Padomi tiem, kas ievelk elektrību
Cik dzīslu kabelis jālieto, lai varētu savienot pārslēdžus tā, ka, ieejot pa vienām durvīm, piemēram, koridorā, tunelī, angārā, kāpnēs, apgaismojumu var ieslēgt, bet, izejot pa otrām durvīm, to izslēgt.? Jautājums formulēts nepareizi. Vajadzīgs nevis savienot pārslēdžus, bet izveidot shēmu, lai ierīkotu tā saukto koridora apgaismojumu. Pārslēdži (2 gab.) atrodas katrs savā koridora galā. Vienā galā atrodas barošana - fāze un nulle. Šajā shēmā var izvietot lampiņas, cik vēlas. Šādai universālai shēmai nepieciešams četru dzīslu vads. Kā ir ar zemēšanu pagarinātājiem, ja tiem pienāk tikai fāze un nulle? Atkal jautājums formulēts nepareizi. Parastam pagarinātājam ar Eiropas tipa kontaktdakšu un rozetēm ar zemējumu otrā galā nepienāk tikai fāze un nulle. Šādiem pagarinātājiem ir trīs dzīslu kabelis, trešā dzīsla pievienota zemējuma spailēm. Neatkarīgi no tā, kā iesprauž kontaktdakšu, zemējuma spailes vienmēr būs savienotas ar zemējuma vadu - un viss būs kārtībā. Nulles vadu un zemesvadu nekādā gadījumā nedrīkst savienot pašā pagarinātājā. Tas ir bīstami, jo nevar zināt, kā kontaktdakša tiks pievienota rozetei, un fāze plūdīs pa pieslēgtās iekārtas korpusu Kā ierīkot zemējumu ģimenes mājai laukos? Zemēšana paredzēta cilvēka aizsardzībai pret elektrisko strāvu. Zemējumu izveido pie ieejas sadales, iedzenot zemē metāla stieņus 2-3 m dziļumā. Ierīkojot zemējumu, jāzina grunts īpašības - tās nestspēja, jo no tā atkarīgs zemē dzenamo stieņu skaits. Savā starpā stieņus savieno metinot, tās izveidojas zemēšanas kontūrs. Tam var pievienot zibensnovedēju. Zemējuma pretestību mērī ar speciālu ierīci, parastais testeris nav piemērots. Slēgt mājas sadales skapī zemējumu pie nulles vai neslēgt? Ģimenes mājā zemējums ar nulles vadu sadales skapī ir noteikti jāsavieno - tas ir svarīgi no elektrodrošības viedokļa. Gar manas zemes robežu iet elektrolīnija. Kā tikt pie elektrības? Kaut arī elektrolīnija iet tieši gar zemes gabalu, kur atrodas māja, tas nenozīmē, ka vajag tikai vilkt vadu lejā no staba. Iespējams, ka jauda ir nepietiekama, lai šai līnijai pieslēgtu arī jūsu māju. Bet jebkurā gadījumā jādodas uz tuvāko LATVENERGO nodaļu, jāraksta iesniegums - un tur pateiks, kas darāms tālāk. Kāda jauda nepieciešama 300 kv. m mājai? Elektroapgādes projektētāji man to prasa, bet man nav nekādas nojēgas par jaudām. Praktiķi uzskata, ka ar 32 A pietiek, ja vien mājā nav paredzēta elektriskā apkure. Lai būtu precīzāk, izdomājiet, kādi elektrības patērētāji būs mājā, un sasummējiet to visu jaudas kopā. Lai noteiktu vienlaicīgo slodzi, labāk konsultēties ar kādu speciālistu. Būtiskākie patērētāji ir tie, kuri ražo siltumu. Kāpēc starp sadzīves tehnikas korpusu un zemi neatkarīgi no tā, vai tas ir dators, vai veļasmašīna, vajadzīga 110 V starpība? Sadzīves tehnikai ar impulsu barošanas blokiem (dators, LCD TV u.c.) uz tīkla vada ir filtrs, kurš novērš barošanas bloka traucējumu nokļūšanu elektrotīklā. Filtrs sastāv no droselēm un diviem kondensatoriem, kuri savieno abus tīkla vadus ar zemesvadu un korpusu. Kondensatori veido 220 V sprieguma dalītāju un, ja tos nesavieno ar zemējumu, uz elektroiekārtas korpusa parādās 110 V spriegums. To var konstatēt ar parasto testeri. Šis spriegums parasti nav nāvējošs, bet rada nepatīkamas sajūtas. Vai nulles vadu nevar izmantot kā zemējumu? Nulles vadu pie kontakta kā zemējumu nedrīkst izmantot, - tad zustu zemējuma jēga. Ja nejauši pārdeg nulles vads, tad elektroiekārtas korpuss var palikt zem 220 V sprieguma, un tas jau apdraud dzīvību. Līdz sadales skapim obligāti jāvelk trešais zemes vads, pa kuru strāva neplūst. Problēmu nebūs, ja ievilksiet normālu trīsdzīslu vadu, nevis mēģināsiet uzlabot vecus padomjlaika vadus. Padomju laiku vadu izmantošana apgaismojumam ir mazāk bīstama, bet pārējo elektroiekārtu apgādei ar elektrību to izmantošana ir ļoti bīstama. Manā mājā sadales kastē ir 16A,B automāts. Vai nav par vāju? Tas atkarīgs no patērētājiem, kurus lietojat. Svarīgi ir pareizi sadalīt slodzes pa fāzēm. Kā atrisināt problēmu ar apkures cirkulācijas sūkni, ja pazūd elektrība? Īslaicīgos strāvas pazušanas gadījumos noder UPS (rezervētās barošanas avots). Var izmantot arī automašīnas akumulatoru - sešas stundas tāds varētu izturēt. Ja pārtraukums ir ilgstošs, bez ģeneratora neiztikt. Kāda ir energoefektivitātes atšķirība vara un alumīnija kabeļiem? Vara kabelim pieļaujamā strāva ir divreiz lielāka nekā alumīnija kabelim (ja abiem vienāds diametrs). Alumīnijam oksidējoties, kabeļa gali kļūst neizturīgi, lūst. Vara kabeļi kalpo ilgāk (alumīnija kabeļi kalpos 20-30 gadus, vara kabeļi - 40 gadus un vairāk). Taču vara kabelis ir dārgāks un smagāks. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=remontejam_elektribu TEXT=[Atbildes uz biežāk uzdotiem jautājumiem par elektrību lasiet šeit!]} Esam sameklējuši un nopublicējuši atbildes uz FORUMOS biežāk uzdotiem jautājumiem. Ja jums ir vēl kādi jautājumi vai komentāri mūsu speciālistiem, tad uzrakstiet savus jautājumus šī raksta komentāriem paredzētajā vietā! www.abc.lv redakcija gādās, lai uz tiem saņemtu atbildes. Vairāk par elektroapgādi un atbildes uz citiem jautājumiem par elektrību meklējiet šeit!
Komentāri
-
Ansis Klaucāns 03.10.2024 17:59 Gribēju irīkot zemesvadu. Uzbūvēju detektor radiouztvērēju, un tam vajag pislēgt labu antenu un arī labu zemējumu. Nopirku veikalā cinkotus zemejuma stieņus , bet nejauši konstatēju, ka cinkojums praktiski nevada elektrību, jo ar testera taustiem pieskaroties stienim, uzrādās pretestiba vairāki kiloomi (!). Tikai konkrēti paskrāpejot pa cinka slāni ar testera taustiem, pretestība nokrìt praktiski līdz nullei. Acīmredzot cinka oksīda slānis traucē. Vai man izdosie izveidot labu zemējumu ar cinkotiem stieņiem ,vai varbūt labāk nodrāzt to cinku ar smilšpapīru. Es saprotu, ka cinks ir pretkorozijas aizsardzība, bet man zūd pārliecība, ka zemējuma pretestība būs pietiekami zema. Pēc normām radiotehnikā jābūt ne vairāk kā 3 līdz 5 omi zemējuma pretestībai.
