Pilsētas attīstības departamenta paveiktais 2008. gadā
Pagājušā gadā veikta Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas 1. kārta un notiek rekonstrukcijas 2. kārtas projekta izstrāde. Rekonstrukcijas pirmās kārtas ietvaros ir renovēta estrādes ēka – tai veikts nepieciešamais konstrukciju noturības nodrošinājums, iekštelpu remonts, nomainītas iekšējās inženierkomunikācijas, izbūvēta jauna dziedātāju pakāpienu hidroizolācija un siltumizolācija, virs dziedātājiem nomainīts jumta iesegums, nomainot to uz akustisku materiālu – akvapaneļiem, uzstādīti sānu sienu akustiskie paneļi, izbūvēta jauna simfoniskā orķestra bedre. Veikti arī nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi - izbūvēts jauns estrādes teritorijas nožogojums ar jauniem vārtiem, izbūvēta autostāvvieta tehnoloģiskam, speciālajam, VIP transportam, izbūvētas autobusu novietnes un uzlaboti piebraucamie ceļi uz tām, novietnēm un ceļiem nodrošināts apgaismojums, izgatavoti jauni skatītāju soli, kuri ir arī noņemami, sakārtotas visu estrādes teritorijā paliekošo ēku fasādes, daļēji nomainīti jumti, veikts Zaļā teātra remonts. Tāpat rekonstrukcijas ietvaros izbūvēta jauna katlu māja, kura darbosies ar sašķidrināto gāzi, izbūvēta jauna siltumtrase, izbūvēts jauns ugunsdzēsības ūdensvads, veikta ūdens un kanalizācijas sistēmas pārbaude un problēmvietās veikta tās nomaiņa. Pabeigta Daugavas Dienvidu šķērsojuma projekta 1. kārta, t.sk. Dienvidu tilts. Projekta 1. kārta atrodas posmā no Bauskas ielas Daugavas kreisajā krastā līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam labajā krastā. Trases garums - 2,5km, 1. kārtas izmaksas - 85,5 miljoni latu. Dienvidu tilta izmaksas – 35,4 miljoni latu. Dienvidu tilta kvadrātmetra izmaksas: Ls 1184/kv.m. Trase ietver ceļu daļu no Bauskas ielas līdz Daugavai un no estakādes pāri Krasta un Maskavas ielām līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam. Nozīmīgākās 1. kārtas inženieru būves ir Dienvidu tilts pār Daugavu un trīs līmeņu estakāde pāri Krasta un Maskavas ielām. Jāatzīmē, ka šī estakāde ir pirmā trīs līmeņu transporta būve Latvijas valstī. Tiek izstrādāts Rīgas apkaimju projekts. Projekta mērķis ir nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Dzīvojamais rajons, mikrorajons jeb apkaime — tā ir piemērota lieluma apdzīvota vide, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas. Projekts atbilst Rīgas attīstības programmas 2006.-2012.g. stratēģiskajam mērķim –dzīve pilsētvidē ar kvalitatīviem dzīvojamajiem rajoniem (apkaimēm), un tam pakārtotiem uzdevumiem: nodrošināt pilsētas teritoriju racionālu un ilgspējīgas attīstības principiem atbilstošu izmantošanu, uzlabot dzīvojamo rajonu (apkaimju) estētiskās un sociālās vides kvalitāti, attīstīt esošajam pilsētas centram pakārtotus daudzfunkcionālus vietējos centrus. Viens no projekta mērķiem veidot publisko diskusiju par Rīgas pilsētas mikrorajonu jeb apkaimju attīstības iespējām, rīdzinieku piederības sajūtas veicināšanu noteiktai pilsētas teritorijai, par iedzīvotāju līdzdalības un iesaisties sekmēšanu pilsētplānošanas procesos, darbojoties apkaimju līmenī, kā arī pašvaldības un nevalstisko organizāciju lomu mikrorajonu jeb apkaimju stiprināšanas procesā. 2008. gada 27. novembrī notika Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām rīkotais "Rīgas apkaimju forums". Eiropas Savienības projektu pārraudzīšanas darbi. Pagājušā gada vidū Rīgas ES finansējuma portfelis, kas sevī ietver struktūrfondu, kohēzijas fonda, EEZ un Norvēģijas divpusējo finanšu instrumentu un citus ES un EK fondus sastādīja aptuveni 210 miljonus EUR. Rīgas dome 2008. gada deviņos mēnešos apstiprināja dalību 18 (2007. gadā - 15 projekti) projektos par kopējo summu 54 miljoni EUR, no kā līdzfinansējums ir 16 miljoni EUR. Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā ES lielākais finansējums ir piešķirts Ziemeļu transporta koridora attīstības projektam par kopējo summu virs 100 miljoniem EUR, no kā 90 miljoni EUR ir Kohēzijas fonds, bet nedaudz virs 10 miljoniem EUR ir EK programmas T-NT finansējums. Kopumā Pilsētas attīstības departaments nodrošina visu Rīgas domes ES projektu pārraudzību, sekojot līdzi un palīdzot domes struktūrvienībām un institūcijām pieteikumu sagatavošanā un virzīšanā finansējuma saņemšanai, kā arī projektu ieviešanā. Turpinās Ziemeļu transporta koridora projekta attīstība – tiek veiktas priekšizpētes un ietekmes uz vidi novērtējumi. Projekta mērķis – atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot transporta sistēmas efektivitāti Rīgā un Rīgas reģionā kopumā, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Rīgas un Latvijas konkurētspēju. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērso Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums - ap 27 - 30 km. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas - Jūrmalas - Ventspils autoceļam pie Priedaines un Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 - 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī Daugavu un būs uz ziemeļiem vistālāk esošais Daugavas šķērsojums. Projekta sagatavošana uzsākta 2005. gada decembrī, plānotais būvniecības uzsākšanas laiks: 2012. gads un plānotais būvniecības pabeigšanas laiks - 2018. gads. Projekts ir vitāli nepieciešams Rīgas pilsētas un reģiona līdzsvarotai attīstībai, jo tā īstenošana nodrošina būtisku satiksmes plūsmu optimizēšanu Rīgas pilsētā (ietaupīts laiks, šķērsojot pilsētu, zemākas transportlīdzekļu lietošanas izmaksas, ceļu satiksmes drošības uzlabojumi), ievērojamu gaisa kvalitātes uzlabošanos Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, kā arī trokšņu līmeņa samazinājumu un daudzus citus ieguvumus. Projekts ir ne mazāk svarīgs Latvijas valsts un Eiropas Savienības kontekstā, kā nacionāla mēroga infrastruktūras projekts, jo tā īstenošana veicina: Rīgas ostas attīstību (kravu plūsmu pieaugums, pateicoties jaunam ostas pieslēgumam valsts autoceļu tīklam, un ar to saistītie ekonomiskie ieguvumi); ārvalstu investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā (uzlabota infrastruktūra sekmē jaunu ražotņu izveidi); visas valsts ekonomisko aktivitāti kopumā (attīstoties uzņēmējdarbībai, tiek radītas jaunas darba vietas, nodrošināti papildus ieņēmumi no nodokļiem). Vairāk par projektu – www.ziemelukoridors.lv . Turpinās darbs pie Administratīvā centra projekta. Rīgas teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam paredz Rīgas centra paplašinājumu Daugavas kreisajā krastā Torņakalnā, kur, teritorijā ar platību virs 45 ha, Rīgas dome plāno īstenot projektu "Jaunais Rīgas centrs Torņakalnā". Šajā teritorijā paredzēts izvietot visus Rīgas domes departamentus, dažādas pašvaldības un valsts institūcijas, lai paaugstinātu pašvaldības darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas, kas tieši (transporta izmaksas, telefona sarunu izmaksas u.tml.) un netieši (darbinieku ceļā pavadītais laiks, apgrūtināta komunikācija starp darbiniekiem, informācijas plūsma starp departamentiem u.tml.) rodas departamentu dažādo atrašanās vietu rezultātā. Vienlaicīgi jauno Torņakalna rajonu paredzēts nodrošināt ar labiekārtotām, publiski pieejamām teritorijām, parkiem, veloceliņiem, dzīvojamo un biroju platību, kā arī sakārtotu Mārupītes krastmalu. Īstenojot projektu, Daugavas kreisajā krastā tiktu izveidota otra autoosta un attīstīta dzelzceļa stacija "Torņakalns", kā arī izveidots jauns ielu tīkls, kas savienotu Vienības gatvi ar Raņķa dambi. Turpinās arī sarunas ar Latvijas Universitāti par tās fakultāšu un dienesta viesnīcu izvietošanu Torņakalnā. Šobrīd notiek teritorijas ģeoloģiskā izpēte un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde šīs teritorijas inženierinfrastruktūras turpmākai izbūvei. Inženierinfrastruktūras izbūvei plānots piesaistīt ES līdzekļus. Pilsētas attīstības departaments ir izstrādājis desmit e-pakalpojumus, kas dod iespēju jebkuram interesentam operatīvi un vienkārši sameklēt interesējošo informāciju, kā arī attālināti saņemt speciālista konsultāciju vai saskaņot dokumentus, kā tas ir, piemēram, reklāmas un izkārtņu saskaņošanas e-pakalpojuma gadījumā. E-pakalpojumu izstrādes mērķis ir sniegt precīzu, ātri pieejamu un patiesu informāciju katram interesentam. Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv ir pieejami šādi e-pakalpojumi: reklāmas un izkārtņu saskaņošana, izziņas sagatavošana par zemes gabalu perspektīvo izmantošanu atbilstoši Rīgas Teritorijas plānojumam 2006. – 2018.g., kā arī publisko apspriešanu meklētājs, būvniecības ieceru meklētājs, būvprojektu meklētājs, būvatļauju meklētājs, kultūras pieminekļu meklētājs, detālplānojumu meklētājs, būvnodevas rēķināšanas kalkulators un reklāmas nodevu kalkulators. Pieņemti jaunie saistošie noteikumi "Par pašvaldības nodevu par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētā". 2008. gada decembrī Rīgas dome pieņēma jaunus saistošos noteikumus "Par pašvaldības nodevu par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētā" un speciālā budžeta programmas "Rīgas pilsētas infrastruktūras fonds" nolikumu. Infrastruktūras maksājums Rīgā nepārsniegs 5% no būvobjekta celtniecības izmaksām. Izveidota arī atšķirīga aprēķinu formula jaunbūvēm un rekonstruējamiem objektiem. Plānots arī ieviest maksājumu veikšanu divās reizēs - pirms būvatļaujas saņemšanas 60% un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā 40% apmērā. Nodrošinoties pret tiešu infrastruktūras maksājuma ietekmi uz inflācijas apjomu valstī, jaunajā aprēķinu formulā ir paredzēts iestrādāt PCI (patēriņa cenu indeksa) koeficientu, kas tad arī mainītu maksājuma apjomu no inflācijas vai deflācijas valstī. Tas nozīmē tikai to, ka deflācijas gadījumā galējais maksājuma apjoms samazinātos un maksājums kā tāds neatstātu ietekmi uz inflācijas kopējo rādītāju valsts mērogā. Maksājuma pilnai piemērošanai tiek plānots noteikt pārejas posmu 2-3 gadu garumā, turklāt ir paredzēta arī ikgadēju publisko pārskatu sagatavošana par iekasētajām un izlietotajām summām, tādējādi nodrošinot naudas plūsmas caurspīdīgumu. Laika posmā līdz 2009. gada 31. decembrim nodevu plānots piemērot 30% apjomā no kopējā nodevas apjoma, 2010. gadā - 50% apjomā, 2011. gadā - 75% apjomā, bet laika posmā no 2012. gada 1. janvāra - pilnā jeb 100% apmērā. Pilsētas attīstības departamenta sagatavotie infrastruktūras maksājuma uzlabojumi paredz pozitīvu efektu, kas varētu atspoguļoties virknē pilsētas turpmākai attīstībai svarīgu infrastruktūras projektu daļējas finansēšanas nodrošināšanā, tādējādi izslēdzot situāciju, kad, lai uzceltu nozīmīgu infrastruktūras objektu pilsētā, ir nepieciešams finanšu līdzekļus tikai aizņemties. 2008. gadā Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar pārējām Rīgas domes struktūrvienībām un iestādēm sagatavoja pirmo "Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam" un "Rīgas attīstības programmas 2006.–2012. gadam" uzraudzības sistēmas pārskatu par 2006.-2007. gadu. Pārskatā galvenais uzsvars ir likts uz Rīgas pašvaldības Stratēģisko mērķu analīzi, kas ietver mērķa aprakstu, iedzīvotāju viedokli, mērķa ietvaros veikto Rīgas pašvaldības darbību apkopojumu, mērķa raksturojošo rezultatīvo rādītāju apkopojumu laika griezumā, kopsavilkumu par mērķa izpildi, dažādu nozaru ekspertu vērtējumu par pašvaldības veiktajām aktivitātēm un priekšlikumiem turpmākajām darbībām mērķa ietvaros, kā arī mērķa sasaiti ar nacionāliem politikas plānošanas dokumentiem un Eiropas Savienības fondu programmām. Pārskats parāda, vai un cik lielā mērā pilsēta virzās uz Stratēģijā izvirzītajiem ilgtermiņa mērķiem, kā arī kas ir paveikts un kas ir sasniegts un vai varam būt apmierināti ar to. Piemēram, Rīgas iedzīvotāju apmierinātības ar pašvaldību indikators par dzīvi pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem (apkaimēm) kopumā veido 2,49 punktus (vērtējumu vidējie rādītāji 4 punktu skalā, kur "1" nozīmē "ļoti apmierināts", bet "4" - "ļoti neapmierināts"). Visapmierinātākie iedzīvotāji ar apkaimēm ir no Mangaļsalas, Vecdaugavas, Mūkupurva, Mežciema, Bieriņiem, Pleskodāles, Bišumuižas, Berģiem un Dzirciema (1,83-2,19 punkti). Savukārt visneapmierinātākie iedzīvotāji ar apkaimēm ir no Mīlgrāvja, Ķīpsalas, Bolderājas, Dreiliņiem, Daugavgrīvas, Maskavas forštates, Dārziņiem, Brasas, Torņakalna un Mežaparka (3,67-2,67 punkti). Sabiedriskai apspriešanai sagatavota Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam grozījumu 1. redakcija. Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam ir pietiekami jauns (tas tika apstiprināts 2005.gada 20.decembrī un stājās spēkā 2006.gada 6.janvārī), bet jau pēc gada tā grozījumu izstrādes nepieciešamību noteica izmaiņas normatīvajos aktos un Satversmes tiesas spriedumi gan par Rīgas Brīvostu, gan par būvniecību applūstošajās teritorijās. Jāatzīmē, ka tiek izstrādāta arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu 1. redakcija. 2008.gadā Būvvaldes padome lēmusi par publiskās apspriešanas procedūras piemērošanu 42 būvniecības iecerēm. 34 iecerēm ir notikusi publiskā apspriešana. Pagājušā gadā 34 būvniecības ieceru apspriešanu laikā kopumā saņemtas 11655 iedzīvotāju, tajā skaitā uzņēmumu atsauksmes, no kurām 878 bija pozitīvas (būvniecības ieceri atbalstošas), bet 10 777 - noraidošas atsauksmes. Absolūts saņemto (negatīvo) atsauksmju rekords pieder Rīgas domes Vides departamenta ierosinātajai būvniecības iecerei "Centralizēto zaļo atkritumu kompostēšanas laukums" Rītausmas ielā 25 - 7034 iebilžu (Rīgas domē atbalstīts) un neviena pozitīva atsauksme; "Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ozolciema ielā 12 korpuss 5 ar 721 negatīvas atsauksmes (Rīgas domē iecere noraidīta) ; "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jaunbūve Anniņmuižas bulvārī 50b" – 638 negatīvas atsauksmes (Rīgas domē iecere noraidīta). Sabiedrība nav izrādījusi lielu interesi par tādiem objektiem: Latvijas Nacionālās Operas piebūve Aspazijas bulvārī 3, iesniegtas – 2 aptaujas lapas; darījumu iestādes jaunbūve Stacijas laukumā 1, iesniegtas – 4 aptaujas lapas; tirdzniecības centrs "Homecenter Alfa un biroja ēkas jaunbūve" Brīvības gatvē – 7 aptaujas lapas; daudzfunkcionāla centrs "Akropole" Rīgā, Maskavas ielā 257 iesniegtas – 10 pozitīvas atsauksmes. Ir ieceres, kuru publiskajā apspriešanā nav bijusi atsaucība: "Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jaunbūve Imantas 7 līnijā" iesniegto aptaujas anketu skaits - 0; "Biroju ražotnes un noliktavas ēkas jaunbūve Krustpils ielā" iesniegto aptaujas anketu skaits – 0. Statistika rāda, ka visaktīvākā iedzīvotāju atsaucība ir gadījumos, kad jaunbūve paredzēta tiešā jau esošo dzīvojamo māju tuvumā vai iekšpagalmā, šādos gadījumos tiek saņemts vidēji no 100 līdz 1000 atsauksmēm. Iedzīvotāji visvairāk iebilst pret apbūvi kā tādu, galvenie argumenti: insolācijas samazināšanās dzīvokļos; zaļās zonas apbūvēšanu; plānotās būvniecības ieceres rajonā nav atbilstošas infrastruktūras; niecīgs attālums starp esošajām mājām un plānoto ieceri utt. Pilsētas attīstības departaments ir veicis priekšdarbus Departamenta reorganizācijai. Darbi veikti saskaņā ar 13.05.2008. Rīgas domes lēmumu "Par Rīgas pilsētas pašvaldības iestādes – Rīgas pilsētas Būvvaldes izveidošanu un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta reorganizāciju", kas paredz Rīgas domes politiķu tiešas Būvvaldes darba pārraudzības un kontroles realizēšanu apstākļos, kad Departamenta vadība nonāca sabiedrības uzticības krīzē. Reorganizācijas rezultātā pilsētas attīstības plānošana tiek atdalīta no būvniecības pārraudzības, kas nozīmē saprotamu atbildības sadalījumu un būvniecības procesa tiešāku Rīgas domes politisko pārraudzību. Starp nozīmīgiem Pilsētas attīstības departamenta 2008. gadā vadītajiem darbiem jāatzīmē arī Klientu apkalpošanas centra apkalpotais klientu skaits - virs 57 000, piecdesmit trīs detālplānojumi, kas atrodas izstrādes procesā, 3530 projektu saskaņošana pagājušā gada 11 mēnešos Rīgas pilsētas Būvvaldē u.c.
