Pamati ģimenes mājai. Kādus izvēlēties?
Kādus pamatus izvēlēties? Mājas būvniecība sākas ar būvpamatnes sagatavošanu, nostiprinot dabisko pamatni vai veidojot mākslīgo - piesūcinot grunti ar cementu, silikātiem, bitumenu vai darvu. Tomēr ģimenes mājas būvniecībā vēlams izmantot tikai dabiskās pamatnes, jo mākslīgas būvpamatnes veidošana ir darbietilpīga un dārga. Mājas pamatu veida izvēli ietekmē ne tikai grunts sastāvs, bet arī mājas plānojums. * Ja zem mājas paredzēts pagrabs, tad jābūvē lentveida pamati, savukārt, ja pagraba zem mājas nebūs, ekonomiski izdevīgāki ir stabveida pamati, kam ir mazāks materiālu patēriņš. Lai gan lentveida pamati ir stingrāki nekā stabveida, ģimenes māju būvniecībā tas nav būtiski, jo slodzes uz pamatiem nav lielas. * Nestabilās gruntīs piemēroti ir plātņveida pamati ar dubulto stiegrojumu vai īso pāļu pamati. Gruntij svārstoties, pamatu plātne pārvietojas kopā ar māju virs tās, un deformācijas plaisas sienās nerada. Taču šāda veida pamati izmaksā dārgi, jo tiem ir ievērojams betona un stiegru patēriņš. Var ierīkot arī skrūvpāļu pamatus, ko izskrūvē cauri vājajam grunts slānim līdz drošai pamatnei, bet tas ir dārgs risinājums. Ja ēkā paredzēts ievietot siltās grīdas, plātņveida pamatu izbūvē jāievēro dažas tehniskas nianses. Plātņveida pamati gan ir dārgāks veids nekā pamatu izbūve no gataviem dzelzsbetona elementiem, toties daudzos gadījumos stabilāks, līdz ar to optimālāks veids. * Bloku pamati ir lielisks risinājums, ja ēka tiek būvēta labās un nestspējīgās gruntīs. Jārēķinās, ka jebkuri bloki pirmajā gadā pēc ēkas uzbūvēšanas nedaudz "staigās". Bloku lielākā priekšrocība ir montāžas ātrums, privātmājai ar blokiem pamatus iespējams izveidot pat vienas dienas laikā. * Monolītbetona pamati tiek veidoti no vienlaidu betona masas bez šuvēm, ar vai bez metāla stiegrojuma, tos izlej tieši būvlaukumā. Šķidro masu iepilda iepriekš izgatavotās koka vai saplākšņu veidnēs, kuras pēc masas sacietēšanas izņem. Guļbaļķu ēku var balstīt arī uz stabiņiem, ja tie izvietoti atbilstoši prasībām, tomēr ieteicamākie ir lentveida pamati aptuveni 250 -300 mm biezumā. Paneļu ēkām vēlamākais variants ir lentveida pamati ar betonētu vidu. Tomēr šobrīd visbiežāk tiek lietoti vienkāršie lentveida pamati. Der zināt * Pamatu dziļumu izvēlas atkarībā no konkrētās grunts īpašībām, sasaluma robežas un gruntsūdeņa līmeņa. Latvijas apstākļos grunts sasaluma joslas robeža parasti ir 1-1,2 metru dziļumā, bet to ietekmē konkrētās grunts sastāvs. Māliem tā ir 1,1 metri, mālsmiltij un smiltij - 1,2 metri, rupjai smiltij un grantij - 50 cm. Pamatu tranšeju rok par 10 cm dziļāku, nekā konkrētās grunts caursalšanas josla. Ja pamati ir iebūvēti par seklu, tos var izcilāt sals un mājas sienās radīsies plaisas. Pamatu veidošanas process * Pamatu veidošanu sāk ar tranšejas izrakšanu, ko var darīt gan ar ekskavatoru, gan arī rakt ar lāpstu. Jāņem vērā, ka pēdējos 15-20 cm obligāti jārok ar lāpstu, lai augsne nebūtu uzirdināta. Tad tranšejā ieber 10-15 cm biezu rupju smilšu vai šķembu kārtu, kas darbosies kā drenāžas kārta. Pamatiem ieteicama drenāža ar perforētu plastikāta caurulīti, ko liek ar kritumu 1 cm uz metru. Drenāžas dziļums atkarīgs no gruntsūdens līmeņa. * Visu veidu pamatiem ir nepieciešama hidroizolācija, lai grunts mitrums nepaceltos uz ēkas konstrukcijām. Parasti pietiek, ja hidroizolācijas materiālu ievieto starp pamatu augšējo daļu un ēkas ārsienu. Uz zemes virskārtas pa visu pamatu perimetru veido ap 70 cm platu betona apmali, kuras vēlamais slīpums ir daži milimetri uz metru, kas atvirzīs nokrišņus no ēkas sienām. Mājas sienas būvē ar nelielu pārkari pār pamatiem un pamatu virszemes daļu siltina. Pamatu virszemes augstums ir atkarīgs no projekta. Pagraba būvēšana krietni vien sarežģī pamatu izbūvēšanas procesu. Ja pagrabs ir ap 3 metru dziļš, var parādīties gruntsūdeņi un ir svarīgi tos pareizi atsūknēt. Rokot būvbedres 4,5 un vairāk metru dziļumā, jāveido būvbedres atbalsta sienas un nepieciešamības gadījumā jāenkuro tās ar enkurpāļiem. * Pamatu izmaksas ir atkarīgas no daudziem faktoriem: grunts sastāva un tai atbilstošo pamatu veida un lieluma, izbūvējamajām komunikācijām, pagraba, nepieciešamības pārvarēt sasaluma joslu, meliorācijas nepieciešamības u.c. Tomēr jārēķinās, ka pamatu izbūve var būt 15-20% no visas mājas būvniecības izmaksām. Raksts veidots sadarbībā ar būvdarbu vadītāju Viktoru Krūkli Autors: Sandis Fatjanovs Foto: no publicitātes
