiskiem standartiem. Tagadējā muzeja ēka nenodrošina ne apmeklētāju pienācīgu apkalpošanu, ne muzeja materiālu un kultūras vērtību efektīgu izstādīšanu, ne muzeja pieaugušo krājumu uzglabāšanu un saglabāšanu, ne piemērotus darba apstākļus muzeja darbiniekiem. "Nākotnes nams" dubultos tagadējās ēkas platību un novērsīs tās trūkumus," stāstīja arhitekts.
Kā ziņots, Okupācijas muzeja biedrības pārstāvji pauž bažas, ka rekonstrukcijas projekta apturēšanas laikā varētu būt apdraudēta muzeja darbība. Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret "Nākotnes nama" būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.
Minētie 20 arhitekti, tostarp tādi atzīti arhitekti kā Zaiga Gaile, Andis Sīlis, Uldis Lukševics un citi, iebilst pret Birkerta piedāvātās piebūves - "Nākotnes nama" - būvniecību pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā, norādot, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai.
"Nākotnes nama" projekts ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un patlaban atrodas Rīgas būvvaldē, kā arī notiek sarunas par tehniskā projekta izstrādi. Projektā valsts ieguldījusi jau vairāk nekā 400 000 eiro.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA