Ieteikumi, kā padarīt ērtāku un mūsdienīgāku 100 gadus vecu lauku māju
Ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem bez privātmājas vai dzīvokļa pilsētā pieder arī lauku māja vai vasarnīca, kur aizbraukt uz nedēļas nogali vai svētkiem, izbēgt no pilsētas drūzmas vai vienkārši izbaudīt Latvijas lauku burvību.
Tomēr lauku mājas, kas ikdienā vai ziemas periodā stāv tukšas, mēdz radīt arī papildu raizes un problēmas to īpašniekiem. Ja lauku mājā ir dārziņš vai siltumnīca, ir jāmeklē kāds, kas tos apkops, tāpat arī tukšas mājas vienmēr būs garnadžu iecienītas. Līdz ar to rodas jautājums, kā lauku mājas padarīt drošākas, ērtākas un gudrākas, lai to īpašniekiem prombūtnes laikā nav jāuztraucas par to, kas notiek viņu lauku īpašumā?
Problēma Nr. 1: ziemā lauku mājās ir auksti, un ir nepieciešams laiks, lai tās uzsildītu
Atpūtai lauku mājās vienmēr būtu jābūt patīkamai, tomēr sezonās, kad ārā temperatūra ir zem nulles, mājoklis ir nepatīkami drēgns, līdz ar to uzturēšanās tādā mājoklī nešķiet ļoti vilinoša. Protams, ierodoties mājoklī, to iespējams iekurināt, tomēr, lai māja uzsiltu, tam ir nepieciešams laiks. Turklāt, ja dosies mājās jau nākamajā dienā, mājas uzsildīšanai nebūs jēgas, jo, kamēr tā pilnībā uzsils, tu jau brauksi prom.
"Tieši šī iemesla dēļ pilsētnieki uz savām lauku mājām visbiežāk brauc tikai vasaras sezonā. Tomēr pastāv iespēja baudīt lauku burvību arī sniegotā ziemā," norāda automatizēto ēku vadības sistēmu centra JUNG pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimundas Skurdenis, piebilstot, ka viens no risinājumiem, kas to nodrošinātu, ir automatizētas klimata kontroles sistēmas ierīkošana lauku mājā. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību mājokli ir iespējams uzsildīt jau pirms ierašanās, tikai nepieciešams vai nu attālināti caur viedierīci ieslēgt apkuri, vai pašā klimata kontroles sistēmā uzstādīt dienu un laiku, kad apkurei ir jāieslēdzas.
Protams, ar šādu tehnoloģisko risinājumu nebūs iespējams iekurināt malkas krāsni. Praktiski tas būtu iespējams, tomēr tas ir pret ugunsdrošības noteikumiem, tādēļ neviens speciālists šādu risinājumu nepiekritīs ierīkot. Tomēr lauku mājā, kas aprīkota ar, piemēram, apkures katlu, šāds automatizēts risinājums ir īstenojams, līdz ar to šāda mājokļa īpašniekam būs iespēja attālināti kontrolēt apkures ieslēgšanos un izslēgšanos. Vienīgais noteikums, lai tas realizētos, - lauku mājā ir nepieciešami interneta vai mobilo telefonu signālu uztvērēji.
Problēma Nr. 2: lauku mājās nereti mēdz "ciemoties" garnadži
Šī problēma diemžēl nav nekas neierasts, sevišķi gada aukstajā sezonā, jo garnadži īpaši ir iecienījuši tās lauku mājas, kurās to īpašnieki nedzīvo visu cauru gadu. Šādās situācijās pat mājoklī ierīkotā signalizācija var nepalīdzēt, jo mūsdienu zagļi ir gudri, viņi strādā pēc sīki izplānotiem zādzību scenārijiem, kas ļauj iekļūt citu īpašumos nepamanītiem. "Viena no iecienītākajām garnadžu lauku māju apzagšanas tehnikām ir panākt, ka iekārotajā lauku īpašumā (mājā, šķūnī, kūtī) atskan signalizācija. Zagļi paši veikli dodas prom un vēro no drošas distances apsardzes ierašanos. Šādu scenāriju garnadži atkārto vairākkārt (vairākas dienas vai pat nedēļas pēc kārtas), zinot, ka par katru šo izsaukumu lauku mājas īpašniekam var tikt pieprasīta samaksa, un pēc vairākiem šādiem atgadījumiem īpašnieki, domājot, ka signalizācija ir sabojājusies vai iedarbojas vēja, savvaļas dzīvnieku vai citu nezināmu iemeslu dēļ, izlemj to atslēgt. Un tieši tik vienkārši nākamajā reizē zaglis neviena nepamanīts spēj iekļūt lauku īpašumā," norāda apsardzes uzņēmuma "G4S Latvia" Drošības funkciju departamenta direktors Jānis Ābele.
"Bez signalizācijas ierīkošanas pastāv vēl dažādas citas māju automatizācijas drošības sistēmas, kuras iespējams ieprogrammēt un uzstādīt mājoklī pēc katra pasūtītāja vēlmēm un īpašuma specifikas, piemēram, videokameru izvietošana, dažādas brīdinājumu un trauksmes skaņas, kā arī mājoklī esošu cilvēku un to darbību simulācija. Šāda tipa drošības sistēmas ierīkošana ir iespējama ikvienā īpašumā, katrs to var pielāgot savām vajadzībām, mājokļa specifikai un finansiālajam stāvoklim, tomēr viena lieta ir nemainīga un nepieciešama ikvienā no šādiem mājokļiem – lai šīs drošības sistēmas uzstādītu, īpašumam ir nepieciešama elektroenerģijas padeve," norāda Skurdenis.
Viens no visefektīvākajiem drošības pasākumiem varētu būt cilvēku un to darbību simulācijas ierīkošana. Kamēr neviena nav, lauku īpašumā uzstādītā automatizētā drošības sistēma imitēs mājokļa īpašnieku klātbūtni. Tiem, kas atrodas ārpus ēkas, šķitīs, ka mājās tiešām kāds ir, jo no rīta atvērsies, bet vakarā aizvērsies aizkari, tāpat vakarā mājās tiks ieslēgts televizors un gaisma, būs dzirdams radio un cilvēku balsis.
Lai gan simulācija mājoklī ir ļoti efektīvs risinājums un lieliski spēj atbaidīt garnadžus, tā rada lielu elektroenerģijas patēriņu. Tiem, kas vēlas vairāk ieekonomēt, noderīgāk būtu ierīkot tādu drošības sistēmu, kas prombūtnes laikā uztver straujas temperatūras izmaiņas mājoklī, piemēram, ja tiek izsists logs vai atvērtas durvis. Šajā situācijā lauku mājas īpašnieks saņems brīdinājuma īsziņu savā telefonā, kā arī, ja mājoklī būs uzstādīta kamera, tiks nofotografēta un nosūtīta arī garnadža fotogrāfija.
Problēma Nr. 3: laistīšana
Tiem pilsētniekiem, kuriem ir arī sava lauku māja un dārzs, atpūta, it īpaši vasaras sezonās, mēdz pārvērsties smagā darbā, jo regulāri nepieciešams veikt dažādus dārza darbus – ravēt, sēt, stādīt, mēslot un daudz ko citu. Tieši šī iemesla dēļ daudzi lauku māju īpašnieki nereti izvēlas visu savu lauku teritoriju "noklāt" tikai ar zālienu, lai nebūtu regulāri jāsatraucas par iestādīto augu, krūmu un kociņu apkopšanu.
Tomēr mūsdienās, tehnoloģijām attīstoties, ir radusies iespēja ne tikai uzstādīt automatizētu zāliena laistīšanas iekārtu, bet arī aplaistīt siltumnīcā iestādītos augus pat no simt un vairāk kilometru attāluma. "Ļoti vienkāršs veids, kā apkopt siltumnīcā vai atklātos dārzos iestādītās tomātu, gurķu vai citu augu ražas no attāluma, ir ierīkot automatizētu mitruma mērīšanas un laistīšanas sistēmu. Tā pati noteiks, kad augiem nepieciešama laistīšana, un aplaistīs tos. Tāpat, ja siltumnīca ir aprīkota ar labiem logiem, tajā ir iespējams uzstādīt arī automātisku ventilāciju, iepriekš ieprogrammējot konkrētu ventilācijas darbības sistēmu, piemēram, no rītiem logi atveras, vakaros - aizveras. Tāpat pastāv iespēja siltumnīcā vai piemājas dārziņā uzstādīt video kameras, ar kuru palīdzību attālināti būs iespēja uzraudzīt siltumnīcā notiekošo, kā arī, kad nepieciešams, attālināti iedarbināt laistīšanas vai ventilācijas sistēmu ar viedierīču palīdzību," stāsta Skurdenis.
Kas jāņem vērā?
Lai aprīkotu māju ar dažādām automatizētām sistēmām, vidēji jārēķinās ar pieciem tūkstošiem eiro. Jāņem vērā, ka izmaksas var gan samazināties, gan pieaugt, jo viss atkarīgs no ēkas izmēriem, kā arī no papildu vajadzībām un komforta līmeņa. Gudrā māja ir plaša un vienota funkciju sistēma, kas apvieno mājā uzstādītas tehnoloģijas vienā sistēmā, tādēļ, ja kāda no funkcijām sistēmā ir bojāta, māja mēģinās to kompensēt, izmantojot citas funkcijas. Savukārt īpašnieks par to tiks informēts, saņemot ziņu savā viedtālrunī, un varēs attālināti izslēgt sistēmu vai informēt par to attiecīgo servisu, saņemot nepieciešamo palīdzību. Ja bojāta ir signalizācijas sistēma, tad sistēma pievieno tai citas funkcijas – gaismas un kustību sensorus, kā arī temperatūras maiņas sensorus.
Ja bažas sagādā mājokļa enerģijas patēriņš, tad ar gudrās mājas iebūvēto sistēmu ir iespējams to ērti un vienkārši pārvaldīt – sienā tiek iebūvēta sistēma ar monitoru, kas ļauj iemītniekam apskatīt konkrēto sistēmas daļu. Tajā diagrammas veidā iespējams apskatīt mājokļa enerģijas patēriņu no elektrības līdz pat gāzes un ūdens rādītājiem, ļaujot sekot līdzi izdevumiem. Jāpiebilst, ka, ja sistēma ir labi izplānota, ar gudro māju iespējams ieekonomēt 30 - 40% elektroenerģijas, savukārt apkures sistēma strādā ekonomiskā režīmā, darbojoties tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams.
