Pabeigts gandrīz 134 miljonus eiro vērts Rīgas brīvostas infrastruktūras objekts Krievu salā
Projekta realizācijā ieguldīti 133,65 miljoni eiro. No tiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi - aizņēmums no "Nordea Bankas" un "Pohjola Bankas" - 56,46 miljonu eiro apmērā.
Krievu salā izbūvētas četras beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru un 15,5 metru dziļumu pie piestātnēm, kā arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai. Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 miljoni tonnu beramkravu gadā.
Projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" ieviešana tika sākta 2006.gadā. Deviņu gadu laikā ir gan veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan izstrādāts tehniskais projekts, gan piesaistīts ES finansējums, kā arī veikti praktiskie būvniecības darbi.
Ostā apgalvo, ka "vietā, kuru vēl pirms dažiem gadiem varēja saukt par degradētu teritoriju, izveidotas labākajai pasaules ostu praksei atbilstošas dziļūdens piestātnes un moderna infrastruktūra".
Līdz ar objekta būvniecības pabeigšanu ir pavērts ceļš turpmākai projekta mērķu sasniegšanai, novēršot ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju Andrejsalas un Eksportostas teritorijās un nodrošinot ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.
Aptuveni 35% no Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma tiks pārvietoti no pilsētas centra un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas uz tām piemērotāku teritoriju. Tiks arī līdzsvarots ostas kravu apgrozījums Daugavas labajā un kreisajā krastā, kas atbrīvos Rīgas centru no ostas termināļu saimnieciskās darbības ietekmes, tostarp pastiprinātas auto un dzelzceļa transporta plūsmas, trokšņiem un ogļu putekļiem.
Kā ziņots, līdz šī gada beigām jāveic būvniecības darbi, bet līdz 2019.gada 31.martam stividoriem kravas jāpārceļ uz Krievu salu. Osta noslēgusi līgumus par pārcelšanos uz Krievu salu ar Rīgas Centrālo termināli (RCT) un "Strek".
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA