abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi26471
Nozares raksti2311
Ekspertu atbildes3041
Pamati ģimenes mājai. Kādus izvēlēties? : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Pamati ģimenes mājai. Kādus izvēlēties?

Pamati ģimenes mājai. Kādus izvēlēties?
Ēkas pamatiem jābūt stipriem, sala izturīgiem, jāspēj pretoties gruntsūdeņu ietekmei. Nepareizi būvēti vai mājai neatbilstoši vāji pamati var plaisāt, iegrimt, izgāzties vai izšķiebties un tā bojāt arī mājas konstrukciju un apdari. Pamatu izturība un drošība lielā mērā atkarīga no tā, cik rūpīgi izpētītas plānotā būvobjekta atrašanās vietas grunts īpatnības. Jāsāk ar grunts izpēti
To, kādi būs mājas pamati, lielā mērā nosaka zemes gabala grunts sastāvs un gruntsūdens līmenis. Tāpēc pirms pamatu izbūves jāveic grunts ģeoloģiskā izpēte, lai, balstoties uz ģeologu slēdzienu, konstruktors varētu aprēķināt un izstrādāt visveiksmīgāko pamatu risinājumu. Grunts izpēte nav dārgs process, ļoti ieteicams to veikt jau pirms iecerētā zemes gabala iegādes. Iespējams, profesionāļu aprēķini atklās nepietiekamu grunts nestspēju, tāpēc labāk izvairīties šādās vietās celt māju. Par būvniecībai ļoti labu grunti var uzskatīt vidējas un rupjas frakcijas smilti, ja gruntsūdeņu līmenis ir zemāks par 3 m. Par sliktu tiek uzskatītas vājas nestspējas gruntis, piemēram, kūdra ar gruntsūdeņiem tuvu zemes virsmai. Jāņem vērā, ka grunts sastāvs ne vienmēr būs viendabīgs visā apbūves teritorijā, īpaši, ja tiek būvēts lielāks objekts. Tas nozīmē, ka viena mājas daļa var atrasties uz stabilas grunts, kamēr cita – uz vājas. Atkarībā no grunts sastāva un gruntsūdeņu līmeņa, kā arī ēkas apjoma un rakstura būvprojektā tiek aprēķināti paši piemērotākie būves pamati, tiek norādīti to optimālie izmēri. Vāja nestspēja piemīt dūņainām gruntīm. Tām ieteicams izmantot pāļu tehnoloģiju it visam – ēkai, grīdām, komunikācijām, īpaši kanalizācijai. Visnepatīkamākais variants, ja grunts sastāv no kūdras, šādās vietās neiesaka būvēt. Tomēr parasti ģeologs var ieteikt kādu risinājumu konkrētajai situācijai. Ja ir nestabila grunts, tiek ieteikts noņemt zemes virskārtu, kura nav atbilstoša mājas būvēšanai, virsū uzbērt smilti un to noblīvēt. Otrs, pēdējā laikā biežāk izmantotais risinājums, ir mājas būvēšana uz pāļiem. Īpaši labi tas noder Baltezerā, Olainē, Mārupē un citās vietās, kur ir vājas gruntis. Protams, jāņem vērā, ka ikviens šāds risinājums izmaksās dārgāk nekā mājas būvēšana labā un piemērotā vietā. Pamatu veidi Pēc konstrukcijas veida izšķir lentveida, stabveida, pāļu un vienlaidu plākšņu pamatus.
Vieni no izplatītākajiem ir lentveida pamati. Tie veidoti kā vienlaidus balsta konstrukcijas. Lentveida pamati ir vienāda augstuma un biezuma pa visu mājas perimetru, tie ir arī zem visām nesošajām iekšējām sienām. Šo pamatu veidu neizmanto mitrās vietās ar augstu gruntsūdeņu līmeni, tie piemēroti vietām ar labu, stabilu grunti. Ieteicami lielām mājām ar dzelzsbetona pārsedzēm un masīvām sienām. Mazstāvu ēku celtniecībā labi noder lentveida monolītie dzelzsbetona pamati. Viena no monolīto pamatu priekšrocībām ir vienkāršotas pazemes daļas hidroizolācijas tehnoloģijas. Monolītā konstrukcija, kas būvēta no ūdensizturīga betona, ir labs šķērslis gruntsūdeņiem un mitrumam.

Stabveida pamati ir 1,5 -2 reizes lētāki, nekā lentveida pamati. To pamatelements ir balsts, kas var būt no koka, akmens, ķieģeļiem, betona vai dzelzsbetona. Betona stabiem parasti visā augstumā iestrādā stiegrojumu, tos var izveidot uz vietas būvlaukumā iepriekš izveidotajās veidnēs. Vieta starp stabiem tiek pārklāta ar sijām, uz kurām pēc tam tiek būvētas nesošās sienas un būves konstrukcija. Īpaša vērība šādu pamatu projektēšanā jāpievērš tam, lai slodze no būves uz pamatiem tiktu sadalīta pēc iespējas vienmērīgāk. Šīs konstrukcijas izmantojamas mazstāvu apbūvē.

Pāļu pamatus labāk izvēlēties, ja būtiskas slodzes jānodod vājai gruntij. Pāļi var būt darināti no koka, tērauda, betona, dzelzsbetona un dažādām šo materiālu kombinācijām. Slodzes nodošana gruntij iespējama divos veidos. Piemēram, pāļi iet caur vāju grunti, atduras cietajos slāņos un nodod tiem būves virszemes daļas slodzes. Slodzes var nodot arī caur tā dēvētajiem piekarpāļiem, kam sānu virsmas saskaras ar grunti aizbēršanas procesā. Izmanto divu veidu pāļus. Iedzenamie pāļi jau iepriekš izgatavoti, tos gruntī iedzen ar veseri vai ar vibrācijas metodi. Tiek lietoti arī pildpāļi, kurus veido ar betonu vai dzelzsbetonu, gruntī aizpildot iepriekš sagatavotus urbumus. Pāļu pamatu priekšrocības: · neliels zemes darbu apjoms; · nav jāveic speciāli ūdens novades pasākumi no pamatiem; · tiek patērēts mazāk betona.

Plātņveida pamatus izklāj zem visas mājas, tos izmanto vietās, kur grunts nestspēja ir maza. Šādi pamati labi pielāgojas grunts kustībām, turklāt tie labi pasargā pagrabtelpas no iespējamās gruntsūdeņu sūkšanās. To biezumam jābūt vismaz 10 cm. Šie pamati ir salīdzinoši dārgi, jo tiek izmantots daudz betona un dzelzs armatūras. Plātņveida pamatus parasti izmanto vieglām vienstāva ēkām.

Kādus pamatus izvēlēties? Mājas būvniecība sākas ar būvpamatnes sagatavošanu, nostiprinot dabisko pamatni vai veidojot mākslīgo - piesūcinot grunti ar cementu, silikātiem, bitumenu vai darvu. Tomēr ģimenes mājas būvniecībā vēlams izmantot tikai dabiskās pamatnes, jo mākslīgas būvpamatnes veidošana ir darbietilpīga un dārga. Mājas pamatu veida izvēli ietekmē ne tikai grunts sastāvs, bet arī mājas plānojums. * Ja zem mājas paredzēts pagrabs, tad jābūvē lentveida pamati, savukārt, ja pagraba zem mājas nebūs, ekonomiski izdevīgāki ir stabveida pamati, kam ir mazāks materiālu patēriņš. Lai gan lentveida pamati ir stingrāki nekā stabveida, ģimenes māju būvniecībā tas nav būtiski, jo slodzes uz pamatiem nav lielas. * Nestabilās gruntīs piemēroti ir plātņveida pamati ar dubulto stiegrojumu vai īso pāļu pamati. Gruntij svārstoties, pamatu plātne pārvietojas kopā ar māju virs tās, un deformācijas plaisas sienās nerada. Taču šāda veida pamati izmaksā dārgi, jo tiem ir ievērojams betona un stiegru patēriņš. Var ierīkot arī skrūvpāļu pamatus, ko izskrūvē cauri vājajam grunts slānim līdz drošai pamatnei, bet tas ir dārgs risinājums. Ja ēkā paredzēts ievietot siltās grīdas, plātņveida pamatu izbūvē jāievēro dažas tehniskas nianses. Plātņveida pamati gan ir dārgāks veids nekā pamatu izbūve no gataviem dzelzsbetona elementiem, toties daudzos gadījumos stabilāks, līdz ar to optimālāks veids. * Bloku pamati ir lielisks risinājums, ja ēka tiek būvēta labās un nestspējīgās gruntīs. Jārēķinās, ka jebkuri bloki pirmajā gadā pēc ēkas uzbūvēšanas nedaudz "staigās". Bloku lielākā priekšrocība ir montāžas ātrums, privātmājai ar blokiem pamatus iespējams izveidot pat vienas dienas laikā. * Monolītbetona pamati tiek veidoti no vienlaidu betona masas bez šuvēm, ar vai bez metāla stiegrojuma, tos izlej tieši būvlaukumā. Šķidro masu iepilda iepriekš izgatavotās koka vai saplākšņu veidnēs, kuras pēc masas sacietēšanas izņem. Guļbaļķu ēku var balstīt arī uz stabiņiem, ja tie izvietoti atbilstoši prasībām, tomēr ieteicamākie ir lentveida pamati aptuveni 250 -300 mm biezumā. Paneļu ēkām vēlamākais variants ir lentveida pamati ar betonētu vidu. Tomēr šobrīd visbiežāk tiek lietoti vienkāršie lentveida pamati. Der zināt * Pamatu dziļumu izvēlas atkarībā no konkrētās grunts īpašībām, sasaluma robežas un gruntsūdeņa līmeņa. Latvijas apstākļos grunts sasaluma joslas robeža parasti ir 1-1,2 metru dziļumā, bet to ietekmē konkrētās grunts sastāvs. Māliem tā ir 1,1 metri, mālsmiltij un smiltij - 1,2 metri, rupjai smiltij un grantij - 50 cm. Pamatu tranšeju rok par 10 cm dziļāku, nekā konkrētās grunts caursalšanas josla. Ja pamati ir iebūvēti par seklu, tos var izcilāt sals un mājas sienās radīsies plaisas. Pamatu veidošanas process * Pamatu veidošanu sāk ar tranšejas izrakšanu, ko var darīt gan ar ekskavatoru, gan arī rakt ar lāpstu. Jāņem vērā, ka pēdējos 15-20 cm obligāti jārok ar lāpstu, lai augsne nebūtu uzirdināta. Tad tranšejā ieber 10-15 cm biezu rupju smilšu vai šķembu kārtu, kas darbosies kā drenāžas kārta. Pamatiem ieteicama drenāža ar perforētu plastikāta caurulīti, ko liek ar kritumu 1 cm uz metru. Drenāžas dziļums atkarīgs no gruntsūdens līmeņa. * Visu veidu pamatiem ir nepieciešama hidroizolācija, lai grunts mitrums nepaceltos uz ēkas konstrukcijām. Parasti pietiek, ja hidroizolācijas materiālu ievieto starp pamatu augšējo daļu un ēkas ārsienu. Uz zemes virskārtas pa visu pamatu perimetru veido ap 70 cm platu betona apmali, kuras vēlamais slīpums ir daži milimetri uz metru, kas atvirzīs nokrišņus no ēkas sienām. Mājas sienas būvē ar nelielu pārkari pār pamatiem un pamatu virszemes daļu siltina. Pamatu virszemes augstums ir atkarīgs no projekta. Pagraba būvēšana krietni vien sarežģī pamatu izbūvēšanas procesu. Ja pagrabs ir ap 3 metru dziļš, var parādīties gruntsūdeņi un ir svarīgi tos pareizi atsūknēt. Rokot būvbedres 4,5 un vairāk metru dziļumā, jāveido būvbedres atbalsta sienas un nepieciešamības gadījumā jāenkuro tās ar enkurpāļiem. * Pamatu izmaksas ir atkarīgas no daudziem faktoriem: grunts sastāva un tai atbilstošo pamatu veida un lieluma, izbūvējamajām komunikācijām, pagraba, nepieciešamības pārvarēt sasaluma joslu, meliorācijas nepieciešamības u.c. Tomēr jārēķinās, ka pamatu izbūve var būt 15-20% no visas mājas būvniecības izmaksām. Raksts veidots sadarbībā ar būvdarbu vadītāju Viktoru Krūkli Autors: Sandis Fatjanovs Foto: no publicitātes {ABC_NEXT_ARTICLE ID=skruvpali TEXT=[Īpaši pāļi vietām, kur cita veida pamati neder - lasiet šeit!]}
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.