Panākts būtisks progress sarunās ar Zviedrijas enerģētikas ministri par elektrokabeļa LaSGO izpēti
Luksemburgā šīs nedēļas sākumā pozitīvi noritēja saruna par Latvijas-Zviedrijas-Gotlandes zemūdens elektrokabeļa LaSGO padziļinātu izpēti. Sarunā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Zviedrijas vicepremjere Eba Buša (Ebba Elisabeth Busch), kura vienlaikus ir arī enerģētikas ministre. Tikšanās aizritēja Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmes ietvaros.
Pašlaik LaSGo starpsavienojums nav ietverts t.s. ENTSO-E 10 gadu tīkla attīstības plānā (TYNDP). Divpusējās sarunās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra nepieciešamību aktīvi strādāt, lai panāktu šī starpsavienojuma iekļaušanu TYNDP plānā, kas paver plašas iespējas būtiska ES finansējuma saņemšanai tālākai padziļināta sociālekonomiskā un tehniskā izvērtējuma veikšanai. Zviedrija bija vienisprātis ar Latvijas nostāju un atzinīgi novērtēja redzējumu, kas Latvijai sniedz Zviedrijas politisko atbalstu tālākā jautājuma risināšanā.
“Divpusējās sarunas ar Zviedrijas enerģētikas ministri Ebu Bušu noritēja veiksmīgi, vainagojoties ar pozitīvu rezultātu – Zviedrijas atbalstu turpināt Latvijas un Zviedrijas sadarbību Latvijas–Zviedrijas–Gotlandes zemūdens elektrokabeļa LaSGO padziļinātu izpētei. Šis ir vēsturisks mirklis sarunu progresā abām valstīm. Tālākā sadarbība projekta izpētē veiks abu valstu pārvades sistēmas operatori, tostarp, izvērtējot ekonomiskos ieguvumus abās pusēs,” uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Raugoties uz šā brīža Latvijas enerģētikas stratēģiju 2050, kur paredzēts elektroenerģijas patēriņa kāpums, starpsavienojuma ar Zviedriju izveide būtu stratēģiska ilgtermiņa investīcija, kas nodrošinātu elektroenerģijas sekmīgu importu, eksportu, kā arī veicinātu atjaunīgo energoresursu integrāciju Latvijas un Zviedrijas energosistēmās. Tas ļautu arī ciešāk integrēt balansēšanas tirgus un uzlabot šo tirgu likviditāti, kā arī palielināt elektroapgādes drošumu. Ņemot vērā nesenos sabotāžas gadījumus Baltijas jūrā, LaSGo kalpotu kā papildu infrastruktūras elements, kas stiprinātu enerģētisko drošību reģionā.
Latvijas energosistēma ir labi savienota ar Igaunijas un Lietuvas energosistēmām. Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, Latvijai ir potenciāls izveidot savienojumu ar Zviedriju, stiprinot Baltijas elektroenerģijas infrastruktūru ar Eiropu. Ministrs K. Melnis sarunā uzsvēra par LaSGo projekta ieguvumiem ne vien Zviedrijai, bet arī Gotlandes salai, kur šobrīd ir ierobežotas jaudas un sen būvēts savienojums ar Zviedrijas tīklu.
